Rūjiena
Rūjiena ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Rūjas upes krastā, Valmieras novadā.
Rūjiena | |
Pilsēta | |
Valsts | Latvija |
Novads | Valmieras novads |
Pilsētas tiesības | kopš 1920. gada |
Vēsturiskie nosauk. | vācu: Rujen |
Platība | |
• Kopējā | 7,8 km2 |
• sauszeme | 7,6 km2 |
• ūdens | 0,2 km2 |
Augstums | 55 m |
Iedzīvotāji (2021) | |
• kopā | 2 725 |
• blīvums | 360,0 iedz./km2 |
Pasta indeksi | LV-4240 |
Mājaslapa | valmierasnovads.lv |
Nosaukums
Savu nosaukumu Rūjiena ieguvusi no pilsētai cauri tekošās Rūjas. Savukārt Rūjas upe, kas iztek no Ruhi ezera (Ruhijärv) Igaunijā, savu nosaukumu visticamāk ieguvusi no igauņu valodas vārda ruhi (sile, vienkoču laiva).
Vēsture
Līdz 14. gadsimta sākumam Livonijas ordenis Rūjienā uzcēla savu mūra pili (hove to Ruyen) un Sv. Bērtuļa baznīcu pie ceļa, kas veda no Vīlandes pils uz Burtniekiem. 1491. gadā rakstos pieminēts miests pie pils. Rūjienas pilij atkārtoti uzbruka krievu karaspēks, ko vadīja Maskavijas lielkņazs Ivans III (1481), Krievijas cari Ivans IV (1560) un Pēteris I (1704).
Pēc dzimtbūšanas atcelšanas Ternejas muižas teritorijā pamazām izveidojās miests, kurā 1840. gados iedalīja apbūves gabalus. 1872. gadā miestu atdalīja no Ternejas muižas pagasta. 1896. gadā atklāja dzelzceļa līniju Valka–Rūjiena–Pērnava (sliežu platums 750 mm), kas darbojās līdz 1944. gadam. 1897. gadā Rūjenes miestā bija 335 dzīvojamās ēkas un 3500 iedzīvotāji, bet 1914. gadā jau vairāk nekā 4000 iedzīvotāji. Darbojās koku zāģētava, nažu kaltuve, konfekšu un limonādes rūpnīcas, sešas skolas, četras biedrības, miertiesa, zemnieku virstiesa, aptieka, te dzīvoja Valmieras apriņķa priekšnieka palīgs un vairāki ārsti.
1905. gada revolūcijas laikā varu Rūjienā no 6. līdz 20. decembrim pārņēma revolucionārā Rūjienas tautas dome un tautas milicija. Latvijas brīvības cīņu laikā Rūjienā atradās Ziemeļlatvijas brigādes rezerves bataljons. 1920. gadā Rūjenes miestam piešķīra pilsētas tiesības. 1923. gadā Rūjenes nosaukuma vietā sāka lietot Rūjienas nosaukumu. 1937. gadā tika atklāta Rīgas–Rūjienas platsliežu dzelzceļa līnija. Otrā pasaules kara laikā 1944. gada septembrī vācu armija pirms atkāpšanās nodedzināja apmēram 200 ēku un pilnīgi iznīcināja Valkas-Rūjienas-Pērnavas dzelzceļu. 1949.-1959. gadā pastāvēja Rūjienas rajons.
1992. gadā Rūjienā mācītājmuižas zirgu stallī atvēra muzeju ar Arvīda Straujas darbiem, tēlnieka Jāņa Zariņa skulptūrām un baznīcas grāmatām.
2009. gadā izveidoja Rūjienas novadu ar centru Rūjienā. 2021. gadā Rūjienas novada teritoriju pievienoja jaunajam Valmieras novadam.
Iedzīvotāji
2021. gadā pilsētā bija 2725 iedzīvotāju, no kuriem 95% bija latvieši.
Izglītība
Rūjienā ir viena vispārējās izglītības mācību iestāde – Rūjienas vidusskola, kas dibināta 1919. gadā, apvienojot Rūjienas tirdzniecības skolu ar komercskolu un sākotnēji tika saukta par Rūjienas pilsētas un Izglītības biedrības vidusskolu. 2015. gadā skolu reorganizācijas rezultātā, pievienojot Jeru pamatskolu un Vilpulkas sākumskolu Rūjienas vidusskolai, Rūjienas vidusskola ir kļuvusi par novadā vienīgo vispārējās vidējās izglītības iestādi.
Rūjienā ir trīs profesionālās ievirzes skolas: Rūjienas mūzikas skola, Rūjienas mākslas skola un Rūjienas sporta skola.
Rūjienas mūzikas skolā ir iespēja apgūt klavieres, vijoles, pūšamo instrumentu un akordeona spēli, kā arī zināšanas mūzikas literatūrā, solfedžo un kolektīvajā muzicēšanā.
Rūjienas mākslas skola realizē vizuāli plastiskās mākslas programmu. Tajā ir iespēja apgūt zināšanas un iemaņas zīmēšanā, gleznošanā, kompozīcijā, veidošanā, darbā ar materiālu un mākslas valodas pamatos. Audzēkņu darbi tiek izvietoti ne tikai skolā, bet arī Rūjienas pilsētā un sabiedriskās telpās.
Rūjienas sporta skola darbojas kopš 2002. gada un tā ir viena no jaunākajām sporta skolām Latvijas valstī. Skolā var apgūt programmas basketbolā, volejbolā un vieglatlētikā. Programmas tiek īstenotas Rūjienas un Naukšēnu vidusskolu sporta bāzēs.
Uzņēmējdarbība
Kopš 1988. gada Rūjienas pienotavā ražo apmēram 20 veidu Rūjienas saldējumu no dabīgiem produktiem un piena. Kopš 1993. gada Rūjienā darbojas maizes ceptuve "Liepkalni", 1999. gadā tā izveidoja otru ražotni Kocēnu pagastā, vēlāk arī Klintaines pagastā un Ķekavas novadā.
lv.wikipedia.org