Ķeltu jūra

Ķeltu jūra — Atlantijas okeānam piederīga jūra pie Eiropas krastiem. Angliski - Celtic Sea, īru valodā - An Mhuir Cheilteach, velsiešu valodā - Y Môr Celtaidd. Jūras nosaukums saistīts ar to, ka tās krastos dzīvo mūsdienu ķeltu tautas. Jūra izdalīta relatīvi nesen - 1921. gadā, tai piemīt kopējas ģeoloģiskās un hidroloģiskās īpatnības. Mūsdienās jūras nosaukums ir iegājies, to plaši lieto gan zvejnieki, gan arī naftas ieguves rūpniecībā nodarbinātie.

Jūras maksimālais dziļums ir nosacīts - tas ir atkarīgs no vienošanās par jūras ārējo robežu tās dienvidu un austrumu pusē, kas tiek vilkta pat tikai 128 metru dziļumā, gan arī 1000 metru dziļumā. Ķeltu jūra kopumā ir sekla, 100 - 200 metrus dziļa. Jūrai raksturīgi sēkļi. Plūdmaiņas augstas, Bristoles līcī sasniedz 14,4 metrus.

Salas un līči:
Īrijas dienvidu piekrastē atrodas Klīras un Šērkinas salas, Korkas līcis un Soltī salas. Jūras ziemeļaustrumu daļā - Lielbritānijas piekrastē - atrodas Bristoles līcis, līča ārējā daļā - Landi sala. Jūras centrālajā daļā netālu no Kornvolas pussalas gala atrodas Silli salas. Bretaņas piekrastē atrodas Uesānas sala.

 
Ķeltu jūras robežas:
Ziemeļos atrodas Īrijas dienvidu krasts un Sv. Džordža šaurums. Ziemeļaustrumos atrodas Lielbritānija - Velsas dienvidu krasts un Kornvolas pussala. Austrumos - Lamanšs un Bretaņa. Dienvidos un rietumos Ķeltu jūra robežojas ar atklāto Atlantijas okeānu, tās robeža - kontinentālā šelfa ārējā robeža. Precīza Ķeltu jūras dienvidu un rietumu robežu nav nosprausta.
lv.wikipedia.org