Skaisti ziedošo ārstniecības augu dārzs – no vasaras līdz rudenim

Otrajā dārza apskates reizē iepazīsimies ar vairāku sen pazīstamu krāšņu puķu ārstnieciskajām īpašībām, un ir mums arī dažas savvaļas skaistules. Domāju, ka atklāsim šo to, ko nezinājām un nedomājām par dobē augošajām puķēm. Tikai atkal brīdinājums, ka šeit sniegtā informācija ir nepilnīga. Kaites, kuru ārstēšanā noder minētie augi, ir gana nopietnas, un vienkārša tējiņas padzeršana visdrīzāk nelīdzēs. Tādēļ, ja vēlaties izmantot šos ārstniecības augus, paskatieties par to vākšanu, žāvēšanu vai citāda veida sagatavošanu un lietošanu šajās un vēl citās lapās:
www.fitoterapija.lv
www.agfonds.lv
www.augi.ucoz.lv

Kurš gan nepazīst klinģerīti! Un labi zināms, ka tā nav tikai skaistumam, bet arī tējai. Kā jūnijā sāk ziedēt, tā līdz pat salnām. Un, ja noraujam tās ziedus, klinģerīte kuplo vēl vairāk un tik zied un zied. Klinģerītes ir gan oranžas, gan dzeltenas, bet visvērtīgākās esot oranžās un vēl labāk, ja vidiņš tumšs. Tātad ārstnieciskam nolūkam tiek izmantoti ziedi. Ar tiem ārstē čūlas, gastrītu, kolītus. Kliņģerītes veicina ēstgribu un gremošanu. Tējas izmanto kā sviedrēšanas un atkrēpošanas līdzekli saaukstēšanās gadījumos, pret krampjiem, galvassāpēm un reiboņiem. Maisījumos kliņģerīti izmanto, lai ārstētu neauglību, impotenci, biežas pollūcijas, akūtu prostatītu, prostatas vēzi, pārlieku ātru ejakulāciju.

Vēl viena labi zināma dārzu un apstādījumu puķe – zemā samtene. Taču par tās ārstnieciskajām īpašībām gan ne visi zina. Izrādās, ka samtene arī ir plaša profila dakteris – varētu teikt – ģimenes ārsts. Ko tad tā ārstē? Tautas medicīnā izmanto tās novārījumus un eļļas izvilkumus ādas ārstēšanā. Samtenei piemīt sviedrus, žulti un diurētiskas īpašības. Regulāri lietojot samtenes nostādinājumus, var uzlabot aizkuņģa dziedzera darbību, sakārtot nervu sistēmu, ārstēt cukura diabētu, stiprināt imūnsistēmu, mazināt tūsku un noregulēt vielmaiņas procesus organismā. Tās ir profilaktisks līdzeklis vīrusu infekciju laikā un labs antidepresants. Samtenē esošās vielas veicina gremošanas procesu un zarnu trakta sakārtošanu, novērš aizcietējumus, darbojas pret zarnu parazītiem. Tās mazina risku saslimt ar vecumu saistītu makulas deģenerāciju un kataraktu. Nu re, kur laba zāle! Un zied visu vasaru, jābūt tik čaklam ziediņu vācējam. Ārstēšanai vācam tumšās samtenes, bet no oranžajām var gatavot samteņu safrānu! Bez tam samtene dārzā atbaida kaitēkļus, un, ierakta zemē, uzlabo augsni.

Trešā pazīstamā puķe, kas tāpat zied no jūnija līdz salnām, ir lielā krese. Un te der ne tikai ziedi. Krese labvēlīgi ietekmē nervu un imūnsistēmu, uzlabo sirds asinsvadu sistēmas darbību un apetīti, paātrina vielmaiņu, palīdz no organisma izvadīt šlakvielas un toksīnus. Žāvētas lapas un ziedus lieto, lai atbrīvotos no depresijas, nomāktības, pastiprinātas aizkaitināmības un nervu saspringuma. Ar ūdens nostādinājumiem ārstē cingu, anēmiju, ādas izsitumus un nierakmeņu slimību. Novārījumus ar medu lieto mutes skalošanai, lai novērstu dažādas infekcijas slimības un stomatītu. Lielās kreses preparātus lieto, lai ārstētu plaušu slimības, saaukstēšanos, angīnu, elpceļu slimības, limfmezglu iekaisumus, deldētu nieru un žultsakmeņus, cingu, nespēku, avitaminozi, anēmiju, ādas izsitumus, aterosklerozi, helmintozi, drudzi, impotenci, stenokardiju un sirds išēmiju, hipertoniju, cistītu, uretrītu, apdegumus, lipomas, kārpas, polipus, vairogdziedzera slimības, reimatismu, podagru, cukura diabētu, plikpaurību, kašķi, kā arī klimaksa laikā. Vai dieniņ, vai tad ir kāda slimība, kuru tā neārstē!? Kāda daiļdarba personāžs teica, ka viņam ir visas slimības, izņemot kalpones slimību. Nu tad krese laikam šo slimību arī neārstē! Salātiem izmanto svaigus un kaltētus kreses ziedus, arī zaļas un nobriedušas sēklas un pat lapas. Jā, ja tikai mēs zinātu, kā izmantot mūsu dabas dārgumus, ēst un dzīvot veselīgi, tad gan prieka būtu vairāk, gan maciņš pilnāks, jo aptiekā retāk vajadzētu iegriezties!

Jūnijā vēl uzzied amaranti. Ir vairākas sugas – ēdamie amaranti, veikalā vai tirgū pērkam baltas amarantu sēklas, kas ir vērtīga uzturviela, bet arī mums zināmās lapsastes – astainie un skarainie amaranti noderēs veselības uzlabošanai. Tās ir augstas viengadīgas puķes, bet, ja kādā vietā tām ļauj augt, tad pašas izsējas un nākamajā gadā sadīgst kā mežs. Kam tad noder amarants? To lieto sirds slimību, gremošanas trakta infekcijas, ekzēmas, psoriāzes, dermatīta, endometriozes, kolīta un ārīgi dažādu sēnīšu slimību ārstēšanā. Ar amaranta nostādinājumiem ārstē nieres un aknas, slapināšanu gultā un urīnvadu sistēmas iekaisumus. Sulu no svaigām amaranta lapām lieto kuņģa sāpju, gastrīta, cukura diabēta gadījumā. Sausu sēklu un lapu nostādinājumu lieto gripas un saaukstēšanās slimību profilaksei. Amaranta preparātus pievieno vannas ūdenim, lai ārstētu ādas slimības, alerģiju, diatēzi un izsitumus. Ar amaranta eļļu ārstē apdegumus, izgulējumus, kukaiņu kodumus un rētas. Izdiedzētas amaranta sēklas izmanto, lai ārstētu onkoloģiskās slimības. Sulu un nostādinājumus var lietot gan iekšķīgi, gan ārīgi kā pretaudzēju līdzekli. Nu re, jāmeklē tik, kā sagatavot un lietot! Un vēl sažāvēt ziedu skaras ne tikai tējai, bet skaistiem sauso ziedu pušķiem, ar ko ziemā greznot savas mājas.

Ne tik izplatīta dārzos ir ārstniecības ziepjusakne. Nereti to redzam savvaļā, taču tur tā nav vietējā savvaļas suga, bet dārzbēglis. Tā zied no jūnija līdz septembrim. Izrādās, ka arī ziepju sakni var plaši pielietot tautas medicīnā. Tā noder ādas slimību gadījumā, veicina atkrēpošanu, ir žulti dzenoša, urīnu dzenoša un brūk virsū reimatismam. Šim nolūkam izmanto sakneņus un saknes –reimatisma, podagras, locītavu sāpju, hroniska hepatīta, holecistīta, kuņģa un zarnu slimību, sliktas dūšas, liesas slimību un kuņģa dedzināšanas ārstēšanai. Ārstniecības ziepjusaknes novārījumus lieto ārīgi, lai dziedētu herpes vīrusa radītās čūlas. Ar tās novārījumiem skalo matus un ārstē seboreju. Var gatavot koncentrētu novārījumu un ar vates tamponu ierīvēt galvas ādā pāris stundas pirms matu mazgāšanas, lai stiprinātu matu saknes un novērstu plikpaurību. Ar sakneni ārstē prostatas adenomu.

Lielisku kompozīciju veido parastā raudene un izops. Gan ziedēšanas laiks, kas sākas jau jūnijā, gan augstums un augšanas apstākļi abiem līdzīgi. Tādēļ var veidot zilu izopa “upi” ar purpurkrāsas “raudeņu” krastiem. Nogriežot ziedošos augus tējai, tie ataug un zied otro reizi. Tādējādi ziedēšana ieilgst līdz pat septembrim.

Raudeni lieto iekšķīgi kā atkrēpošanas, sviedrējošu un ēstgribas uzlabotāju līdzekli, ārīgi — mutes dobuma skalošanai un aromātiskām peldēm. Der kuņģa iekaisuma un pastiprinātas skābes sekrēcijas gadījumā. Raudeni lieto arī kuņģa un zarnu trakta slimību, gastrīta, čūlu gadījumā un kad sāp vēders kuņģa, zarnu vai kāda cita orgāna spazmu dēļ. Raudenes vannas palīdz strutainu ādas iekaisumu un augoņu gadījumos, kā arī ar rahītu slimiem bērniem. Tās ir viegli nomierinošs un miegu raisošs līdzeklis. Raudene zināma kā sieviešu tēja, tā labi noder klimaksa laikā. Taču to veiksmīgi izmanto arī impotences, prostatīta un prostatas adenomas ārstēšanai, kā arī lai mazinātu priekšlaicīgu sēklas izdali un uzlabotu erekcijas kvalitāti. Bez tam raudene ir garšaugs un arī nektāraugs. Bites un taureņi to aplido lielā skaitā.

Ārstniecības izopam piemīt atkrēpošanu veicinoša, nomierinoša, spazmolītiska un antiseptiska iedarbība. Tā rosina ēstgribu, sekmē gāzu izvadīšanu no organisma, novērš pazeminātu arteriālo asinsspiedienu. Uzlējumu lieto hroniska bronhīta un bronhiālās astmas ārstēšanai, kopā ar citām atkrēpošanu veicinošām drogām bērniem pret klepošanu naktī, pret pārmērīgu svīšanu plaušu tuberkolozes slimniekiem un sievietēm klimaktērija periodā, pret hroniskiem iekaisumiem kuņģa un zarnu traktā un gremošanas uzlabošanai. Ārīgi izopa lakstu uzlējuma kompreses paātrina zemādas asinsizplūdumu uzsūkšanos, bet vannas ar uzlējuma piedevu iesaka ekzēmas slimniekiem. Ārstniecības izopa ēterisko eļļu lieto nierakmeņu, sirds slimību un elpceļu iekaisuma gadījumos. Arī izops ir garšaugs.

Kaimiņos izopam skaisti izskatīsies no jūlija līdz septembrim ziedošā purpura ehinācija. Ir šķirnes arī ar baltiem ziediem. Katrā ziņā tie ir tik skaisti, ka žēl griezt, bet tēja arī ir ļoti vērtīga. Un, nogriežot ziedus, ehinācija dzen jaunus dzinumus un tik turpina ziedēt. Tautas medicīnā to visbiežāk izmanto, lai ārstētu saaukstēšanos, gripu, asins saindēšanos, urīnpūšļa slimības. Ehinācija ļoti ievērojami stiprina imunitāti. Ārīgi to lieto nātrenes, apdegumu, herpes vīrusu un citu ādas saslimšanu ārstēšanai, kā arī smago metālu un fungicīdu iedarbības novēršanai, aknu slimību un cukura diabēta gadījumā. Ehinācijas preparāti darbojas nomācoši uz streptokoku, zarnu nūjiņu un gripas vīrusu. Augu izmanto, lai ārstētu prostatītu, prostatas adenomu un nefrītu. Augs iedarbojas stimulējoši uz CNS, pastiprinot vīriešu potenci.

Parasto kāršrozi nereti sauc par vecmāmiņu puķi. Tā Latvijas puķu dārzus greznoja jau senos laikos, mūsdienās varbūt kādu brīdi bija nedaudz aizmirsta, bet nu jau atkal no jūlija līdz septembrim daudzos dārzos uzplaukst visā krāšņumā un dažādās krāsu gammās. Arī kāršroze ir ne vien skaista, bet viss augs noder ārstniecības vajadzībām – lapas, ziedi un sakneņi. Kāršroze noder bronhīta, angīnas, laringīta un citu elpceļu slimību gadījumā. Sakneņu un ziedu nostādinājumus izmanto, lai ārstētu urīnpūšļa iekaisumus, nekontrolētu urīna izvadi, psoriāzi, ekzēmas un dažādus iekaisuma procesus nierēs. Ārīgi kāršrozes novārījumu izmanto mutes un kakla skalošanai dažādu iekaisumu novēršanai, acu skalošanai pret konjunktivītu un citiem iekaisumiem.

Un nu mums ir viena puķe, par kuru pirms gadu desmitiem mācīja kā par vienu no apstādījumu ziemcietēm – kāds tai augstums, kādi nepieciešamie augšanas apstākļi u.tml. Tolaik nevienam nenāca prātā, ka tā līdzīgi kā ugunsgrēks vējainā laikā pārmetīsies no puķu dobēm uz laukiem, pļavām, mežmalām, izcirtumiem un bez žēlastības nomāks mūsu vietējos augus. Vai tas ir latvānis, kāds varbūt domā. Jā, latvānis toreiz arī tika aplūkots kā apstādījumu ziemciete, arī kā floristikas augs – tā sausos resnos stumbrus var itin skaisti izmantot. Bet par latvāni tagad nē. Tas nav ārstniecības augs. Kamēr zaļš, klāt nedrīkst ķerties – būs nepatikšanas! Uzmācīgā ziemciete, ko mēs audzēsim, ir Kanādas zeltslotiņa jeb zeltgalvīte. Mūsu dārzā tā ziedēs no jūlija līdz septembrim. Protams, mēs tai īsti ziedēt neļausim, griezīsim nost, bet dzinumi ataugs un ziedēs atkal. Kāpēc mums tā vajadzīga? Jā, ziemā tā noderēs floristiem. Kopā ar amarantiem jau buķete gatava. Bet izrādās, ka zeltslotiņa ir arī varen noderīga veselībai – gan iekšķīgi, gan ārīgi lietojama. Droga iekšķīgi der kuņģa darbības traucējumu, žultsakmeņu, podagras un reimatisma ārstēšanai. Regulāra auga novārījuma lietošana veicina akmeņu izvadīšanu no urīnceļiem un nierēm un atbrīvo no nieru spazmatiskām sāpēm. Novārījumu lieto arī mutes dobuma skalošanai, lai novērstu sliktu elpu un kakla sāpes, ja esi saaukstējies. Ārīgi lieto zeltgalvītes lapu novārījumus komprešu veidā furunkulu, griezumu, strutojošu un slikti dzīstošu brūču ārstēšanai. Maisījumos izmanto prostatas adenomas un hroniska prostatīta ārstēšanai. Tā kā jāpļauj tik nost visa zeltslotiņu pļava pašā ziedēšanas sākumā!

Vēl mums ir kāda dārza puķe – parastā čīkstene. Tautas medicīnā tās novārījumu izmanto kā tonizējošu un pretiekaisuma līdzekli, ar to ārstē ļaundabīgus jaunveidojumus, astēniju, cingu, caureju, helmintozi, ascītu, anēmiju, urīnpūšļa akmeņu slimību, sirds nepietiekamību, nieru un urīnpūšļa slimības, gonoreju, drudzi un saaukstēšanās slimības; ārīgi ūdens vai piena novārījumus lieto artrīta, reimatisma, podagras gadījumā. Sulu vai auga nostādinājumu izmanto zarnu trakta slimību un epilepsijas ārstēšanai, ārīgi stomatīta, maziem bērniem piena sēnītes, apdegumu ārstēšanai, lai paātrinātu brūču dzīšanu, lai atbrīvotos no kārpām. Parastā čīkstene stiprina imunitāti, normalizē sirds asinsvadu sistēmas darbību. Ar augu ārstē arī ginekoloģiska rakstura saslimšanas un vīriešiem prostatītu.

Mums ārstniecības augu dārzā ir vieta vēl vairākām skaistām savvaļas puķēm. Ja nav iespējams aizbraukt uz laukiem un atrast vietas, kur zied pelašķi, var iestādīt tos dārzā. Kā jūnijā sāks ziedēt, tā līdz rudenim! Nogriezīsim, ataugs un ziedēs atkal. Lielākā grupā tie ir itin izskatīgi. Un, ja baltajiem pa vidu vēl kādi rozīgie atrasti – pavisam skaisti. Jā, tos sažāvētus var izmantot arī sausajām ziedu kompozīcijām, bet veselībai pelašķu tēja ir viena no nepieciešamākajām. Tautas medicīnā pelašķis ir pazīstams kā organismu spēcinošs, nomierinošs, diurētisks un sviedrējošs līdzeklis. To izmanto, lai ārstētu dispepsiju, caureju, kuņģa un zarnu saslimšanas, nieru un urīnceļu iekaisumus, nierakmeņus, nakts nesaturēšanu, pollūcijas, ginekoloģiskus iekaisumus, regulētu menstruālo ciklu un stimulētu laktāciju, kā līdzekli pret parazītiem. Un kurš gan nav dzēris pelašķu tēju, kad saaukstējies vai kritis klepus gūstā! Maisījumos ar citiem augiem to izmanto, lai ārstētu prostatas adenomu, neauglību, impotenci, prostatītu, cistītu, tāpat to izmanto, lai uzlabotu erekcijas kvalitāti un novērstu pāragru sēklas noplūdi.

Blakus pelašķim jūlijā ziliem ziediem sāk ziedēt parastais cigoriņš. Sakņu novārījumu lieto kā žulti dzenošu līdzekli un diurētisku līdzekli, pret žultsakmeņiem, žults pūšļa un urīna izvades sistēmas slimībām. Tas der gremošanas sistēmas slimībām, gremošanas uzlabošanai un apetītes veicināšanai, to lieto pret dispepsiju, gastrītu, aizcietējumiem, liesas un aizkuņģa dziedzera slimībām. Ārīgi novārījumu lieto ādas slimību ārstēšanai. No auga virszemes daļas gatavo nostādinājumu, kuru pielieto kā apetītes rosinošu un gremošanu normalizējošu līdzekli. No parastā cigoriņa ziediem gatavo novārījumus un nostādinājums neiroloģisku saslimšanu, acu infekciju un dermatīta ārstēšanai. Žāvētus ziedus pievieno tonizējošām zāļu tējām. Un droši vien ne viens vien zina, ka no saknēm tiek gatavota cigoriņu kafija!

Balts, rozā un zils jau ir, pievienosim vēl dzelteno – parasto vīrceli. Tā arī sāk ziedēt jau jūnijā un turpina greznoties līdz septembrim. Tautas medicīnā izmanto novārījumus, nostādinājumus un uzlējumus, lai ārstētu elpas trūkumu, tūsku, galvas sāpes, reiboņus, urīnpūšļa slimības, nakts nesaturēšanu, hemoroīdus, diatēzi, anēmiju, cistītu, nierakmeņus, askaridozi, sākuma stadijās priekšdziedzera hipertrofiju un podagru. Var gatavot arī eļļas nostādinājumu, kas palīdzēs izgulējumu gadījumā. Augs noderīgs prostatas hipertrofijas gadījumā, impotences un prostatīta ārstēšanai.

Ir vēl viens dzeltens labi pazīstams vērtīgs ārstniecības augs – divšķautņu asinszāle. Asinszāle ir pretiekaisuma, antiseptisks, savelkošs, spazmolītisks, diurētisks līdzeklis un stimulē audu reģenerāciju. Drogai ir spēcinošas un asinis atjaunojošas īpašības. Asinszāli izmanto plaušu, kuņģa, zarnu, žultspūšļa slimību, caurejas un nervu sistēmas traucējumu ārstēšanai. Tā ir atzīts antidepresants un neatstāj negatīvas sekas uz aknām. Ar nostādinājumu eļļā ārstē sasitumus, brūces, čūlas, plīsumus un apdegumus. Tā der impotences un prostatīta profilaksei un ārstēšanai.

Esam atraduši vietu arī diviem liela auguma augiem. Upju un citu ūdenskrātuvju krastos var atrast ārstniecības dižzirdzeni, tiesa gan, ne pārāk bieži. Tādēļ iestādījām to arī savā dārzā. Derēs normāla mitruma, bet ne sausa vieta. Dižzirdzenes ziedi nav pārāk dekoratīvi, bet skaists ir viss augs ar lielajām plūksnainajām lapām un sarkanbrūniem stublājiem. Ja nebūtu ievazātā latvāņa, tad dižzirdzene būtu vislielākais Latvijā sastopamais savvaļas čemurziedis. Un tā jau kopš seniem laikiem atzīta kā ļoti ārstniecisks augs. Senos laikos ar to ārstēja čūsku kodumus un izsargājās no mēra. Dižzirdzenes sakneņa novārījumus lieto aknu, žultspūšļa slimību, saaukstēšanās, bronhīta, laringīta, neirožu, pneimonijas un meteorisma ārstēšanā. Sakņu nostādinājums der kā stimulējošs, sviedru dzenošs, diurētisks, savelkošs, atkrēpošanu veicinošs un tonizējošs līdzeklis. Iekšķīgi lieto bronhīta, bronhiālās astmas, epilepsijas, histērijas, gremošanas traucējumu, dispepsijas, meteorisma, elpceļu iekaisumu, gastrīta, kolīta, holecistīta, žultsakmeņu, aizkuņģa dziedzera iekaisuma, urīna aiztures, bezmiega un “izdegšanas” gadījumos, kā arī zarnu motorikas un sekrēcijas aktivizēšanai. Ārīgi noder podagras, reimatisma, zobu un ausu sāpju gadījumā. Auga virszemes daļas lieto pret cērmēm, pret reimatismu.

Otrais augstais augs ir biškrēsliņš. Tas arī nogriezts ataugs un ziedēs no jūlija līdz pat oktobrim. Biškrēsliņa ziedu nostādinājums tautas medicīnā ir viens no populārākajiem pretcērmju līdzekļiem. To izmanto arī dzeltenās kaites, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumā un gremošanas sistēmas slimību gadījumā, ko izraisa pazemināts kuņģa skābums. Šis līdzeklis der arī menstruālā cikla regulēšanai. Novārījumu izmanto galvas sāpju un epilepsijas gadījumā. Ārīgi komprešu veidā un vannās izmanto reimatisma, osteohondrozes un locītavu slimību ārstēšanai. Parasto biškrēsliņu var izmantot arī mutes dobuma skalošanai angīnas, stomatīta, gingivīta, čūlu un strutojošu brūču ārstēšanai.

Pagaidām mūsu dārzā ir šie skaistie ārstniecības augi. Taču ir vēl kādi, ko gribam tur iestādīt. Par tiem stāstīsim nākamajā sezonā. Tagad katra interesenta uzdevums ir apskatīties, kas viņam derētu, un tad sameklēt plašāku informāciju par drogas ievākšanu, sagatavošanu un uzglabāšanu, par dažādām receptēm un zāļu maisījumiem, kurus izmantot veselibas uzlabošanai. Lai mums visiem laba veselība!

Skaisti ziedošo ārstniecības augu dārzu kopā ar Redzēt komandu veido Ausma.