Pope

Pope (lībiešu: Pūoip) ir ciems Ventspils novada Popes pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies uz Popes pacēluma pie autoceļa A10 22 km no novada centra Ventspils un 167 km no Rīgas. Popē atrodas pagasta pārvalde, pamatskola, bērnudārzs, kultūras nams, bibliotēka, muzejs, pasta nodaļa, feldšeru punkts, viesu nams, luterāņu baznīca, kapsētas, bijušā šaursliežu dzelzceļa Popes stacija.

Popes muižas komplekss ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas iekļauts Eiropas kultūras mantojumā.

Vēsture

Pope vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. gadā Alnas Balduīna līgumā ar kuršiem kā kiligunda. 16. gadsimtā Popes muiža (Popen) nonāca Bēru dzimtas īpašumā, kungu māja celta 17. gadsimta sākumā, vēlāk pamatīgi pārbūvēta. Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Popes muižas centra, kurā 19. gadsimta pirmajā pusē darbojās papīrfabrika.

lv.wikipedia.org

Sevišķi skaists skats pāri apkārtējo mežu galotnēm paveras no Popes pilskalna, kas paceļas 75 m virs jūras līmeņa un vairāk nekā 50 m virs apkārtējā līdzenuma. Naktis var pat saredzēt bāku zibšņus Kurzemes jūrmalā un svētku uguņošanu Ventspilī. Popi īpaši krāšņu dara tās septiņas simtgadīgo liepu alejas un muižas parks, kurā aug visskaistākais Latvijas dižskābardis, īves, milzu ozols un ēdamo kastaņu koki. Ceļš uz muižas kompleksu sākas piecu ceļu krustojumā. Blakus autobusu pieturai atrodas kādreizējā kroga ēka, tagad Tautas nams. Pretējā pusē vecā aptiekas ēka. lpaši skaista Pope ir rudenī, kad popiņi sanāk, lai svinētu tradicionālos Ķirbju svētkus.

Pope dokumentos pirmo reizi minēta 1231. gada līgumā kā kiligunda, tātad ievērojams administratīvs centrs. Tāda Pope ir arī viduslai­kos, senatnē, šķiet tai bijušas sakrālas saistības ar Ventspili un Popervāli un Vārdupes kalnu.

Par Popes senvēsturi varētu liecināt līdz šim faktiski nepētītie šļūdoņa kušanas rezultātā tuvīnajos mežos palikušie varenie ūdenskrātuves vaļņi, pārakmeņojušās sfagnu sūnas un daži ūdens iemītnieki vietējā grants karjerā, kāpām līdzīgi veidojumi tagadējos mežos. Savukārt par cilvēku klātbūtni liecina apdedzinātas purva rūdas gabalu koncentrācija Vēdē pie "Lipstiem", Nabeļkroga akmenskrāvuma ugunskapi, kas pētīti (un arī izpostīti) pirms kara un vēl daži citi savrupatradumi. Pats jaunākais pētījums izdarīts 1998. gadā Zetiņkalnā pie "Lazdu" mājām, kur uzieti ap 900 – 1000 gadus seni ugunskapi. Tomēr kopumā arheologi līdz šim Popei metuši līkumu. Pat Pilskalns, kas neapšaubāmi glabā ne vienu vien senatnes liecību, pavirši pētīts tikai vienreiz – 19. gs. nogalē, šo vietu apmeklējot tam pašam Kupferam, pēc kura ierosmes 1912. gadā nodibināts Moricsalas rezervāts.

No 1797.–1815. gadam pagastā darbojās potaša manufaktūra, kuras ražojumus arī eksportēja. No 1797.–1853. gadam Popē bija papīra dzirnavas. Bijusī muižas pils – baronu Bēru īpašums (tagad Popes deviņgadīgā skola) sākotnēji celta 1608. vai 1620. gadā, bet pašreizējā izskatā 1840. gadā. 

20. gadsimta pagasta vēstures atmiņā palieko­šu vietu ieņēmuši Latvijas brīvības cīnītāji un 2. pasaules karā abās frontes pusēs kritušie Popes dēli.
www.ventspilsnovads.lv