Teritorija ir izvietojusies Pieventas zemienē, Abavas senlejā, abos upes krastos.
Dabas pieminekli veido trīs izteiksmīgi smilšakmens atsegumu posmi Abavas senlejā, upes abos krastos. Virzienā no augšteces uz leju pirmās ir Galmicu klintis upes kreisajā krastā, tad seko Lejēju klintis labajā krastā un lejasgalā atrodas Muižarāju klintis Abavas kreisajā krastā. Atsegumus veido vidējā devona Živetas stāva, Gaujas reģionālā stāva, iespējams, arī Burtnieku reģionālā stāva smilšakmeņi un mālieži. Atsegumu joslas kopējais garums ir 1600 m, ieskaitot vairākus pārtraukumus.
Atsegumi ir izvietojušies vairākos līmeņos – parasti ir 2 līmeņi – viens pie Abavas, otrs kraujas vidū līdz augšdaļai – smilšakmeņu atsegumi, bet tos atdala smilšainu un mālainu nogulumu slāņmija, kas pārsvarā ir noplūdusi, taču vietām joslas lejteces daļā atsedzas. Kopējais atsegumu augstums ir līdz 20 m.
Ielejā un gravās ir vairāki avoti, t. sk. dzelzsavoti, kā arī avoti, kas izgulsnē avotkaļķus (36)), taču to debits nav noteikts.
Šie ir vieni no samērā retajiem devona smilšakmeņu atsegumiem Kurzemē, augstākās klintis Abavas krastos. Ģeovieta ir devona stratigrāfijā nozīmīgs objekts, jo ir dažādi viedokļi par to, vai šeit atsedzas tikai devona Gaujas reģionālā stāva nogulumi, vai arī griezuma apakšējā daļa atbilst devona Burtnieku reģionālajam stāvam.
Teritorija ir nozīmīga dabas tūrisma vieta, kas vislabāk aplūkojama laivojot pa Abavu. Ar pārsvarā seniem iegravējumiem bagātākas ir atsevišķas Muižarāju klinšu virsmas.
Mežu masīvā uz ziemeļiem no Kuldīgas ir izvietoti veloceliņi ar apzīmējumiem un te sastopamo objektu nosaukumiem, t. sk. Abavas krastu klintīm. Tomēr nav detalizētākas informācijas par šo ģeovietu un citām dabas vērtībām. Ir atsevišķas vietējo iedzīvotāju izveidotas atpūtas vietas. Cita veida saimnieciskā darbība teritorijā netiek veikta.
Teritoriju nepieciešams saglabāt zinātniskiem ģeoloģiskiem (mūsdienu ģeoloģisko procesu, paleontoloģiskiem, sedimentoloģiskiem) pētījumiem, kā arī kā krāšņu ainavisku teritoriju, kas nozīmīga dabas tūrismam un dzīvās dabas vērtību saglabāšanai.
www.daba.gov.lv
Devona Gaujas svītas smilšakmeņiem ir raksturīgs muldveida slīpslāņojums (zemūdens grēdas) un konglomerāti, kas pārsedz erozijas virsmas. Smilšakmeņos ir sastopamas māla un vizlas kārtiņas uz slīpajiem slānīšiem (plūdmaiņu pazīmes), kas ir retums Gaujas svītas nogulumiem. Tādēļ nav izslēgts, ka ģeoloģiskā griezuma apakšējā daļa ir senāka par Gaujas svītu. Devona iežu sastāvs un uzbūve nosaka mūsdienu erozijas procesu atšķirīgu ietekmi uz tiem. Sakarā ar mālaino sastāvu ģeoloģiskā griezuma vidusdaļā ir aizaugusi un noplūdusi kāple.
Gaujas svītas smilšainie nogulumi ir veidojušies seklā baseinā, spēcīgu ūdens straumju ietekmē. Smilts uzkrājusies pa erozijas kanāliem migrējošās zemūdens grēdās. Sedimentācijas baseins tolaik, domājams, bijusi plūdmaiņu ietekmēta delta.
Dabas pieminekļa teritorijā izpaužas tādi mūsdienu ģeoloģiskie procesi kā Abavas sānu erozija, gravu erozija, noslīdeņu un nobrukumu procesi, un avotu ģeoloģiskā darbība.
Klintis ir pieejamas gan no Abavas (braucot ar laivu), gan pa meža ceļiem. Augstā klinšu krauja Abavas kreisajā krastā, tās meandrā vienlaikus ar bagātīgo augu valsti un kritalām atsegumu pakājē, kā arī dzelzsavoti pie Abavas līmeņa, veido savdabīgu, neskartu un vienlaikus krāšņu un pievilcīgu ainavu.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi: smilšakmens pamatiežu atsegumi (8220), upju straujteces un dabiski upju posmi (3260), minerālvielām bagāti avoti un avoksnāji (760), avoti, kas izgulsnē avotkaļķus (7220*), nogāžu un gravu meži (9180*), boreālie meži (9010*), eitrofas augsto lakstaugu audzes (6430) un parkveida pļavas un ganības (6530*).
www.daba.gov.lv