Portāla sadaļā Apceļo Latviju Tu vari redzēt Latvijas karti ar dažādiem apskates objektiem, kur katram objektam ir pievienota navigācija. Atver karti, izvēlies ūdenskritumu, spied "Iegūt norādes" un atvērsies Google Maps ar ūdenskrituma atrašanās vietu, tālāk izmantojot Googles navigāciju nokļūsi pie izvēlētā objekta.
Karte šeit: www.redzet.lv/travel
Ventas rumba ir platākais ūdenskritums Eiropā. Atrodas uz Ventas Kuldīgā. Rumbas platums ir atkarīgs no ūdens daudzuma. Pārgāzi veido visai interesanta līkloču līnija. Ventas rumba ir dabas piemineklis un ietilpst Ventas ielejas dabas liegumā.
Augstums: 1,8 – 2,2 metri – precīzi neviens nepateiks, jo augstums atšķiras dažādās vietās un dažādos gadalaikos.
Platums: Ūdenskrituma platums ir 270 – 275 metri – mērot pa loku, gar klints augšējo malu. Reinas ūdenskrituma oficiālais platums (mērot pa taisnu līniju attālumu starp ūdens plūsmas tālākajiem punktiem) ir 150 metri. Būtu vērtīgi iegūt savstarpēji salīdzināmus datus par abu ūdenskritumu platumu.
Ventas rumbai nepiemīt pasaules lielo ūdenskritumu aizraujošais, mežonīgais skaistums. No tilta skatoties tā pat izskatās pēc nelielas krācītes. Ūdenskrituma patieso skaistumu var novērtēt, veltot tam vismaz desmit – piecpadsmit minūtes un noejot pie tā vienā vai otrā krastā.
Ventas ūdens šeit krīt pār Plaviņu svītas augšējās pasvītas – Riežupes slāņu cietajiem dolomītiem. Riežupes slāņi sensenajos devona perioda laikos veidojušie kā mūsdienu koraļļu rifiem līdzīga barjera – uz tās veidojušies vēl vairāku mūsdienu ūdenskritumi Kuldīgas apkaimē.
Zem Riežupes slāņiem atrodas trauslāki dolomīta slāņi, kurus upe izskalo vieglāk. Laiku pa laikam virs tiem esošie cietā dolomīta bluķi nogāžas, un tādā veidā ūdenskritums pārvietojas pret straumi. Šis ūdenskritums tālā nākotnē visdrīzāk kļūs aizvien zemāks un mazāk izteikts.
Pie ūdenskrituma var vērot aizraujošu skatu – te fantastiskus lēcienus veic vimbas. Zivis mēģina nokļūt Ventas augštecē un, redzot, kā tās izmisīgi nopūlas, ir skaidrs, ka vimbām ūdenskritumi nešķiet tik jauki dabas pieminekļi, kā mums – cilvēkiem. Agrāk ūdenskritumu pārvarēja arī lielākas zivis – laši un stores – tagad tās vairs Ventā nemana.
Abavas rumba atrodas uz Abavas upes, tā otrs platākais Latvijas ūdenskritums un viens no populārākajiem dabas objektiem Latvijā. Ūdenskritums ir plaši apmeklēts visos gada laikos, tomēr visvairāk apmeklētāju ir vasaras mēnešos.
Abava ir Ventas labā krasta pieteka un ir 7. garākā upe Latvijā – 129 km gara.
Ūdenskritums ir 35 m plats un aptuveni 1 m augsts. Ūdens dziļums ap ūdenskritumu nav liels, tāpēc tas ir lieliski piemērots maziem bērniem un ūdens pastaigām. Paejoties pa straumi uz augšu, ūdens dziļums palielinās un upe kļūst piemērota arī tiem, kas prot un vēlas peldēties. Ūdenskritumam un upei ap ūdenskritumu ir dolomīta pamatne.
Abavas rumba ir vairāku pakāpju ūdenskritums, kas izveidojies, Abavas straumei plūstot pāri dolomīta slieksnim. Pavasara palu laikā, kad straumes ātrums pie rumbas sasniedz pat 3 m/s, ūdenskritums, kas patiesībā atgādina lielu krāci, vienmēr pulcē ūdens tūristus.
Pie rumbas Abavas labajā krastā izveidojusies maza atteka, kas veido Čigānu salu. Lejpus ūdenskritumam upē ir kāda straujtece – Lašu brasls.
Abavas rumbas tiešā tuvumā ir izveidota atpūtas vieta – kempinga parks. Šeit iespējams ne tikai baudīt ūdenskritumu un tā dabiskās masāžas, bet arī nakšņot teltīs, kurināt ugunskurus, izklaidēties un atpūsties.
Adrese: Abavas rumba, Abavas pagasts, Talsu novads
GPS: 57.070395,22.527829
Ieejas maksa: ūdenskrituma teritorija ir privātīpašums un apmeklējama par maksu, kura norādīta Abavas rumbas mājas lapā.
Tālr.: 22015165
E-pasts: abavasrumba@abavasrumba.lv
www.abavasrumba.lv
www.visit.sabile.lv
Alekšupītes (Sūrupītes) ūdenskritums šobrīd ir augstākais ūdenskritums Latvijā – 4.15 m un atrodas Kuldīgā, apmēram 70–80 metrus no Alekšupītes ietekas Ventā, pie vecajām dzirnavām.
Alekšupītes 4.15 m augstais ūdenskritums ir augstākais Latvijā. Tas kopš 17. gadsimta ir stingri nostiprināts, lai spēcīgā straume kalpotu Kurzemē pirmo papīra dzirnavu darbināšanai. Ūdenskritums ir mākslīgi pārveidots un atrodas līdzās pagaidām nesakoptai dzirnavu ēkai. Dzirnavas minētas visvecākajos dokumentos par Kuldīgu. Uzskata, ka tās celtas kopā ar pili. Hercoga laikos pils dzirnavās gatavots šaujampulveris. Dzirnavas atjaunoja 1807. gadā un no 1820. līdz 1838. gadam te darbojās papīrdzirnavas. Padomju laikā dzirnavās bija iekārtotas sadzīves pakalpojumu kombināta mehāniskās darbnīcas.
Ūdenskrituma augšdaļa ir nostiprināta, to apmūrējot. Virs ūdenskrituma uzcelts dzirnavu aizsprosts. Ap 30 metrus lejpus ūdenskritumam Alekšupītē atrodas vēl viena neliela kāplīte. Upītes kreisais krasts pie ūdenskrituma ir labiekārtots.
Augstums: Ap 2 m
Platums: 9 - 11 m
Upe: Īvande
Pieejamība: Ļoti viegli, Rendas centrs, uz ūdenskritumu norāda zīme pie autobusu pieturas.
Atrašanās vieta: Kuldīgas rajons, Rendas pagasts, Rendas centrs, uz ūdenskritumu norāda zīme pie autobusu pieturas.
Apraksts: Viens no Latvijas skaistākajiem ūdenskritumiem, ļoti izteiksmīgs ar lielisku augstuma attiecību pret platumu. Tas ir pilnīgi vertikāls, mākslīgi neapdarināts.
Blakus ūdenskritumam kreisajā krastā akmens, kurā iecirsts gadaskaitlis “1890”, akmens izmēri 3 x 2 x 2 m. Nereti par ūdenskritumu ceļvežos nosauc arī kādu mākslīgu dambi, kurš atrodas ap 100 metrus augšpus Īvandes Rumbai.
Augstums: Ap 1,4 – 1,7 m
Platums: 5 – 9 m (Neesmu gan redzējis, ka ūdens plūsma būtu platāka par 3 metriem)
Upe: Īvande
Pieejamība: Ļoti viegli, Rendas centrs. Nogriezieties uz pirmo ceļu, kas ved pāri Īvandei, pārbrauciet pār tiltu, un paejiet lejup gar upi ap 15 metrus – ūdenskritums klāt!
Atrašanās vieta: Kuldīgas novads, Kuldīga, ap 50 metrus no Alekšupītes ietekas Ventā, pie vecajām dzirnavām.
Apraksts: Skaists ūdenskritums.
Populārāks ir apakšējais Īvandes ūdenskritums, tomēr arī šim ūdenskritumam piemīt sava īpaša burvība – te Īvandes upīte no lēzenās ielejas pāriet seklā kanjonā. Nereti šo ūdenskritumu sajauc ar citu – mākslīgi veidotu dambi, kurš atrodas starp abiem Īvandes ūdenskritumiem.
Veģupītes ūdenskritums (arī Veģu ūdenskritums) ir 1,7 m augsts un apmēram 11 metrus garš ūdenskritums (vairāku nelielu ūdenskritumu kaskāde) Talsu novada Abavas pagastā. Izveidojies Veģupītē Veģos, lejpus valsts autoceļa P120 (Talsi–Stende–Kuldīga) tilta. Ūdenskritums līst pār Pļaviņu svītas dolomītiem – senu rifveida barjeru.
lv.wikipedia.org
Augstums: Ap 1,7 metri 11 metrus garā posmā
Platums: Ap 2,5 m
Upe: Veģupīte
Pieejamība: Ļoti viegli – tieši pie Kuldīgas – Kandavas šosejas.
Atrašanās vieta: Talsu novads, Veģos, uz Abavas pusi no Kandavas – Kuldīgas ceļa.
Apraksts: Ūdenskritums līst pār Pļaviņu svītas dolomītiem – senu rifveida barjeru.
Dažādos avotos ir pretrunīga informācija par ūdenskritumu skaitu Veģupītē. Ap 250 metrus lejāk upītē ir neliela dolomīta kāplīte, uz kuras, starp citu, iekārtojies liels laukakmens. Pie pašas ietekas Abavā esot izteikts ūdenskritums, kuru autors nav ievērojis. Ir informācija, ka cits ūdenskritums esot atradies augstāk pa straumi, bet esot iznīcināts.
Apakšējais ūdenskritums ir pavisam neliels – 0,3 metru augsts un 10 metru plats un drīzāk uzskatāms par kāpli.
Sudmaļu ūdenskritumi vai Valgales rumba atrodas Abavas pietekas Valgales upē Talsu novada Abavas pagastā, Abavas senlejas dabas parka teritorijā – iepretī Sudmaļu mājām ap 400 m no upes ietekas Abavā, pie vecajām ūdensdzirnavām. Ūdenskritumi izveidojušies Pļaviņu svītas dolomītos un nosaukti par godu Sudmaļu mājām.
Pats ūdenskritums un nelielā Valgales upīte ir ļoti izteiksmīgi – tā plūst pa 30 metru dziļu gravu un īsi pirms tās ietekas Abavā izvietojušies divi ūdenskritumi – t.s. augšējais un apakšējais Sudmaļu ūdenskritums. Apakšējais ūdenskritums ir pavisam neliels – 0,3 metru augsts un 10 metru plats un drīzāk uzskatāms par kāpli, kamēr augšējais ūdenskritums ir 0,6 metru augsts un 15 metru plats. Ūdenskritumi kopš 1957. gada ir aizsargājams dabas piemineklis.
lv.wikipedia.org
www.tiekamiesdaba.lv
Virsaišu ūdenskritums ir 1,7 m augsts ūdenskritums Talsu novada Abavas pagastā. Izvietojies Virbupes bezvārda labā krasta pietekā pie Virsaišu mājām. Ūdenskritums izveidojies pār augšdevona dolomīta iežiem, tā platums pavasaros un rudeņos sasniedz 4 m. Ūdenskritumu 1998. gadā atklājis ģeogrāfs Ivars Strautnieks. Kopš 2000. gada ir aizsargājams dabas piemineklis. 2010. gadā tika izvēlēts par gada ģeoloģisko pieminekli. Uz ūdenskritumu no Mazsilu kokaudzētavas puses ved dabas taka.
lv.wikipedia.org
Augstums: Ap 1,4 metri.
Platums: Ap 1,5 m
Upe: Virbupes labā krasta pieteka
Pieejamība: Vidēji grūti – ūdenskritumam nevar piekļūt ar mašīnu, nākas iet samērā lielu attālumu.
Atrašanās vieta: Talsu rajons, Sabiles novads, ziemeļos no Sabiles , Virbupītes ziemeļu pietekā pie Virsaišu mājām.
Apraksts: Skaists ūdenskritums – tas nekrīt vertikāli, bet gan nolīst pār ieslīpu dolomīta atsegumu. Acīmredzot ūdens šeit plūst lielu daļu gada, tomēr vasarās strauta gultne varētu būt sausa.
Augstums: Ap 3,5 – 3,6 m. Divas kaskādes – augšējā ap 0,6 m, apakšējā ap 3 m augstas
Platums: Ap 1,4 m
Ūdenstece: Omiķu gravas strauts
Pieejamība: Viegli. Brauciet no Vārmes uz Šķēdi, tad pirms dzirnavām nogriezieties un brauciet pa lauku ceļu līdz brūnajai zīmei “Omiķu grava”. Tepat arī ūdenskritums.
Atrašanās vieta: Kuldīgas novads, Vārmes pagasts, Šķēdes kreisajā krastā ap 600 metrus augšpus HES aizsprostam, pie gravas izveidota atpūtas vieta
Apraksts: Iespaidīgs ūdenskritums. Tas visdrīzāk radies samērā nesen, meliorācijas grāvim izskalojot zemes virsmai tuvu iegulošos devona Mūru svītas smilšakmeņus un gliemeždolomītus. Izveidojusies neliela grava ar klintīm, un vertikāli krītošs ūdenskritums. Vasarās nelielajā strautiņā visdrīzāk nav ūdens.
Saules ūdenskritums (augstums 1,8 m, platums 2,8 – 4,2m) atrodas uz Saules strauta, 25 m pirms ietekas Imulā. Strauts saukts arī par Kāsvagaru grāvi un Saules avotu.
Strauta abos krastos lejpus ūdenskrituma atrodas drupeni, ap 5 m gari dolomīta atsegumi: labajā krastā līdz 3 – 4 m, bet kreisajā tikai līdz 1,5 – 2 m augsti. Pie ūdenskrituma atrodas ūdens ņemšanai domāta triece un tās aprīkojums. 3 m pirms ūdenskrituma strautā ir neliels dēļu dambis, kas, iespējams, saistīts ar ūdens ņemšanu.
Nelielas kāplītes pār dolomītiem strautā ir arī lejpus ūdenskrituma. 15 m lejpus tā ir 10 cm augsta kāple, vēl 5 m zemāk – līdz 0,2 m augsta grubuļaina kāplīte.
www.geocaching.com
Bēgošais Dūkupju ūdenskritums atrodas Nīcas novadā uz Dūkupju strauta, kurš ietek Bārtas upē, aptuveni 100–120 m attālumā no Bārtas upes labā krasta.
Ūdenskrituma aptuvenais augstums 2,2 m un tas sastāv no diviem pakāpieniem. Pirms augšējā ūdenskrituma pakāpiena strauta ūdens iegūst paātrinājumu 4–5 m garā posmā ar 1m kritumu. Augšējais pakāpiens ir aptuveni 0,8 m augsts, bet apakšējais pakāpiens aptuveni 1,7 m augstumā. Dūkupju ūdenskritums tek cauri cietajam, bet irdenajam morēnas slānim un katru gadu lēnām atkāpjas no Bārtas upes. Šis ir viens no visaugstākajiem dabiskajiem ūdenskritumiem un augstākais morēnas ūdenskritums Latvijā.
Dūkupju ūdenskrituma pamatiezis – morēna izveidojās vēl kūstot ledājam. Šajā vietā pirms 10 000 gadiem atradās aptuveni kilometru bieza ledus kārta. Ledājam virzoties, tas ierāva sevī iežus un minerālus no teritorijas, par kuru tas pārvietojās pāri. Vēlāk, ledāja plūsmai aprimstot un ledum izkūstot, tā pārvietotais iežu materiāls nogula uz zemes virsmas. Tā radās morēnās jeb ledāja nogulumi, kas pašreiz klāj ļoti plašu Latvijas teritoriju. Ar šo iezi Latvijas upes pēc ledāja atkāpšanās saskārās vispirms un veidoja neskaitāmus ūdenskritumus, kuri krita pār morēnu. Mūsdienās šādi dabas veidojumi ir īsts retums un sastopami vien dažviet Baltijā.
Ūdenskritumu ir vērts apmeklēt katru gadu, jo ikreiz tas būs mazliet citādāks, jo tas pakāpeniski attālinās no Bārtas upes.
www.geocaching.com
turisms.nica.lv
Augstums: 0,8 – 0,9 m
Platums: 11 – 16,3 m
Upe: Veldze
Pieejamība: Vienkārši – no šosejas puses jāiet pāri pļavai gar Veldzi, līdz dzirdams ūdenskritums.
Atrašanās vieta: Kuldīgas novads, Rumbas pagasts, Veldzes upē apmēram 400 m pirms ietekas Riežupē, apmēram 400 m lejup pa Veldzi no Kandavas – Kuldīgas šosejas P120
Apraksts: Pievilcīgs ūdenskritums, taču rudeņos upītē ap ūdenskritumu ir tendence uzkrāties atkritumiem.
Augstums: 0,6 – 0,7 m
Platums: 11 – 16 m
Pieejamība: Viegli – pa taciņu no Rumbenieku tilta puses.
Atrašanās vieta: Kuldīgas novada Rumbas pagastā, Riežupē ap 200 m lejpus Veldzes ietekai
Apraksts: Samērā iespaidīgs, ainavisks pakavveida ūdenskritums. Lejpus ūdenskritumam Riežupē vēl dažas nelielas kāples.
Augstums: Ap 0,6 m
Platums: Divas daļas – 4,8 m (tajā parasti plūst ūdens) un 4 m (ūdens plūst reti)
Upe: Pilsupe
Pieejamība: Vidēji grūti – ūdenskritumu grūti atrast, nākas staigāt gar krūmaino Pilsupes krastu.
Atrašanās vieta: Talsu novads, Rojas pagasts, Pilsupe ap 3 km no ietekas jūrā, ap 300m augšpus Jaunvilku mājām.
Apraksts: Ūdenskritums krīt pār sacementēta smilšakmens slāni.
Ūdenskrituma augstums sasniedz 0,4 m, vietām minēts, ka zemā ūdenslīmenī pat metru. Iespējams, kādreiz tas tā arī ir bijis, bet ūdens iedarbība uz iežiem dara savu. Tā platums – 4-5m. Atrodas uz Cieceres kreisā krasta pietekas Bukupes. Tā kā upe nav milzīga vai ar ļoti lielu ūdens sateces baseinu, tad mana pieredze rāda, ka ūdenskritumu labāk apmeklēt vasaras sākumā vai rudenī, kad upēs nav izteikta mazūdenība.
Viens no pieejamākiem ūdenskritumiem – ja velkam perpendikulāres no Rīga – Liepāja šosejas, tad ar kājām būtu jāiet, knapi, 30 metri, bet upe izgrauzusi pietiekami dziļu gravu, kas neļauj tā vienkārši ar čībām nokāpt pie ūdens. Ūdenskritums atrodas Saldus novada, Zirņu pagastā, netālu no autobusu pieturas “Bukupe”.
Iespējams, vienīgais ūdenskritums Latvijā, kurš krīt pār kaļķakmeni (šis kaļķakmens veidojies perma periodā – pirmo dinozauru laikmetā).
gatisvil.wordpress.com
Atrodas Dundagas novadā, Slīteres nacionāla parka teritorijā, Zārtapu strauta iztaisnotajā gultnē.
Ūdenskrituma trauslo skaistumu tūrisma plūsma neglābjami izpostītu - tāpēc ūdenskritumu apmeklēt liegts.
Ūdenskritums ir 2 m augsts un 1 m plats. Sausās vasarās izsīkst. Ūdenskritums ir ļoti ainavisks, atrodas tieši uz stigas. Tas izveidojis ap 15 m garu kanjonveida gravu. Kanjonā strauts veido vēl vienu nelielu ūdenskritumu.
Ūdenskritumu neparastu padara atsegto iežu krāsas - te atsedzas sarkanbrūns un pelēkzils dolomītmerģelis. Atsegtie nogulumi pieder devona perioda Narvas svītai. Tik senus iežus Latvijā var redzēt vēl tikai dažās citās netālās Ziemeļkurzemes strautu gravās.
Dolomītmerģelis ir salīdzinoši mīksts materiāls, tādēļ pat šis nelielais strautiņš to izskalo. Pašlaik strautiņš izveidojis ap 15 metrus garu, skaistu kanjonu, kurā tas veido vēl vienu nelielu kāplīti.
Tālā nākotnē, izskalojoties iežiem, ūdenskritums varētu kļūt vēl skaistāks.
Augstums: Ap 1 metrs
Platums: Ap 2,2 m
Ūdenstece: Zviedru grāvis, Zviedrvalks (vasarās izsīkst)
Pieejamība: Atrodas rezervāta zonā, tāpēc apmeklēt liegts.
Atrašanās vieta: Talsu novads, Slīteres nacionālā parka rezervāta zona.
Apraksts: Skaists ūdenskritums pirmatnīgā, krāšņā vietā, ūdens krīt pār košiem, sarkanīgiem un zilganpelēkiem slāņiem.
Iespējams, ūdenskritums ir daļēji mākslīgs, jo upīte šeit izskatās iztaisnota. Ūdenskritums veidojies uz Narvas svītas dolomītiem un dolomītmerģeļiem.
Oļupītes ūdenskrituma augstums ir 0,6 m, platums – 1,4 m. Pēc izmēriem tas ir neliels, bet ļoti savdabīgs. Izveidojies augšdaļā pār dolomitizētiem lodīšu smilšakmeņiem un apakšdaļā pār ļoti irdeniem smilšakmens iežiem, kas upītes ūdeņu diezgan pamatīgi izskaloti. Zem ūdenskrituma ir zema, bet liela pārkare, kurā jau 1,8 metrus pirms krituma kā pa lūku iekrīt ap 1/5 daļa upītes. Savdabīgs dabas veidojums, kas līdzīgs ūdensrijējam, tikai apvienojumā ar ūdenskritumu un nišu.
Jaunatklātais ūdenskritums atrodas Kuldīgas novada Rendas pagasta mežos 7 kilometrus uz rietumiem no Rendas. Oļupīte ir tikai apmēram 3 kilometrus gara Abavas kreisā krasta pieteka starp Streijupīti un Ozolupīti. Visas šīs mazās upītes tek uz Abavu caur bieziem mežiem mūsdienās visai maz apdzīvotajā Abavas lejteces apvidū.
www.petroglifi.lv
Ūdenskritums ir dabisks, nomaļa strauta ielejā. Izveidojies pār sarkaniem smilšakmens iežiem, kas lejpus krituma veido nelielus, līdz 1,3 metrus augstus atsegumus abos krastos. Gluži vai kā mini kanjoniņš. Ūdenskrituma augstums ir precīzi 1 metrs, platums pavasarī – 1,50 m, bet sausākā laikā varētu būt ap metru. Strauta jeb kā šajā pusē pierasts saukt, valka, ūdens plūsmas apjoms ir diezgan paliels, līdz ar to zem ūdenskrituma gultnē izveidojusies līdz 0,65 m dziļa iedzelme.
www.facebook.com
2,5 km garais Mīzalvalks ir Ķikana labā krasta pieteka, kas iztek uz dienvidiem no Jaunmuižas. Lai arī tas ir mazs un nevienam nezināms, tā spiediens ir pietiekams, lai savā tecējumā radītu mazu kanjoniņu un ūdenskritumu.
www.geocaching.com
Trejrumbiņa ir unikāla pat Latvijas mērogā – trīs ūdenskritumu kaskāde pār Amatas un Pļaviņu svītas kontakta zonu, strautiņā, kas ietek Riežupē tās kreisajā krastā, aptuveni 300 m no Mežvaldes apdzīvotās vietas austrumu malas.
Lejējā ūdenskrituma kāple plūst pār 0,2 m biezu, ar kalcītu cementētu smilšakmens plātni. Šī ūdenskrituma platums ir 6 m, bet augstums 1,7 m. Kāples lielākā lejasdaļa ir Amatas svītas vāji cementētajos smilšakmeņos izveidojusies, līdz 3 m dziļa niša;
Vidējais ūdenskritums ir kāple, kas plūst pār Pļaviņu svītas vidējplātņainiem (plātņu biezums 5-15 cm) dolomītiem. Ūdenskrituma platums ir 1,2 m, bet augstums 0,9 m. Strautiņa kreisajā krastā, pie ūdenskrituma ir līdz 2 m augsts dolomīta atsegums;
Augšējais ūdenskritums ir visnecilākais – kāple Pļaviņu svītas sīki un nevienmērīgi plātņainos dolomītos. Tās platums ir 0,8, bet augstums – 0,6 m;
www.daba.gov.lv
Augstums: Trīs kaskādes - 0,55 m, 1 m, 1,6 m
Platums: Līdz 1 - 1,3m
Ūdenstece: Trejrumbiņa - Riežupes sāngrava
Pieejamība: Nav tik vienkārši. No Riežupes ūdenskrituma pa pretējo krastu ejot (no turienes lielisks skats) - nākas kādu gabalu lauzties cauri brikšņiem.
Atrašanās vieta: Kuldīgas novads, Rumbas pagasts, Riežupes kreisajā sāngravā - Trejrumbiņā pie Rumbeniekiem, 1 km ZA no Mežvaldes
Apraksts: Atsevišķās kaskādes nodēvētas par Virsrumbiņu, Vidusrumbiņu un Apakšrumbiņu. Zem Apakšrumbiņas izveidojusies niša.
www.vietas.lv