Portālā redzet.lv/travel ir ievietotas 108 Kurzemes muižas ar aprakstiem, fotogrāfijām un navigāciju. Šajā prezentācijā parādītas 4 viduslaiku pilis, kas celtas 13-14. gadsimtā un ir labā stāvoklī, 5 viduslaiku pilsdrupas, 24 skaistākās muižu pilis un 8 muižu kungu mājas. Prezentācija sadalīta četrās daļās.
Boju muižas pils celta 1860. gadā.
Boju muižu (Bojen) cēlis barons fon Bērs.
Pilī Otrā Pasaules kara laikā atradās vācu hospitālis, pēckara gados – vietējā kolhoza noliktavas. Vēlāk muižā bija iekārtots Meža muzejs (kopš 2004. gada slēgts, ekspozīcija pārvietota uz Kazdangas pili). Šobrīd muižā atrodas Latvijas Valsts meži Dienvidkurzemes mežniecība.
Latvijas villas tipa ēku pārstāv Boju muižas kungu māja. Kā galveno uzmanību muižas projektētājs veltījis apjoma telpiskajam risinājumam. Blakus atrodas parks ar diviem dīķiem un Eiropas baltegļu stādījumiem.
Muiža apskatāma no ārpuses.
www.dienvidkurzeme.travel
lv.wikipedia.org
Skrundas muižas pils celta 19. gadsimta sākumā.
Muižas ēka celta klasicisma stilā 19. gadsimta sākumā, un arhitektūras un vizuālo aprišu dēļ tā tiek dēvēta par Mežotnes pils miniatūru kopiju. Skrundas muiža, kungu nams, skrundinieku vidū saukta arī par pili, tika celta nomnieka grāfa Gustava fon Lamsdorfa saimniekošanas laikā, kurš te ieradās no Sanktpēterburgas pavadīt skaistas vecumdienas.
Laika gaitā muiža tikusi ievērojami pārbūvēta, jo pēc muižkungu mājvietas un nežēlībā kritušu augstmaņu patvēruma kalpojusi arī kā cietums, nabagmāja, aptieka, skola un internāts. Lielākie postījumi muižai tika nodarīti 1915. gadā, kad Venta pie Skrundas bija robeža, kur krievu armija gribēja apstādināt vācu uzbrukumu. Savukārt 1931. gada rudenī muižas pilī tika atvērta pirmsskolas klase, 1938. gadā tā bija kļuvusi par pilnu sešu klašu pamatskolu un savu misiju pildīja 30 gadus.
Muižas atjaunošana tika uzsākta 2009. gadā, bet jau 2012. gadā no Latvijas Būvnieku asociācijas tika saņemta bronzas balva nominācijā “Rekonstrukcija”. Skrundas muiža ir pilnībā renovēta un atbilst visaugstākajiem kvalitātes standartiem, kļūstot par nozīmīgu objektu Latvijas kultūras vidē.
Šodien Skrundas muižā viesiem ir pieejama viesnīca ar 12 labiekārtotiem numuriem, kā arī banketu zāles un konferenču telpas. Skrundas muižas restorāns apkalpo gan banketus, gan arī individuālos viesus. Skrundas muižas patīkamā vēsturiskā atmosfēra, apvienojumā ar mūsdienīgām tehnoloģijām un iekārtojumu, ļauj izbaudīt pagātnes auru, neatraujoties no mūsdienām.
www.skrundasmuiza.lv
Lielvirbu muižas kungu māja 1875. gadā pārbūvēta.
Muiža bijusi bruņinieku lēņu muiža, kurā dokumentos pirmoreiz minēta 1429. gadā. 1698. gadā īpašumu no Manteifeļiem–Cēgēm nopirka Štrombergu dzimta. Ēku komplekss muižas centrā veidojies 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā. No 1800. līdz 1802. gadam Štrombergu bērnu skolotājs bija Kārlis Amenda.
Vistraujāk muiža attīstījās 19. gadsimta otrajā pusē, kad to 1854. gadā iegādājās Nurmuižas Firksi. Tajā bijušas vismaz 28 ēkas, ap kungu māju 19. gadsimta beigās tika ierīkots angļu stila parks ar daudziem svešzemju koku stādījumiem Žuburupītes senlejas nogāzē. 1875. gadā kungu māja pārbūvēja pēc arhitekta Teodora Zeilera projekta.
Pēc Agrārās reformas muižu sadalīja jaunsaimniecībās. Latvijas PSR laikā muižas kungu mājā atradās skola, bibliotēka un vairāki dzīvokļi. 1970. gadā skolu slēdza.
1992. gadā muižas ēku pameta un izdemolēja, vēlāk ēku kompleksu privatizēja. 2015. gadā pabeidza muižas centra ēku – pils, veļas mazgātavas, klēts, kalpu mājas rekonstrukciju un ēkas nodeva ekspluatācijā.
lv.wikipedia.org
Apriķu muižas kungu māja celta līdz 1742. gadam.
Apriķu muižas (Apprikken) apbūves baroka ansamblis veidojies pie Alokstes upes 18. gs. sākumā. Kungu māja būvēta laikā līdz 1742. gadam, bet tās astoņstūru tornis neogotikas formās uzbūvēts 19. gs. Lielākā daļa pārējo ēku – kūts, brūzis, dzirnavas – tika uzbūvētas 19. gs. otrajā pusē, un tanī pat laikā tiek ierīkots arī neliels ainavu parks. Apriķu muiža kopš 16. gs. piederēja fon Osten – Sakenu dzimtai, bet no 1790. – 1852. gadam tā bijusi fon Kroftu dzimtas īpašums. 20. gs. sākumā muižas īpašnieks ir Karls Gustavs Mannerheims, kas vēlāk kļuva par Somijas valsts prezidentu, un zināms kā leģendārās Mannerheima līnijas – fortifikācijas sistēmas Ziemas kara laikā autors. Pašreiz muižā atrodas Apriķu muzejs, kura ekspozīcijas vēsta par novada senvēsturi. Muzejā sev mājvietu atraduši arī liela rūķu saime.
visitaizpute.lv
Ķimales muižas kungu māja celta 18. gadsimtā, pārbūvēta 1891. gadā.
Ķimales (Kimahlen) muižas kungu māja celta 18. gadsimtā. 1891. gadā pēc arhitekta E. Zeilera projekta pili pārbūvē. 1814. gada dokumentos kā pils īpašnieks minēts fon Zakens. 1872. gadā minēts Kuldīgas apriņķa bruņniecības maršals A. Buholcs no Ķimales muižas, bet vēl cits dokuments liecina, ka 1899. gadā notiek prāva starp Sausgaļu ciema iedzīvotājiem un Ķimales baronu Brenemeru. Pēdējais muižas īpašnieks Silvio Brēdrihs. 1929. gadā ēkā sāk darbu Padures pamatskola. 2010. gadā skola pili atstāj.
zudusilatvija.lv
Kopš 2020. gada muižā saimnieko ģimene, kas pakāpeniski renovē muižas telpas un veido par brīvdienu māju.
Tāšu muižas kungu māja celta 1734. gadā.
Telses (Telsen) muiža rakstītajos avotos pirmo reizi pieminēta 1501. gadā. No 1641. gada līdz 19. gadsimta vidum muiža piederēja fon Korfu dzimtai – šajā laikā tapusi muižas centra apbūve. Kungu mājā līdz mūsdienām saglabājušies vērtīgi baroka stila kamīni, akmenī kalts galvenās ieejas portāls un citas detaļas. Bijušo muižas centru ieskauj vēsturiskie apstādījumi 10 ha platībā.
Kompleksa ēkās īpašnieki veic lēnu un saudzīgu restaurāciju.
liepaja.travel
Kultūrvēstures objekts. Maras muiža dokumentos minēta jau 16. gadsimtā. 1881. gadā te dzīvoja pat 285 cilvēki, bet 1905. gada revolūcijā ēku nodedzināja. Pēc tam tika uzsākti tās atjaunošanas darbi, kas tomēr līdz 1925. gadam, kad muiža kļuva par Latvijas valsts, vēlāk Saeimas deputāta Pētera Zvaguļa īpašumu, netika pabeigti.
No 2004. gada muiža tikusi atjaunota, ievērojot autentiskumu un tajā atrodas viesu nams.
www.visit.kuldiga.lv
Piena muiža – Berghof atjaunots vēsturisks muižas komplekss, kurā ir nakšņošanas iespējas, Rožu krodziņš, Piena Spa salons, pirts komplekss, lauku pirtis un brīvdienu māja, kā arī svinību zāles, labiekārtots karavānu laukums un tenisa korti. Vasaras periodā pie mums dzīvo arī divi zirgi – Mia un Mara, visu gadu mēs rūpējamies par aitiņu saimi un briežu pulku. Īpašs lepnums – Piena muzejs, kur atraktīvā ekskursijā iespējams iepazīt piena stāstu – no govs pupa līdz paštaisītam sviestiņam.
www.kurzeme.lv
