Kuldīgas novads

Ar 2009. gada 27. jūlija Kuldīgas novada Domes Ārkārtas sēdes lēmumu (protokols Nr. 2, 1. punkts) Kuldīgas novada Dome apstiprinājusi, ka tiek izveidota Kuldīgas novada pašvaldība, apvienojoties Kuldīgas pilsētas pašvaldībai, Ēdoles pagasta, Gudenieku pagasta, Īvandes pagasta, Kabiles pagasta, Kurmāles pagasta, Laidu pagasta, Padures pagasta, Pelču pagasta, Rendas pagasta, Rumbas pagasta, Snēpeles pagasta, Turlavas pagasta, Vārmes pagasta pašvaldībām.

Kuldīgas novada administratīvais centrs – Kuldīgas pilsēta.

Kuldīgas novads sastāv no 14 teritoriālajām vienībām:

1. Kuldīgas pilsēta;
2. Ēdoles pagasts;
3. Gudenieku pagasts;
4. Īvandes pagasts;
5. Kabiles pagasts;
6. Kurmāles pagasts;
7. Laidu pagasts;
8. Padures pagasts;
9. Pelču pagasts;
10. Rendas pagasts;
11. Rumbas pagasts;
12. Snēpeles pagasts;
13. Turlavas pagasts;
14. Vārmes pagasts.

Teritorijas platība 1756, 7 km2.

Ēdoles pagasts
Ēdoles pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos. Robežojas ar sava novada Īvandes un Padures pagastiem, Ventspils novada Zlēku un Ziru pagastiem, kā arī Alsungas novadu. Lielākās apdzīvotās vietas ir Ēdole (pagasta centrs) un Mātras.

Pirmoreiz rakstos Ēdole kā kuršu ciems minēta 1230. gadā, kad kuršu ķēniņš noslēdzis līgumu par kristīgās ticības ieviešanu. 1276. gadā Piltenes bīskapija kā savas varas simbolu un atbalsta punktu uzcēla Ēdoles pili – cietoksni.

20. gadsimtā Ēdoles pagasts piedzīvojis vairākas teritoriālās reformas. Ēdoles ciems ietilpis Alsungas (1949 - 1956) un Kuldīgas (pēc 1956. g.) rajonos. 2009. gadā Ēdoles pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Kuldīgas novadā.

Ēdole jau kopš seniem laikiem apvīta ar teikām, saukta par ezeru un dižozolu zemi. Vēsturnieks Atis Bērtiņš rakstījis, ka Ēdolē saglabājies tik daudz dižkoku kā nevienā citā Latvijas pagastā. No pāri par pussimts zināmiem dižkokiem ap 30 ir ozoli.

Te izvietojušies 14 ezeri, ievērojamākais no tiem – Pinku ezers, ap kuru izveidots dabas liegums, kas ietilpst „Natura” 2000 sarakstā.

Cauri pagastam tek Užavas upes labā pieteka Vanka, uz kuras uzpludināts Dzirnavezers, un atrodas 17. gadsimtā celtās Ēdoles dzirnavas. Otra lielākā Užavas pieteka ir 15 km garā Tērandes upīte.

Ēdoles pagastā Lēpiču pļavās ir viens no Latvijas dižakmeņu pulka akmeņiem, Ēdoles dižakmens. Tā apkārtmērs pie zemes ir 14 metru.

Īvandes pagasts
Īvandes pagasta kopējā platība ir 71,11 km2  jeb 7111 ha, no kuras aptuveni 60 % aizņem meži. Lai šķērsotu pagasta teritoriju no tālākajiem punktiem, jāveic aptuveni 20 km. Pagasta centrs atrodas 15 km no Kuldīgas. Īvande kā kuršu ciems pirmo reizi rakstos minēts jau 13.gs.– 1253. gadā Livonijas valsts sastāvā. 20. gadsimtā Īvandes pagasts piedzīvojis vairākas teritoriālās reformas. 1977. gadā tas pievienots Ēdoles pagastam, bet 1992. gadā pēc iedzīvotāju iniciatīvas atkal kļuva patstāvīga teritoriāla vienība.

Ievērojamākie apskates objekti ir Lielīvandes muiža, Īvandes ūdensdzirnavas un Īvandes luterāņu baznīca.

Kurmāles pagasts
Kurmāles pagasts ir viena no Kuldīgas novada teritoriālajām vienībām. Tā kopējā platība - 113,68 kvadrātkilometri. Pagasts robežojas ar Kuldīgu, Pelču, Turlavas, Snēpeles Gudenieku un Īvandes pagastiem. Centrs atrodas Vilgālē, bet lielākā apdzīvotākā vieta Priedaine atrodas pie Kuldīgas.

VĒSTURE
Kurmales pagasts ir senās kuršu karaļvalsts Bandavas centrālā sastāvdaļa. Senos dokumentos Kurmale pirmo reizi minēta Romas pāvesta vicelegāta Alnas Baldvīna 1253. gada līgumā ar kuršiem, pēc kura Kurmali ieguva Livonijas ordenis, un tā bija dēvēta kā Cormelele līguma latīņu tekstā un Kormalen vācu tekstā.

1253. gadā līgumā pieminēta arī Vilgale-Willegale. Planica rakstos minēta 1335. gadā kā Plentzen, 1841. gadā - Planezen, 1912. gadā - Klanicu muiža, bet 1938. gadā - Planicas pagasts ar Planicas, Jāteles, Paulīnes un Zaļo muižu.

Par senās Bandavas zemes apdzīvotību Kurmales pagasta robežās vēl pirms minētiem laikiem liecina Kurmales pilskalns starp Jukām, Rundālēm un Meņģiem, Grotleju un Sudmalleju senkapi. Divdesmitajos gados senlietas atrastas pie Vilgāles ezera, uzkalniņā pie Baužu mājām.

Vēsturiska vieta ir Karātavu kalns starp Segļiem un Kurmales pilskalnu, kas 70 - tajos gados, būvējot Ēdoles ceļu, gandrīz viss ir norakts. 16. - 17. gs. te bija raganu sodīšanas vieta. Sodītie apglabāti Segļu kapsētā.

1905. gadā arī Kurmali un Planicu pārņēma brīvību alkstošās latvju tautas revolucionārā kustība. Streikoja Jāteles, Planicas, Kurmales muižu strādnieki.  Skolotājs Krišs Ziņģis aicināja cīnīties par savām tiesībām. Nodedzināja Jāteles muižu. Decembrī Planicas mežā pulcējās apkārtējo pagastu zemnieki, lai atņemtu dragūniem no Kuldīgas uz Aizputi vedamo naudu, taču dragūni aizbrauca pa citu ceļu. Tai pašā mēnesī pagasta revolucionārus nošāva vai aizsūtīja katorgā.

Daudz rakstīts par Kurmales barona Silvio Bredricha sevišķu nežēlību, izrēķinoties ar revolucionāriem. Vecie kurmalnieki gan stāstījuši, ka viņš tāds tikai kļuvis revolūcijas laikā.

Pēc 1905. gada revolūcijas uz dažu vācu baronu ierosmi Kuldīgas apriņķī nometināja vācu kolonistus. Kurmales pagastā to bija  35%, bet Planicas - 37% no iedzīvotāju skaita.

Vāciešiem bija vairākas skolas, kuras 1924. gadā pārcēla uz jaunuzceltajām ''Gaismām''. 1939. gada rudenī vāciešiem nācās pamest savas Kurzemes mājas un doties uz Vāciju.

1941. gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. martā ceļš uz Sibīriju bija jāmēro 85 kurmālniekiem un 145 planīcniekiem.

Kad padomju Latvijā iznīcināja brīvās Latvijas administratīvo iedalījumu, pārveidoja arī Kurmāles pagastu, pievienojot tam Planīcas pagastu un vēl daļu no Turlavas pagasta. Vecā pagasta austrumdaļā izveidoja jaunu - Ievkalnu pagastu (tagad Pelču pagasts). 1950. gadā Kurmāles un Planīcas pagastu vietā bija 4 ciemi: Kurmāles, Planīcas, Vārdupes un Ievukalna.  Sociālistiskās saimniekošanas laikā no 1948. gada līdz 1950. gadam dibināja kolhozus: Stars, Ausma, Gaisma, Uzvaras rīts, Traktorists, Ždanova vārdā nosauktais, Padomju Latvija, bet 1960. gadā visu vietā izveidoja padomju saimniecību ''Vilgāle", 1974. gadā tai pievienojot kolhozu ''Traktorists".

P/S Vilgāle pirmais direktors bija Ilmārs Meņģis, bet no 1963. gada līdz 1992. gadam saimniecību vadīja Ottis Komarovskis. Ar labām zināšanām un prasmi saimniekošanā, būdams darbīgs, atsaucīgs, viesmīlīgs, O.Komarovskis bija vienīgais Kuldīgas rajonā, kurš par saimniecības direktoru nostrādāja vienā vietā gandrīz 30 gadus. Šajā laikā Vilgāles ezera krastā uzcēla modernu ciematu ar daudzstāvu dzīvojamām mājām, pārvaldes ēku, bērnudārzu, estrādi, mehāniskās darbnīcas un pirti.

Pašreizējas Kurmāles pagasts atrodas padomju laikā nospraustajās robežās un saucas Kurmāle (ar garo ,,ā").

Nevar nepieminēt, ka 1925. gada 15. septembrī Pelču pilī uzsāka darbu Kurmales sešklasīgā pamatskola, kura līdz tam atradās vienā ēkā ar Kurmales pagasta valdi pie Kuldīgas - Aizputes ceļa. Bijušais pagastnams, sarkana ķieģeļu ēka, ir viena no vecākajām ēkām pagastā.

Planicas pagasta ''Egleniekos" 1894. gadā dzimis aktieris Ēvalds Valters. Kurmāles pagasta ''Segļos" 1909. gadā dzimis Mārtiņš Kalns, Kuldīgas pilsētas valdes sekretārs un dzejnieks.

Kurmāles pagasta ''Mazruļļos" 1922. gadā dzimusi keramiķe Mirdza Dreimane, bet ,,Ozolainē" 1928. gadā dzimusi tēlniece Gaida Grundberga.

Pētījumi par pagasta vēsturi turpinās. ''Pagastmājas" telpās tiek veidota vēstures istaba. Tagadējais snēpelnieks, bet agrākais kurmālnieks Kārlis Raševics uzdāvinājis pagastam ''Kurmāles pagasta hroniku",  kurā , balstoties uz arhīva un vēstures materiāliem, uzrakstījis par vēstures notikumiem pagastā laikā no 1918. gada līdz 1934. gadam. Arī pagasta iedzīvotāji ņem aktīvu līdzdalību vēstures pētīšanā.
Vairāk

Laidu pagasts
Pašā Kurzemes viducī starp Aizputi, Kuldīgu un Skrundu atradās un joprojām atrodas Laidu pagasts, kas vairākkārtīgi ir mainījis savu nosaukumu un robežas, kā arī administratīvo pakļautību.

Pēc Otrā pasaules kara Valtaiķu pagasts pārveidots par Laides ciemu, kurā neizprotamu iemeslu dēļ iemērīts nedaudz no Kazdangas un Turlavas pagastiem. Varbūt vienkārši tāpēc, lai nekas nebūtu kā senāk. 1962. gadā Laidu ciems pievienots Kuldīgas rajonam. Kopš 1990. gada pastāv Laidu pagasts ar centru Laidos un ar mazākiem ciemiem – Valtaiķi, Sermīte un Vanga.
Apskates objekti

Padures pagasts
Kopš 2009. gada Padures pagasts ir viens no Kuldīgas novada 14 teritoriālajām vienībām. Pagastā ir 1149 iedzīvotāji (2012. gada pašvaldības dati) 113 km2 teritorijā. Padure atrodas novada Ziemeļu daļā Ventas kreisajā krastā abpus Kuldīgas - Ventspils šosejai.  Pagasts robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Kurmales, Īvandes pagastiem. Venta austrumos Paduri atdala no Rumbas pagasta, daļa, no kura kādreiz piederēja Padures pagastam. Ziemeļos Padures pagasts robežojas ar Ventspils novada Zlēku pagastu.

Ventas labajā krastā Zlēku pagasta teritorijā atrodas divas Padures pagasta teritorijai  piederīgas mājas. Pusi no  pagasta teritorijas aizņem meži, lauksaimniecības zemju kopplatība ir 4033,4 ha. Padures pagasta iekšējie ūdeņi pieder pie Ventas upes baseina. Padures pagastā atrodas divi ezeri – Lielais Nabas ezers (70,5 ha)  un Mazais Nabas (65 ha) ezers, kurus savieno kanāls, saukts arī par ostu.

Ventā ietek 19 km garā Padures upe (augštecē Īvandes pag.– Vālīšupīte, vidustecē – Mālarājupe, Ķimales upe, Sausgale, Sausgāļupe, lejtecē – Padures upīte, Briņķupīte) un Naba (Nabas ezeru noteka uz Ventu), kā arī sīkāki strautiņi: Kukupīte (lielākā pieteka Aukstais valks), Raņķvalks, Runčvalks, Ķiemeļvalks. Padures upē savukārt ietek Struņķu valks.

Mazajā Nabas ezerā ietek Garūdens un Zīļuvalks, bet Lielajā Nabas ezerā – Tumšais valks (lielākā pieteka Kumeļvalks) un Struņķu valks.

Padures centrā uz upes ierīkota mazā HES ūdenskrātuve vietā, kur spēkstacija atradās jau pagājušā gadsimta vidū.

Padures pagasta vēsturiski izveidojušies  vairāki apdzīvoti centri, kas vēsturiski izveidojušies galvenokārt ap muižām: Deksne, Padure, Ķimale, Līzesmuiža, Vēgas, Tigas, Sausgaļciems, Krācenieki.
Apskates objekti

Pelču pagasts
Braucot no Kuldīgas - Skrundas šosejas uz Pelčiem, pašā kalna galā paveras plašs, skaists skats. Koku, kalnu, gravu, upes, dīķu un līdzenumu apvīts ir Pelču pagasts.

Pelču pagasts atrodas Kuldīgas novada centrālajā daļā uz dienvidaustrumiem no Kuldīgas pilsētas. Pagasts ziemeļrietumos robežojas ar Kuldīgas pilsētu, ziemeļaustrumos ar Rumbas pagastu, dienvidaustrumos ar Vārmes pagastu, dienvidrietumos ar Snēpeles pagastu, rietumos ar Kurmāles pagastu.

Pagasta centrs atrodas 5 km no Kuldīgas, braucot pa grantēto ceļu, un 9 km, braucot pa asfaltēto ceļu. Kopējais pašvaldības ceļu garums 40 km. Platība 56,6 km².
Apskates objekti

Rendas pagasts
Rendas pagasts atrodas Kurzemē, Kuldīgas novada ziemeļaustrumos. Tā atrašanās vieta un sasniedzamība ir priekšnoteikums tā attīstībai – cauri pagastam vijas šoseja, kas pagastu savieno ar tuvām un tālākām lielākajām pilsētām: no Rendas līdz novada centram Kuldīgai ir 24 km, līdz Rīgai ir 130 km, līdz Sabilei 24 km, līdz Talsiem 34 km, bet līdz Stendei 21 km. Robežojas ar sava novada Kabiles un Rumbas pagastiem, Ventspils novada Usmas pagastu un Talsu novada Ģibuļu un Abavas pagastiem.

Rendas pagasts ir otrs lielākais pēc platības Kuldīgas novadā (kopējā platība ir 263,4 km2). Tā lielāko teritorijas daļu aizņem meži, tas ir bāgāts purviem, upēm un ezeriem. Aug daudz dižkoku, piemēram, Zviedrijas kadiķis pie "Muižgaļiem" (apkārtmērs 1,15 m), ozols pie "Strēļiem" (7,72 m), ozols pie "Abriņām" (6,07 m), priede pie “Aizplieņiem” (3,56 m) un vīksna pie "Slujām" (5,37 m).

Ziemeļu malā Rendas pagasts robežojas ar Usmas ezera dienvidaustrumu krastu, bet visam pagastam cauri stiepjas Abava ar tās skaisto senleju.
Apskates objekti

Rumbas pagasts
Rumbas pagasts atrodas Kuldīgas novada ziemeļu daļā, Ventas labajā krastā un robežojas ar Kuldīgu, Zlēku, Ugāles, Usmas, Rendas, Kabiles, Vārmes, Pelču un Padures pagastiem.

Teritorija aizņem 221,4 km2.
Apskates objekti

Turlavas pagasts
Turlavas pagasts atrodas Kurzemē, pusceļā no Kuldīgas uz Aizputi. Tas robežojas ar Snēpeli, Laidiem, Kurmāli, Gudeniekiem un Lažu.

Tuvākās pilsētas ir Kuldīga – 20 km,  Aizpute - 20 km, Skrunda  - 35 km, Liepāja - 70 km.  Attālums līdz Rīgai 160 km.

Pagasta teritorija ir 124 km2, tajā skaitā lauksaimniecībā izmantojamā zeme 6831 ha (60%), meži 4096 ha (33%), purvi un krūmāji  - 517 ha. Turlavas pagastā ir izveidotas  551 saimniecība.

Vēsturiski izveidojušies divi centri – Turlava un Ķikuri.

2000.gadā tika apstiprināts Turlavas pagasta ģērbonis – sudraba laukā sarkans zirgs ar jātnieku – karognesēju, un 2001. gada 18. novembrī iesvētīts pagasta karogs.

Pagasta teritorijā ir vairāki ievērojami dabas un kultūrvēsturiskie objekti.
Apskates objekti

Vārmes pagasts
Vārmes pagasts atrodas Kuldīgas novada austrumu daļā starp Saldu un Kuldīgu (23 km no Saldus un 22 km no Kuldīgas). Pagasta teritorija robežojas ar Skrundas novadu, Saldus novada Šķēdes un Jaunlutriņu pagastiem un Kuldīgas novada Snēpeles, Rumbas, Pelču un Kabiles pagastiem. Pagasta teritorija aizņem nepilnus 150 kv.km, pārsvarā (51%) tie ir mežu masīvi.
Apskates objekti