Mālpils

Mālpils ir apdzīvota vieta Vidzemē, Siguldas novada Mālpils pagasta administratīvais centrs. Izvietojusies Viduslatvijas zemienes Viduslatvijas nolaidenumā 58 km no Rīgas. Cauri ciemam tek Mergupe un Suda, uz kuras atrodas Centra dīķis. Mālpilī krustojas autoceļi Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) un Garkalne–Alauksts (P3).

Vēsture
Mālpils senā vēsture sniedzas dzelzs laikmetā (5.–9.gs.), kad tās teritoriju apdzīvoja lībieši, apmetoties Sudas upes krastā esošajā pilskalnā, ko šodien mālpilieši dēvē par Vīnkalnu. Iespējams, ka lībieši devuši pirmo Mālpils nosaukumu Lemburga (no lībiešu: lembit un urga – 'virsaiša upīte'). Laikā starp 1207. un 1209. gadu Zobenbrāļu ordeņa mestrs Venno pirmo zemes lēni piešķīra Mālpils novada labietim Maneģintim un viņa brāļiem. Izveidojās ordeņa vasaļa muiža, ko devēja par Idoves pili (castrum Yodeven).

Pēc 1386. gada Mergupes krastā Vācu ordenis uzbūvēja Lemburgas pili (Lemburg), kas kalpoja kā viens no Siguldas fogtejas atbalsta punktiem. Ordeņa pils sagrauta 1626. gadā poļu–zviedru karā. Mālpils ziemeļu daļā atradās Vibrokas muiža (Sudden).

Nosaukums
Senais Mālpils nosaukums "Lemburga" visticamāk cēlies no lībiešu valodas, kur lembit nozīmē ‘virsaitis’, bet urga – ‘upe’. Mālpils latviskais nosaukums, savukārt, ir kalks no vāciskā nosaukuma tiešā tulkojuma, kur Lehm nozīmē ‘māls’, bet Burg – ‘pils’.
lv.wikipedia.org

MĀLPILS NOVADA VĒSTURE

12. gadsimtā Mālpils pagasta teritorija galvenokārt ir lībiešu apdzīvota. Par to liecina 3 senkapu vietas un 2 senie pilskalni, kurus šodien mēs pazīstam kā Vīnkalniņu Sudas upes krastā un Veckalnu Sidgundā. Dokumentos Sidgunda (Sidegunde) minēta Latviešu Indriķa hronikā, bet senākais lēnis Vidzemē 1207.–1209. gadā izdots lībju kungam Maneģintam, kam tagadējā Mālpils pagasta teritorijā piederējusi Idoves pils.

13. gadsimtā Mālpili iekļāva Livonijas ordeņvalstī, bet Sidgunda piederēja Rīgas arhibīskapijas Latvju gala. 1386. gadā Mergupes krastā uzcēla nelielu Ordeņa pili (Šchlos Lemburg) kura tika sagrauta 1626. gadā poļu–zviedru karā.

Pagasta vārds “Mālpils” radies no agrākā nosaukuma “Lemburga”. “Lemburga”, visdrīzāk, ir lībiešu izcelsmes vārds: lembit-virsaitis, urga-upe, bet tā kā šāds saliktenis ir iespējams arī vācu valodā: lehm-māls, burg- pils vai cietoksnis, tad radās vāciešu tulkotais nosaukums – Mālu pils, Mālpils. Tautā gadsimtu atpakaļ Mālpils dēvēta arī par Mārpili, kam pamatā ir skaista teika par meitenes Māras iemūrēšanu baznīcas sienā.

16., 17. gadsimtā Mālpils tagadējā teritorijā bija vairākas muižas; Mālpils (Lemburg), Vite (Vittenhof), Vibrokas (Suddenhof), Buku (Suddenbach), Kniediņu (Kaltenbrunn), Dravantas (Drevenhof), Mūru (Muremoise), Žiburtu (Sieburt), Pūlaku (Adamshof), Rikteres (Siggund).

Mālpils centra veidošanās sākumi meklējami ap 1760. gadu, kad tika uzcelta Mālpils muižas kungu māja un uzsākta muižas apbūve (18.gs.–20.gs.), kurā ietilpa 38 ēkas. Līdz šodienai saglabājušās –18, tai skaitā pils, kuru 1911. gadā atjaunoja pēc V.L.N. Bokslafa projekta.

Senā Mālpils centra daļu no jaunās, kura radās pateicoties 1972. gadā pieņemtajam V. Zilgalvja un R. Strauta izstrādātajam eksperimentālā paraugciemata projektam, atdala 24,5 ha liels 19. gadsimta pirmajā pusē ierīkotais brīvā plānojuma parks, kurā atrodas 1775. gadā uzstādītais obelisks Mālpils muižas dibinātājam G.V. Taubem.

Mālpils baznīcas pirmsākumi meklējami ap 15. gadsimta sākumu. 1766. gadā uzcēla to baznīcu, kuru mēs varam aplūkot šodien, (atjaunota 1923. g. pēc P. Kundziņa projekta). 1902. gadā tika uzcelta jaunā mācītājmuiža, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Pagasta teritorijā ir trīs kapsētas: vecākā – Mālpils (ierīkota ap1770. gadu), Torņakalna (ierīkota kā pareizticīgo kapsēta 19. gadsimta otrajā pusē), Rūķīšu (atrodas Sidgundā, ierīkota padomju laikā).

Baznīcas arhīva grāmata vēsta, ka 1693. gadā Mālpilī ir uzcelta skolas ēka. 18. gadsimta otrajā pusē bez baznīcas skolas ir septiņas muižu novadu skolas. 19. gadsimta sākumā pagasta teritorijā darbojas 7 skolas, tai skaitā laukos mazāk sastopamās – proģimnāzija un Vibrokas meiteņu skola.

Šobrīd skolnieki apmeklē 1982. gadā uzcelto Mālpils vidusskolu, 19. gadsimta otrajā pusē uzcelto Sidgundas pamatskolu, 1990. gadā nodibināto Mūzikas un mākslas skolu un 1968. gadā dibināto pirmsskolas izglītības iestādi.

1872. gadā dibināts Mālpils koris, kurš piedalījies Pirmajos Vislatvijas dziesmu svētkos. 1881. gadā tika nodibināta Mālpils Labdarības biedrība, kurai milzīga nozīme pagasta izglītības un kultūras attīstībā 18. gadsimta beigās un 19.gadsimta sākumā. 1883. gadā Māļpilī jau ir bibliotēka. 1905. gadā uzcēla Labdarības biedrības namu Punduros, 1911. gadā proģimnāzijas ēku (abas iet bojā Pirmajā pasaules karā).1926. gadā nodibina Kniediņu izglītības biedrību, kam liela nozīme Kniediņu novada kultūras dzīve.

1935. gadā atklāja jauno Mālpils labdarības namu, kas joprojām ir redzams Mālpils centrā. 1988. gadā uzcelts jaunais kultūras nams ar plašiem vestibiliem, apaļo disko zāli un skatītāju zāli 600 vietām.

Okupācijas laikā Mālpils pagasta teritorijā tika nodibināti 11 kolhozi. Kā pēdējie pastāvēja agrofirma “Mālpils” un kolhozs “Sidgunda”. Šobrīd uz kolhoza bāzes darbojas SIA “Sidgunda 2”.

Pēdējās Mālpils pagasta teritorijas izmaiņas notika 1963. gadā, kad tika pievienots Sidgundas pagasts.
www.malpils.lv