Zvirbuļveidīgie

Latvijas zvirbuļveidīgie

Zvirbuļveidīgo putnu kārta (Passeriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu apakšklasei (Neognathae). Tā apvieno vairāk kā pusi no visiem putniem pasaulē. Zvirbuļveidīgo kārtā ir apmēram 5400 sugas, kas iedalās apmēram 100 dzimtās. Bieži zvirbuļveidīgos putnus sauc arī par dziedātājputniem (Passeri), kas ir tikai viena zvirbuļveidīgo putnu apakškārta no trijām. Kārtai nosaukumu ir devis mazais mājas zvirbulis (Passer domesticus), tādējādi tiek uzsvērts zvirbuļveidīgo putnu salīdzinoši mazais augums.

Zvirbuļveidīgo putnu kārtā Latvijā sastopamas 24 dzimtas, kuras visas pieder dziedātājputnu apakškārtai (Passeri):

• Zvirbuļveidīgo kārta (Passeriformes)
  • Arktikas stērstu dzimta (Calcariidae)
  • Bārdzīlīšu dzimta (Panuridae)
  • Bezdelīgu dzimta (Hirundinidae)
  • Cielavu dzimta (Motacillidae)
  • Cīruļu dzimta (Alaudidae)
  • Čakstu dzimta (Laniidae)
  • Dzilnīšu dzimta (Sittidae)
  • Garastīšu dzimta (Aegithalidae)
  • Ķauķu dzimta (Sylviidae)
  • Mežastrazdu dzimta (Turdidae)
  • Mizložņu dzimta (Certhiidae)
  • Mušķērāju dzimta (Muscicapidae)
  • Paceplīšu dzimta (Troglodytidae)
  • Peļkājīšu dzimta (Prunellidae)
  • Somzīlīšu dzimta (Remizidae)
  • Strazdu dzimta (Sturnidae)
  • Stērstu dzimta (Emberizidae)
  • Ūdensstrazdu dzimta (Cinclidae)
  • Vālodžu dzimta (Oriolidae)
  • Vārnu dzimta (Corvidae)
  • Zīdastu dzimta (Bombycillidae)
  • Zīlīšu dzimta (Paridae)
  • Zvirbuļu dzimta (Passeridae)
  • Žubīšu dzimta (Fringillidae)

lv.wikipedia.org
latvijasdaba.lv

Zvirbuļveidīgo kārta ir lielākā putnu kārta pasaulē. Pasaulē sastopamas > 5000 sugas. Zvirbuļveidīgie ir sīki vai vidēji lieli putni. Pārsvarā barojas ar dažādiem bezmugurkaulniekiem. Latvijā sastopamas 111 sugas, kas pārstāv 19 dzimtas.

Vārnu dzimtā (Corvidae) ir vidēji lieli putni ar spēcīgu knābi un pārsvarā tumšu apspalvojumu. Lielākais sugas pārstāvis šajā dzimtā ir krauklis (Corvus corax). Krauklim ir liels masīvs knābis un ogļu melns apspalvojums. Krauklis galvenokārt pārtiek no kritušiem dzīvniekiem, atkritumiem (pie pilsētām), retāk no bezmugurkaulniekiem un grauzējiem. Ļoti bieži visā Latvijā, arī pilsētās sastopama vārna (Corvus corone). Vārna tāpat kā citi vārnveidīgie ir nometnieks.

Žubīšu dzimtā (Fringilloidae) ietilpst sīki putniņi ar samērā masīvu knābi. Parasti tēviņu apspalvojums ir daudz spilgtāks nekā mātītēm. Lielākais žubīšu dzimtas putns ir dižknābis (Coccothraustes coccothraustes). Šim samērā retajam putnam ir ļoti masīvs un spēcīgs knābis, ar kuru dižknābis spēj pāršķelt pat ķiršu kauliņu. Samērā bieži Latvijā sastopami sarkankrūtīši jeb svilpji (Pyrrhula pyrrhula). Šie druknie putni reizēm var būt postīgi, jo pavasarī var apēst ziedu pumpurus. Žubīšu dzimtā ietilps arī Latvijā visblīvāk sastopamā suga – žubīte (Fringilla coelebs). Žubīte sastopama gandrīz visu veidu mežos, un var uzskatīt, ka žubīte ir Latvijā visbiežāk sastopamais putns. Pilsētās ļoti bieži sastopami mājas zvirbuļi (Passer domesticus). Mājas zvirbuļi var būt ļoti produktīvi un vienā gadā izaudzināt pat 12 - 16 mazuļus. Šis putns pilsētās ir visai derīgs, jo iznīcina parku un apstādījumu kaitēkļus. Savukārt lauku zvirbulis (Passer montanus) sastopamas atklātās kultūrainavās.

Samērā plaši pārstāvēta stērstu dzimta (Emberizidae). Šīs dzimtas visbiežāk sastopamā suga ir dzeltenā stērste (Emberiza citrinella). Visvieglāk šo stērsti var atšķirt pēc tās balss.

Cīruļu dzimtā (Alaudidae) ietilpst sīki putni ar ļoti skanīgu balsi. Tēviņiem nav krāšņāks tērps par mātītēm, tāpēc tos ir grūti atširt vienu no otra, tomēr tēviņu var atšķirt pēc viņa riesta lidojuma. Visizplatākais ir lauku cīrulis (Alauda arvensis).

Cielavu dzimtā (Motacillidae) apvienotas cielavas un čipstes. Cielavām ir gara aste un īss, tievs knābis. Čipstes ir cīruļiem līdzīgi putni, tikai mazāki un slaidāki, kā arī ar garu pakaļējo kājas nagu. Vispazīstamākā ir baltā cielava (Motacilla alba), kas arī ir iecelta Latvijas nacionālā putna godā. Cielava ir ļoti derīgs putns, jo iznīcina daudzus kaitēkļus. Zāļu purvos un pļavās sastopama arī pļavas čipste (Anthus pratensis).

Bieži mežos sastopami zīlīšu dzimtas (Paridae) putni. Tie ir nelieli putni ar īsu un tievu knābi. Arī zīlītes ir derīgi putni. Daudzos mazdārziņos sastopama lielā zīlīte (Parus major), kur iznīcina kaitēkļus.

Ļoti liela ir ķauķu apakšdzimta (Sylviinae), kurā ietilps nelieli putni ar pelēcīgu apspalvojumu. Ļoti bieži sastopami ir vītītis, čuņčiņš un svirlītis (Phylloscopus trochilus, Ph. collybita, Ph. sibilatrix), kuras ir ļoti līdzīgas viena otrai un tās iespējamas atšķirt tikai pēc primārajām lidspalvām. Daudz vieglāk to izdarīt pēc šo putnu balsīm.

Bieži mežos sastopami meža strazdu apakšdzimtas (Turdinae) sugas. Šie putni ir kaitīgi dārzkopjiem, jo spēj apēst daudz ķiršu, jāņogu u. c ogu. Visparastākā suga ir mājas strazds (Sturnus vulgaris). Šie strazdi ceļojumu laikā sapulcējas lielos baros un nodara lielus postījumus.

Ļoti bieži augļu dārzos sastopama sarkanrīklīte (Erithacus rubecula), kas tāpat kā dzudzi citi zvirbuļveidīgie ir ļoti noderīgs putns.

Uz elektrības vadiem bieži novērojamas čakstes (Laniidae). Čakstes ir nedaudz lielākas par zvirbuli. Brūnā čakste (Lanius collurio) ir parastākais šis dzimtas putns. Tāpat kā čakstes uz elektrības vadiem bieži redzamas bezdelīgas (Hirundo rustica). Protams uz vadiem bezdelīga nesēž ilgi, jo dzīves lielāko daļu pavada gaisā, ķerot kukaiņus. Bezdelīga ir viens no ātrākajiem putniem Latvijā.
latvijas.daba.lv