Sūnas
Pasaulē konstatēts ap 35 000 sūnu sugu. Latvijā reģistrētas 550 sūnu sugas no 74 dzimtām un 202 ģintīm.
Uzbūves un ekoloģijas ziņā sūnām ir tuva radniecība ar aļģēm. Tāpat kā aļģēm, tām nav traheju un sakņu. Daudzu primitīvāko sūnu pārstāvju veģetatīvais ķermenis ir dihotomi zarots, ložņājošs laponis, kas līdzīgs aļģu laponim. Sūnu apaugļošanās ir saistīta ar ūdeni. Kā sūnām, tā aļģēm nav pārkoksnējušos formu.
Sūnām, tāpat, kā citiem augstākajiem augiem, dzīves ciklā notiek divu fāžu maiņa – sporofīts (Augu bezdzimumpaaudze, kas producē sporas) mainās ar gametofītu (sūnu un augstāko sporaugu dzimumpaaudze, uz kuras attīstās reprodukcijas orgāni - gametangiji). Sūnaugi ir vienīgais augu nodalījums, kuriem dominē gametofīts. Tieši tādēļ sūnaugus apskata kā atsevišķu zaru augu evolūcijā.
Gametofīts sūnaugiem ir lapveida laponis vai vasas augs ar stumbru un lapām. Sakņu nav, to funkcijas veic pavedienveida rizoīdi. Sfagniem tie ir vienīgi dīgstu stadijā, pārējām sūnām – visu dzīves laiku. To novietojums ir dažāds (stumbra apakšdaļā, uz stumbra, arī uz lapām). Dzimumvairošanās orgāni ir daudzšūnu.
Sporofīts, kuru sūnām sauc par sporogonu, kas attīstās uz gametofīta pēc apaugļošanās. Morfoloģiski tas ir cilindrisks kātiņš (seta) ar lodveida, eliptisku vai cilindrisku vācelīti galā, kurā veidojas sporas. Vienā vācelītē var būt ap 500 000 sporu. Sporogons ir saistīts ar gametofītu, jo saņem no tā ūdeni un nepieciešamās barības vielas. Sporogona novietojums var būt sūnas stumbra galā (galotņsporogonu sūnām) vai stumbra vidējā daļā (sānsporogonu sūnām).
Sūnu (gametofīta un sporofīta) kopējais maksimālais augstums ir ap 60 cm. Sporas izplata galvenokārt vējš, ūdens un kukaiņi. Sporas saglabā dīgtspēju pat 20 gadus.
Sūnas iedala 3 klasēs:
1.Ragvācelītes jeb antoceroti (Anthocerotopsida);
2.Aknu sūnas (Hepaticopsida);
3.Lapu sūnas (Bryopsida).
Lielāks sugu skaits un izplatība ir aknu un lapu sūnām. No antocerotiem Latvijā sastopamas 2 sugas.
www.mf.llu.lv
Latvijas Botāniķu biedrība pirmo reizi izvēlējusies arī Gada sūnu 2016 – parasto straussūnu Ptilium crista-castrensis.
Gada sūna izvirzīta, lai pastāstītu par interesantiem un fascinējošiem organismiem – sūnām, kā arī veicināt cilvēku vērīgumu un atbildību par dabas daudzveidības saglabāšanu. Sūnas ir augi, bet tās ir senākas par daudzām citām dzīvības formām uz Zemeslodes. Varētu teikt, ka mūsdienu augu attīstība sākās ar sūnām pirms apmēram 400 miljoniem gadu. Iespējams, paviršs garāmgājējs sūnas neievēro. Taču tās ir gandrīz visur – mežā zem kājām, uz koku stumbriem un pat asfalta plaisās.
Latvijā ir vairāk nekā 500 sūnu sugu, un tās gan pēc izskata, gan augšanas apstākļiem ir ļoti daudzveidīgas. Lai arī bieži sūnas ir izmēros mazas, tām ir milzīga loma dabas daudzveidības nodrošināšanā, piemēram, tās kalpo kā mājvieta dzīvniekiem. Turklāt tām ir praktisks pielietojums cilvēka dzīvē. Piemēram, atsevišķu sugu sūnas, pateicoties to antibakteriālajām īpašībām un uzsūkšanas spējām, izmantoja kā pārsējus kara laikā. Sūnās ir vērtīgas bioloģiski aktīvas vielas, ko var izmantot ārstniecībā. Latvijas mežos ir daudz dažādu sūnu, ko katrs sēņotājs noteikti ir pamanījis.
Gada sūnas 2016 parastās straussūnas zinātniskais nosaukums Ptilium crista-castrensis un arī angļu „knight’s plume” tulkojumā nozīmē „bruņu cepures spalva”. Latvisko nosaukumu tā ieguvusi strausa spalvai līdzīgā izskata dēļ. Parastā straussūna ar savu graciozo izskatu un sūnu mērogos lielo augumu (~ 10 cm gara) izceļas citu sūnu vidū, ir viegli atpazīstama un iegaumējama. Parastā straussūna Latvijā ir bieži sastopama un aug barības vielām nabadzīgu skujkoku, retāk, jauktu koku mežu zemsedzē, parasti mēreni mitros apstākļos. Dažreiz sastopama arī uz salmu jumtiem vai laukakmeņiem, trupošas koksnes un citur. Parasti tā aug nelielās platībās starp citu sugu sūnām, tāpēc, lai to pamanītu, jāskatās vērīgi.
botany.lv
