Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejs

Rīgas geto muzejs izvietots pilsētas vēsturiskajā daļā blakus bijušā geto robežai. Ar bruģakmeņiem no Rīgas geto ielām bruģētajā zemes gabalā izlikti stendi ar vairāk nekā 70 000 holokaustā cietušo latviešu ebreju vārdiem, kā arī fotoizstāde, kas veltīta antisemītisma propagandai, holokaustam Latvijā, pretošanās kustībai un ebreju glābējiem.

Nelielas koka mājiņas ar izbalējušiem, tomēr joprojām grezniem kokgriezumiem rotātiem slēģiem, bruģētas līkumotas ielas un netverama gaisotne – Maskavas priekšpilsētas kvartālus, kur agrāk mitinājušies krievu tirgotāji un ebreju ģimenes, mūsdienās bieži vien apciemo ebreju pēcteči, lai atrastu savu senču agrākās dzīvesvietas. Unikālajā teritorijā – Rīga ir viena no retajām Eiropas vietām, kuras geto teritorija pēdējo sešdesmit gadu laikā nav arhitektoniski izmainīta – tagad atklāts Rīgas geto muzejs. Pagaidām apmeklētāji var iepazīties ar tā pirmo kārtu. Piemiņas vietu holokaustā cietušajiem ebrejiem izveidojusi ebreju reliģiskā draudze “Šamir” sadarbībā ar Rīgas domi, cerot, ka muzejs kļūs par atgādinājumu tiem briesmīgajiem notikumiem Latvijas vēsturē, kuri nekad nedrīkst atkārtoties, kā arī par izglītības un kultūras centru, tolerances un savstarpējas cieņas vēstnesi.
www.liveriga.com

Spīķeru kvartāls. Tam blakus atrodas Maskavas forštate: rajons ar bagātu un diemžēl mūsdienās piemirstu vēsturi. Mazajās koka mājiņās kādreiz bija apmetušies krievu tirgotāji un maznodrošinātas ebreju ģimenes. 1941. g. rudenī rajonā tika izveidots Rīgas geto. Tas kļuvis par pēdējo patvērumu ebrejiem no Latvijas un Eiropas, kas gājuši bojā Holokausta traģēdijā. Vēsturnieki liecina, ka Latvijā 2. Pasaules kara laikā bija iznīcināti vairāk kā 90 000 ebreji.

Mūsdienās, rajons saglabājis savu vēsturisku unikalitāti: bijušā Rīgas geto teritorija ir gandrīz vienīga Eiropā, kas nav pārcietusi arhitektoniskās pārmaiņas pēdējo 60 gadu laikā, kalpojot par vēstures un arhitektūras pieminekli 2. Pasaules kara Holokausta notikumiem. Joprojām saglabājušās mazas koka mājiņas ar kokgriezuma slēģiem un bruģēti ceļi. Tāpat kā iepriekš pagalmos piekarinātas aprūsējušas mazgāšanās izlietnes. Savukārt, Spīķeru kvartāla sarkanās mājas glabā piemiņas par tiem, kas kara laikā bija norīkoti piespiedu darbu izpildei necilvēciskos apstākļos. Mūsdienu rajona iedzīvotāji diez vai apzinās rajona lomu 1941. g. traģēdijā…

Savukārt, Rīgas iedzīvotājiem un viesiem, kam nav vienaldzīgs vēstures un kultūras mantojums, ir svarīgas pat niecīgas liecības, kas ļauj saglābāt piemiņas un veicināt tolerances vides attīstību. Tūristi izstaigā forštati, meklējot savu tuvinieku pēdējas dzīves vietas, geto ieslodzīto pēcnācēji, kā arī pētnieki, pasniedzēji, jaunatne izraisa interesi par dzimtās valsts vēsturiskiem aspektiem.

Atklāts Starptautiskajā Miera dienā, Rīgas Geto muzejs seko līdzi ANO aicinājumam  respektēt ikviena cilvēka cieņu un dzīvību bez diskriminācijas un aizspriedumiem un aktīvi iestāties pret jebkāda veida vardarbību: vislabākais miera uzturēšanas veids ir kultūru dialogs un mijiedarbība. Muzejs rūpējas par Latvijas vēsturiskā un kultūras mantojuma saglabāšanu.

2. Pasaules kara genocīda upuru piemiņu godinot, muzeja teritorijā izveidota ar Rīgas geto ielu bruģi pārklāta ietve. Tas labajā pusē izvietoti stendi ar Latvijā bojā gājušo Holokausta upuru vārdiem. Daudzi no Rīgas iedzīvotājiem un tūristiem jau atraduši savu tuvinieku vārdus šī sēru sarakstā.

Muzeja ekspozīcija sevī ietver izstādes, kas veltītas ebreju izglītībai Latvijas Pirmā Republikā, ebreju lomai Latvijas kultūras, sporta un mākslas attīstībā, kā arī Holokausta piemiņai: „Otrā pasaules kara laikā tūkstošiem cilvēku traģiski kļuva par Holokausta upuriem, Rīgas muzejā lasāmi vairāk nekā 70 tūkstošu holokaustā cietušo Latvijas ebreju vārdi. Mūsu pienākums ir mūžīgi pieminēt šos upurus, lai nākamās paaudzes tiktu audzinātas ar apziņu, ka humānās vērtības vienmēr ir jāliek pirmajā vietā.” – sacīja LR 2009.–2010. gada kultūras ministrs Ints Dālderis, Rīgas Geto muzeju apmeklējot 2010. g. rudenī.
www.spikeri.lv