Pieniņu baznīcas māja, Pieniņi, Riebiņu pagasts
+371 65329171, 29516867,
e-pasts: pienini21@tvnet.lv
Pieniņu baznīca pēdējos gados diezgan plašā apkārtnē ir ļoti iecienīta kā laulību un kristību vieta.
Vasaras sezonā nereti vienā dienā šajā baznīcā norit vairākas kāzas. Baznīca atrodas pie Pieniņu ezera. Turpat netālu ir ierīkota neliela peldvieta.
Pieniņos senā koka baznīca celta 1806. gadā, kas ir saglabājusies līdz mūsdienām, lai gan tiek izmantota kā noliktava. Cēlis šo koka dievnamu grāfs Borhs. 1936. gadā prāvestam J. Kiseļevskim kūrija lika uzbūvēt jaunu baznīcu ezera krasta citā vietā. Baznīca tika celta no cementa ķieģeļiem ar vienu torni gotiskā stilā. 1939. gadā pabeigti galvenie būvdarbi un baznīca iesvētīta. Tā veltīta Jēzus Sirds godam un sv. Annas aizbildnībai.
Baznīcā ved trīs gala durvis: galā, labajos sānos un sakristejā. Ir trīs altāri un trīs navas. Koka griesti vidējā navā lokveidoti, bet sānu navās lēzeni. Grīda no krāsainām flīzēm. Katrā pusē ir trīs mūra pīlāri, uz ko balstās baznīcas virsbūves smagums. Lielajā altārī ir Vissv. Jēzus Sirds statuja. Statujas galva gatavota no koka, to pagatavoja kokgriezēja Subatē, bet pārējā daļa gatavota no ģipša. Sānu altāros kreisajā pusē Jaunavas Marijas Sirds statuja, bet labajā pusē sv. Jadvigas glezna. Visi trīs altāri ozolkoka, gotiskā stilā. Katrā pusē četri logi, krāsaina vitrāža. Pie ieejas kreisajā pusē baznīcas piederumu noliktava, bet labajā – trepes uz kora telpām. Ērģeļu nav, tikai harmonijs. Baznīcas fasādē ir augsts kvadrātveidīgs tornis ar zvaniem. Tornim sānos mazi tornīši ar krustiem vidū. Baznīcas dārzam apkārt koka žogs baltu ķieģeļu stabiņos. Tādi paši stabiņi pie ieejas vārtiem. Pie ieejas dārzā kreisajā pusē vecās baznīcas dzelzs krusts iemūrēts akmens pamatā. Tas ir senu amatnieku darbs.
visitpreili.lv
Pieniņu Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes–Aglonas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Riebiņu novada Riebiņu pagasta apdzīvotā vietā Pieniņos, Pieniņu ezera krastā.
Vēsture
Pieniņu pirmais dievnams bija maza koka kapela, kuru 1806. gadā uzbūvēja par grāfa Borga līdzekļiem. 1807. gadā tā saņēma indultu un tika veltīta Svētā Jura godam, vēlāk to mainot uz Svētās Annas un Svētā Joahima vārdu. Kapela bija 8 asis gara, 4 asis plata un 2 asis augsta, tajā bija viens altāris, zem kura bija pagrabs ar trijām nišām, kurās atradās mirušie. Sākotnēji tā bija Preiļu baznīcas filiālbaznīca. 1887. gadā kapela bija sliktā stāvoklī, noturēt dievkalpojumus tajā kļuva bīstami, tos drīkstēja noturēt tikai vienu reizi gadā, patrona Svētā Jura dienā. 1905. gadā Preiļu draudzes prāvests Pēteris Bružas kapelu atjaunoja, piebūvējot sakristeju. 1922. gadā, sadalot Pieniņu muižu, baznīcai piešķīra 16,7 ha tās zemes, uz kuras atradās veca mūra māja, bijušais muižas brūzis. 1936. gadā metropolīts Antons Springovičs uzdeva prāvestam Jānim Kiselevskim uzbūvēt Pieniņos jaunu baznīcu. Tajā pašā gadā bijušo brūža ēku nojauca un tā vietā sāka būvēt mūra baznīcu, tās pamatiem izmantojot bijušās ēkas akmeņus. 1936. gadā, Svētās Annas dienā, jaunceļamās baznīcas pamatus, bet 1939. gadā uzcelto dievnamu iesvētīja Vidsmuižas draudzes prāvests Pēteris Bružas. 1948. gada 5. un 6. septembrī Pieniņu draudzē notika Rīgas metropolīta palīgbīskapa Kazimira Duļbinska kanoniskā vizitācija, kuras laikā tika veikta lielā altāra, kurā ievietoja svēto mocekļu Svētās Vitas, Svētā Kozmas, Svētā Aleksandra un Svētā Viktora relikvijas, konsekrācija. Baznīcu veltīja Jēzus Sirds godam un Svētās Annas aizbildībai.
Eksterjers
Baznīca celta gotiskā stilā, tā ir 31,1 metru gara, 16,1 metru plata cementa ķieģeļu trīsnavu celtne, kuras jumts klāts ar skārda jumtu, virs kura slejas viens augsts kvadrātveidīgs tornis ar zvaniem. Tornim sānos mazi tornīši, virs kuriem atrodas krusti. Dievnamam ir trīs ārdurvis – galā, labajā pusē un kas ved uz sakristeju. Ēkai ir astoņi logi, kuru rāmji darināti no dzelzs, pa četriem katrā pusē, daļa logu ir ar krāsainiem stikliem, kas atgādina vitrāžas. Baznīcu ieskauj dārzs, ko aptver koka žogs baltu ķieģeļu stabiņos, kādi ir arī pie ieejas vārtiem. Pie ieejas dārzā kreisajā pusē atrodas akmens pamatā iemūrēts dzelzs krucifikss, kas ir senu amatnieku darbs un pārnests no vecās baznīcas.
Interjers
Dievnamam ir krāsainu flīžu grīda un koka griesti, kuriem vidējā nava veidota lokā, bet sānu navas – lēzeni. Katrā baznīcas pusē ir trīs mūra pīlāri, uz ko balstās ēkas virsbūves smagums. Pie ieejas kreisajā pusē atrodas noliktava, bet labajā ir kāpnes uz kora telpām, kurās uzstādīts harmonijs. Abās pusēs pie ieejas dievnamā atrodas ūdens trauki – kreisajā pusē akmens trauks, ko pārnesa no vecās kapelas, bet labajā trauks, ko rokās tur eņģeļa skulptūra. Virs abiem ūdens traukiem novietoti koka krucifiksi, kurus darinājusi priestera A. Rimoviča radieniece, kurlmēma kokgriezēja Subatē. Baznīcā ir trīs ozolkoka meistara Medvedjeva gotiskā stilā veidoti altāri un ambona. Galvenajā jeb centrālajā altārī ir ievietota Jēzus Sirds statuja , kuras galva ir veidota no koka (Subates kokgriezējas darbs), bet pārējā daļa no ģipša. Statujas abās pusēs atrodas mākslinieces Mariannas Peilānes gleznas – kreisajā pusē Svētās Annas, bet labajā pusē Svētā Aloiza svētglezna. Sānu altāros ir ievietotas gleznotāja Pāvila Glaudāna gleznas – kreisajā altārī Jaunavas Marijas Sirds, bet labajā – Svētās Jadvigas glezna. Krustaceļa staciju darbus veidojis ģipsī tēlnieks Eduards Sidrabs. Dievnamam ir krucifikss, trīs karogi un baldahīns, ko izmanto procesiju gājieniem, kā arī divi procesijas feretroni, kas palikuši no vecās baznīcas. Pie griestiem atrodas trīs žirandoli. Presbiterija daļa būvēta lokā, to no baznīcas atdala dzelzs dievgalds. Presbiterija abās pusēs atrodas sakristejas, virs kurām iekārtotas noliktavas.
Draudze
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes–Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Aigars Bernāns. Pieniņu draudzi nodibināja Rīgas arhibīskaps metropolīts Antons Springovičs 1933. gada 15. februārī ar rakstu Nr.1354. Tā izveidojās no Preiļu draudzei, Rudzātu draudzei un Riebiņu draudzei atdalītajām teritorijām.
Draudzei ir 9 kapsētas – Pieniņu vecā kapsēta, Pieniņu jaunā kapsēta, Lakausku kapsēta, Aizupiešu kapi, Lielie Anspoku kapi, Betišku kapi, Smelteru kapi, Orīšu kapi un Skuteļu kapi. Katru gadu kapsētās notiek kapusvētki.
Draudzes lielākie svētki
Draudzes lielākie svētki un atlaidas ir Vissvētākās Jēzus Sirds svētki – 40 stundas, Vissvētākās Jaunavas Marijas parādīšanās Lurdā svētki, Vissvētākās Jaunavas Marijas Sirds svētki, Svētā Aloiza diena, Svētās Annas diena, Svētās Jadvigas diena.
lv.wikipedia.org