Skaisti ziedošo ārstniecības augu dārzs – no pavasara līdz vasarai

Šodien veidojam puķu dārzus – citu par citu skaistāku – gan ar sen zināmajām puķēm, gan pēdējā laikā pie mums atnākušajām iepriekš neredzētām skaistulēm. Bet mēs izveidosim skaistu un ļoti praktisku dārzu, kurā visi augi noderēs veselības kopšanai un organisma ārstēšanai. Pie puķu un krūmu aprakstiem sniedzam nedaudz informācijas par auga ievākšanu un pielietojumu, taču tā ir nepilnīga, tādēļ, ja jūs ieinteresē kāds no skaisti ziedošajiem ārstniecības augiem ne tikai dobē, bet arī tējas krūzē vai savādāk pielietots, iesakām to izpētīt rūpīgāk. Noderīgu informāciju atradīsiet šajās lapās:
www.fitoterapija.lv
www.agfonds.lv
www.augi.ucoz.lv

Viens no pirmajiem jau aprīlī mūsu dārzā uzzied un vēl maijā priecē ārstniecības lakacis. Lakaci sauc par plaušu zāli – to lieto elpošanas sistēmas slimību ārstēšanā kā mīkstinošu un atkrēpošanu veicinošu līdzekli. Bet tas palīdz arī caurejas gadījumā un citām kuņģa zarnu trakta slimībām, ja ir nieru iekaisums, akmeņi urīnpūslī, sieviešu slimību gadījumos, pie diatēzes, asiņošanām un hemoroīdiem. Ar spēcīgu uzlējumu skalo brūces. Sasmalcinātu lakaču lapas liek pie strutainām brūcēm. Lakačiem ir maigi garšīgi zaļumi, ko der lietot pavasara salātos.

Blakus zili violetajam lakacim skaisti no aprīļa līdz maija beigām zied dzeltenā gaiļbiksīte. To der stādīt labi daudz, jo ir noderīgs viss augs. Ievāc ziedus un, kad augs beidz ziedēt, lapiņas, bet rudenī vai agri pavasarī saknes. Lapas var ēst kā salātus – tās ir daudz vērtīgākas par dārza salātiem. Kaltētu lapu pulveris ir vitamīniem bagāta piedeva zupām, mērcēm, kartupeļu biezenim. Gaiļbiksītes ir sviedrējošas, urīnu dzenošas, atkrēpošanu veicinošas, organismu spēcinošas, sāpes mazinošas, iekaisumu mazinošas, caureju veicinošas. Izmanto, lai stabilizētu virsnieru dziedzeru darbību, normalizētu barības trakta darbību, palīdzētu no plaušām izvadīt krēpas, ārstētu urīnpūšļa un nieru slimības, uzlabotu apetīti. Palīdz izsīkuma, noguruma, migrēnas, vājuma un traucēta miega gadījumos. 

No aprīļa beigām līdz jūnijam zied purva purene. Agrā pavasarī ievāc purenes pumpurus. Augšējās lapas ievāc auga ziedēšanas laikā. Purva pureni lieto, lai ārstētu klepu, bronhītu, tūskas, skrofulozi un reimatismu. Tā noņem menstruālās sāpes, ārstē urīnceļu slimības, tai piemīt nomierinošs efekts neirožu gadījumā. Purva purene ir antiseptiķis, to var lietot iekaisuma, apdegumu un brūču ārstēšanai. Purva purenes lapas applaucē un ietin marlē un liek komprešu veidā uz ādas bojājumiem. Ar novārījumu var skalot brūces.

Aprīlī var saplaukt un līdz pat oktobrim turpināt ziedēšanu trejkrāsu vijolīte. Šo mazo lauku atraitnīti lieto stipra klepus un citu elpceļu slimību gadījumā. Nostādinājumu lieto gan iekšķīgi, gan ārīgi, lai ārstētu pinnes, izsitumus, sastrutojumus, ekzēmas un ādas niezi. Bērniem taisa vannas diatēzes gadījumā. Vijolītes drogas iesaka lietot nieru un urīnceļu iekaisuma gadījumā. Ar augu nostādinājumiem skalo mutes dobumu zobu sāpju, gļotādu iekaisumu, parodontozes gadījumā. To var izmantot, kopā ar citiem augiem, lai ārstētu prostatītu.

Tā kā mēs savā dārzā neaprobežojamies tikai ar puķēm, tad mums ir arī pavasarī skaisti ziedoši krūmi. Dažiem no tiem īstā vērtība ir augļos, bet sākam ar ziediem.

Maijā ļoti skaisti zied krūmcidonijas. Tautā tās vienkārši saucam par cidonijām, bet pareizais vārds ir henomeles. Īstās cidonijas ir pavisam savādākas. Henomeļu augļos ir daudz C vitamīna – apmēram trīs reizes vairāk nekā citronos, tie satur pektīnvielas, fruktozi, organiskās skābes – ābolskābi un citronskābi; A, B1, B2, E un PP vitamīnu, minerālvielas – kāliju, magniju, fosforu, nātriju, dzelzi. Krūmcidoniju augļus tautas medicīnā izmanto kā ēstgribu veicinošu un audus savelkošu līdzekli. Augstais fenolu un C vitamīna saturs krūmcidoniju augļos piešķir tiem antioksidantu īpašības.

Maija beigās un jūnijā balti zied dažādu sugu vilkābeles. Ziedu un augļu uzlējumus lieto iekšķīgi – sirds neirožu, hipertonijas, sirds nepietiekamības smakšanas, un stipru nervu satraukumu gadījumā. Ziedkopas un augļus izmanto sirds funkcionālu traucējumu gadījumā. Cilvēkiem gados vilkābele noder asinsrites uzlabošanai, reimatisma ārstēšanai, pret bezmiegu, arī hipertonijas un citu slimību ārstēšanā.

Līdzīgā laikā kā vilkābele baltās ziedu kupenās ietērpjas korintes krūms. Korintes ogas lieto profilaktiski pret hipo- un avitaminozēm un slimībām, kuras saistītas ar gremošanas orgānu darbības traucējumiem. Tautas medicīnā ogu sulu lieto pret angīnu. Lapu un mizu novārījumu izmanto kuņģa un zarnu trakta slimību gadījumos, pret caureju. Korinšu ziedu uzlējumu un tinktūru izmanto sirds darbības stimulēšanai un arteriālā asinsspiediena pazemināšanai.

Vēl ir kāds labi zināms koks vai liels krūms, kas šajā laikā skaisti zied un ir ļoti noderīgs veselībai – pīlādzis. Tautas medicīnā to izmanto dažādu aknu un žults pūšļa slimību ārstēšanā. Svaigas pīlādžu ogas iesaka ēst, lai ārstētu aknu akmeņus; ogu sula iedarbojas kā žults dzenošs līdzeklis un pastiprina kuņģa sulas daudzumu; žāvētas ogas noder dizentērijas gadījumā. Arī ziedu novārījumus lieto aknu slimību un sieviešu slimību ārstēšanai. Nostādinājumus, novārījumu un sulas lieto gremošanas traucējumu, hepatīta gadījumā, tie sekmē žults izdalīšanos. Pīlādžu ogas pielieto hroniska aizcietējuma, resnās un tievās zarnas atonijas gadījumā, kā arī lai mazinātu nierakmeņus un akmeņus urīna izdales sistēmā, cistītu un urīnvadu slimības. Ogas izmanto kā asins atjaunojošu, vēdera izeju normalizējošu līdzekli. Ogas un ziedus lieto avitaminozes, vielmaiņas traucējumu, reimatisma, saaukstēšanās gadījumā; novārītu mizu – hipertonijas gadījumā. Pīlādžu ogas būs arī lielisks palīgs organisma stiprināšanai un palīdzēs profilaktiski sirds slimību gadījumos. Svaigas lapas un ogas izmanto arī skrofulozes ārstēšanai.

Maijā un jūnija sākumā zied arī kāds košumkrūms, bez kura nav iedomājams neviens sevi cienošs dārzs. Kas tas ir? Uzminējāt? Jā, tas taču ceriņš. Bet ceriņš nav tikai skaistumam un smaržai, bet arī ārstniecības augs! Tautas medicīnā izmanto ziedus, lapas, jauno dzinumu mizu un pumpurus. Lapas ievāc vasaras pirmajā pusē. Ar ceriņu lapu novārījumu skalo mutes dobumu, lai padzītu angīnu. Ziedus aplej ar degvīnu, novieto tumšā vietā nostāvēties un tad ierīvējas pret dažādām kaulu, locītavu un muskuļu sāpēm. Epilepsijas gadījumā lieto kaltētu ziedu tēju. Uzlējumu lieto bronhīta gadījumā un kā pretklepus līdzekli.

Un nu jau esam jūnijā un priecājamies par ziedēt sākušajām māsām – mūsu pļavu un tīrumu skaistulēm – pīpenēm, rudzupuķēm un dzeltenajām ilzītēm.

Baltā margrietiņa jeb parastā pīpene zied jūnijā un jūlijā. Tās ziediem piemīt pretsāpju un pretiekaisuma iedarbība. Tautas medicīnā lieto saaukstēšanās gadījumos, pret drudzi, klepu, galvas, krūšu un vēdera sāpēm, arī elpas trūkuma gadījumos, iekšķīgu brūču ārstēšanai. Tēja īpaši noderīga bērniem, kuriem ir nakts enurēze. Ārīgi lieto acu slimību gadījumos, arī pret dažādām ādas slimībām: čūlām, ēdēm, izsitumiem.

Zilā rudzupuķe zied no jūnija līdz septembrim. To lieto iekšķīgi saaukstēšanās, klepus, nieru un sirds izcelsmes tūsku, urīnpūšļa iekaisumu ārstēšanai. Uzlabo gremošanas procesus, palīdz aizcietējumu, vēdersāpju gadījumā. Zilā rudzupuķe ir noderīga dzeltenās kaites, kolītu, podagras, skorbuta un cērmju invāzijas gadījumā. Maisījumos ar citiem augiem izmanto, lai stimulētu CNS un ārstētu prostatas adenomu, prostatītu, prostatas adenomas radītu atoniju un cistītu ar urīna aizturi.

Dzeltenā ilzīte zied no jūnija līdz augustam. Tautas medicīnā to lieto aknu slimību, žults iekaisumu gadījumā, kā sviedrējošu un pretdrudža līdzekli, tā palīdz apturēt asiņošanu, noder urinēšanas traucējumu gadījumos, pret cērmēm, darbojas kā nomierinošs līdzeklis. Auga novārījumu lieto saaukstēšanās, dzeltenās kaites ārstēšanai.

No jūnija līdz augustam ar saviem sīkajiem, bet krāšņajiem violetajiem ziediņiem mūs priecē vēl kāds savvaļas skaistulis – mazais mārsils. Pie tā ķeramies, ja ir klepus, hronisks bronhīts, bronhiālā astma, galvas sāpes, bezmiegs, gastrīts, kuņģa čūla, dispepsija, kuņģa atonija, kolikas, meteorisms, nieru funkciju traucējumi, dismenoreja, alkoholisma psihozes. Svaiga vai žāvēta mārsila novārījumu lieto mazasinības, kuņģa un zarnu vēža, dažu nervu sistēmu slimību, aknu slimību, cingas gadījumā un kā asins tīrītāju un organisma stiprinošu līdzekli. Tāds maziņš, bet tik varen plaša iedarbība! Un te jau vēl neesam uzrakstījuši visu!

No jūnija līdz oktobrim skaisti zied vēl kāda mūsu savvaļas puķe – īstā madara. To gan redzam retāk nekā tās balto māsu. Arī dzelteno madaru pielieto plaši. Svaigas, sasmalcinātas madaras ārīgi noder, lai apturētu asinis un dziedētus brūces. Kopā ar taukiem vai eļļu taisa ziedi, ko izmanto dažādu plīsumu, čūlu, apdegumu un skrofulozes ārstēšanai. Žāvēts un samalts īstās madaras pulveris noder brūču apstrādē. Īstās madaras nostādinājums tiek pielietots kā asins apturošs līdzeklis, ar to ārstē hemoroīdus, deguna asiņošanu, sāpīgas un spēcīgas mēnešreizes. To var pielietot arī dizentērijas, caurejas, kolītu un griezošu sāpju kuņģī, gastrīta, endometrīta gadījumā. Tā der arī kā urīna dzenošs līdzeklis, tūskas, nierakmeņu un nefrītu ārstēšanai. Īsto madaru lieto, lai mazinātu galvas sāpes un podagras gadījumā. Noder arī angīnas, plaušu iekaisuma, pneimonijas, tuberkulozes, brucelozes un skrofulozes gadījumos. Epilepsijas un konvulsiju gadījumā īstā madara darbojas kā pretdrudža līdzeklis.

No jūnija beigām līdz septembrim zied meža malva, kas arī ir mūsu savvaļas augs, taču to bieži audzējam dārzos. Arī malva ir ļoti vērtīga, tautas medicīnā izmanto ziedus, lapas, stublājus un saknes. Malvas ziediem un lapām piemīt pretiekaisuma īpašības. Ar uzlējumu var skalot kaklu. Pie ilgstoša sausa klepus dzer ziedu uzlējumu. Lapas izmanto dažādu zarnu trakta saslimšanu ārstēšanai. Augam piemīt mīkstinoša, savelkoša, nomierinoša un pretiekaisuma iedarbība. Lapu un ziedu uzlējumu izmanto pie plaušu saslimšanām, angīnas, traheīta, sausa klepus, tas atjauno balsi un mazina aizsmakumu. Atslābinoši iedarbojas pie hroniskiem aizcietējumiem. Skalojot kaklu, mazinās mandeļu un mutes gļotādas iekaisumi. Kompreses efektīvas pie apdegumiem, plakstiņu iekaisumiem, dažādiem izsitumiem. No lapām gatavo salātus.

Arī ārstniecības tauksakne zināma gan kā savvaļas, gan arī nereti kultivēts augs. Tā zied no jūnija līdz septembrim. Ārstnieciskam nolūkam ievāc auga saknes. Tautas medicīnā ārstniecības tauksakni lieto kaulu slimību gadījumos – ja ir lūzumi, sasitumi, izmežģījumi, amputētas ekstremitātes. Auga saknes novārījumu pienā lieto iekšķīgi kā pretiekaisuma līdzekli, elpceļu slimību gadījumā. Radikulīta, išiasa gadījumā ierīvē sāpošās vietas ar spirta izvilkumu.

Un šo dārza apskates daļu nobeidzam ar vēl vienu skaistuli, kura jūnijā un jūlija sākumā mūsu laukos un pļavās arvien vairāk spiež ārā vietējās sugas. Atkal varat minēt, kas tā tāda – skaista, bet tomēr kā dzeguze – izmet ārā īstos bērnus? Kādreiz tā bija tikai mūsu dārzu rota. Toreiz visbiežāk redzējām tās zilo kleitu. Bet šodien – kādas tikai nokrāsas tā nav uzģērbusi! Nu kas tā ir? Jā, jā, lupīna! Ir dažādas lupīnu sugas. Un mūsu „dzeguzi” tomēr nedaudz attaisno tas, ka tā var parūpēties par cilvēka veselību. Tātad, ārstnieciskām vajadzībām ievāc auga virszemes daļu, ziedkopas un sēklas, retāk saknes. Lakstus ievāc ziedēšanas laikā; ziedkopas ievāc ziedēšanas sākumā; saknes rok mirklī, kad augs ir pabeidzis ziedēšanu. Lupīnas tiek izmantotas kā atsāpinošs, pretmikrobu, pretiekaisuma un tonizējošs līdzeklis. Lupīnu sēklas ir spējīgas mazināt holesterīna līmeni asinīs un risku veidoties cukura diabētam. Lupīnas novārījums der sastrutojušu brūču dziedēšanai, gangrēnas un ādas plīsumu gadījumā. Ar lupīnu sēklu miltiem ārstē mitrās ķermeņa čūlas.

Vēl mums dārzā ir daudz ārstniecības augu, kas sāk ziedēt vasarā un priecē ar saviem ziediem līdz pat rudenim. Par tiem uzzināsim nākamajā dārza apskates reizē.

Skaisti ziedošo ārstniecības augu dārzu kopā ar Redzēt komandu veido Ausma.