Portālā redzet.lv/travel ir ievietotas 108 Kurzemes muižas ar aprakstiem, fotogrāfijām un navigāciju. Šajā prezentācijā parādītas 4 viduslaiku pilis, kas celtas 13-14. gadsimtā un ir labā stāvoklī, 5 viduslaiku pilsdrupas, 24 skaistākās muižu pilis un 8 muižu kungu mājas. Prezentācija sadalīta četrās daļās.
Lažas - Padures muižas pils celta 1871. gadā.
Muiža celta 1871. gadā, kad ierīkots arī parks ar mākslīgi izraktu dīķi. Parkā aug vairākas reti sastopamu koku sugas. Pēc pirmās brīvvalsts agrārās reformas 1920. gadā muižas zeme tika sadalīta zemniekiem – Latvijas brīvības cīnītājiem, bet muiža palikusi bez saimnieka. 1929. gadā to piešķīra skolas ierīkošanai. 1969. gadā tika izveidota speciālā internātskola.
2017. gadā tika veikta esošā dīķa krasta tīrīšana un izveidota publiskā slidotava uz muižas parka dīķa (ziemas sezona), kas vakaros tiek izgaismota. Vēl parka teritorijā uzstādīta lapene un vairāk kā 300 m garumā izbūvētas gājēju taciņas. Vasarā šī lapene pilda nelielas vasaras estrādes funkcijas. Parkā aug vairākas reti sastopamas koku sugas. Muižas parka teritorija sakārtota tā, lai nodrošinātu pieejamību personām ar īpašām vajadzībām, kā arī personu drošību dažādās parka teritorijā rīkotās kultūras un sporta aktivitātēs.
visitaizpute.lv
pilis.lv
Cīravas muižas pils celta 1752. gadā.
Cīravas muižas pils celta 1752. g., 19. gs. 60. gados pārbūvēta. Pseidogotiskās formās būvēta divstāvu apmesta mūra celtne savu pašreizējo izskatu ieguvusi 1875. gadā pēc T. Zeilera projekta. Tai ir U forma un abos ēkas galos divi simetriski kvadrātveida torņi ar neogotikas elementiem. 20. gs. sākumā Cīravas pils bijusi baronu Manteifeļu-Scēgu dzimtas īpašums.
1920. gadā pili atsavina Latvijas valsts labā un 1922. gadā tajā ierīko Meža skolu. 1932. gadā skolā viesojas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Meža skolu likvidē tikai 1951. gadā, tomēr jau 1953. gadā pārveido par Cīravas Lauksaimniecības arodvidusskolu.
Pilī ir 30 istabas un vērtīgas neorenesanses interjera apdares paliekas – griestu un sienu gleznojumi, zālē marmora kamīns. Griestu gleznojumi sākotnēji aptvēruši visas nozīmīgākās telpas. Pils pagrabos, pēc tā laika meistaru zināšanām, veidota unikāla gruntsūdeņu novadīšanas sistēma. Apsilde veidota kā vienota sistēma, izmantojot un sadalot pa telpām kamīnu siltumu.
www.cirava.lv
Vērgales muižas pils celta 18. gs. vidū.
Vērgalē atrodas viens no savdabīgākajiem vēlā klasicisma – ampīra stilā veidotajiem muižas ansambļiem Kurzemē. Vērgales muiža celta 18. gs. vidū, 1837. gadā pārbūvēta kā medību pils. Pēc pils īpašnieka Ernsta Fridriha fon Bēra pasūtījuma ēkai uzbūvēts otrais stāvs, fasādē – dzimtas ģerboņa cilnis. Pilī fragmentāli saglabājusies interjera apdare, koka kāpnes. Pēdējos celtniecības darbus pilī veic arhitekta barona Kampenhauzena vadībā pirms Pirmā pasaules kara. Gida pavadībā iespējams apskatīt pili, tās pagrabus, izstaigāt parku un muižas apkārtni, izdzīvot pils stāstu vairāku simtu gadu garumā.
www.pilis.lv
Popes muižas pils celta 17. gs. pirmajā pusē.
Popes muižas pils celta 17. gadsimta sākumā, 17., 18. gadsimtā ēka kapitāli pārbūvēta. Izbūvēti 4 mezonīni, 4 skursteņi. Parādes durvis aptvēra portāls, balstīts uz 4 apaļām koka kolonnām. Rezultātā ēka kļuvusi par lepnu pili ar 78 stikla logiem, kas tai laikā skaitījies liels greznums un bagātības apliecinājums. Par to liecina 18. gadsimta sākuma inventarizācijā izdarītais īpašais stikla rūšu un metāla kaluma uzskaitījums. Uzskaitītas durvju viras, kliņķi un pat apkaltie spaiņi.
Ap 1720. gadu sākta jauna pārbūve. Pārbūves rezultātā pilī bijušas šādas telpas: halle, galerija, parka zāle, biljarda zāle, gleznu zāle, zaļā istaba, kungu istaba, lauksaimniecības istaba, bibliotēka, mūzikas istaba. Bez tam pilī bijušas vairākas guļamistabas un palīgtelpas. Muižu aptvēris dārzs, uz kuru veduši vārtiņi. Pēc 1840. gada pārbūves muižas pils iegūst savu tagadējo izskatu. No 16. gadsimta otrās puses līdz 1920. gadam muiža pieder fon Bēru dzimtai (v. Behr). Pirmais tās īpašnieks ir Johans Bērs (Johann Behr), bet pēdējais barons Georgs fon Bērs (Baron Georg v. Behr). Pēc 1920. gada kungu mājā izvietota skola, pašlaik Popes pamatskola.
www.europeana.eu
Tiņģeres muižas pils celta no 1800. līdz 1805. gadam.
Tiņģeres muižas (Tingern) kungu māju cēlis Pēterburgas tirgotājs/baņķieris Johans Heinrihs Bahs. Viņa atraitne 1846. gadā muižu pārdeva Ostenzakenu (Osten-Sacken) ģimenei, kas bija muižas saimnieki līdz agrārreformai 1920. gadā. Taču senais Tiņģeres nosaukums rakstos minēts jau 14. gs., te saimniekojušas arī tādas slavenas dzimtas kā Manteifeļi-Scēges.
Klasicisma stila muižas ēka kādreiz lepojusies ar ziemas dārzu labajā spārnā, siltumnīcām, plašu muižas saimniecību: zirgu staļļiem, kalpu māju, krejotavu u.c. No 1927.–2008. gadam pils ēkā atradās Tiņģeres pamatskola. Muiža 1935. gadā cieta postošā ugunsgrēkā.
Šobrīd muižā atrodas kultūras centrs, pagasta pārvalde, bibliotēka, kapela, ir saglabājies ainavu parks ar Mīlestības saliņu, avota grotu un pastaigu takām.
visittalsi.com
Iļģu muižas pils pārbūvēta ap 1842. gadu.
Iļģu muiža ir itāļu izcelsmes poļu arhitekta Henrika Markoni (1792–1863) darbs. Veidojot muižas pils projektu, arhitekts idejiski esot iedvesmojies no Teitoņu ordeņa mestra mājas, kura atradusies Malborkas cietoksnī Prūsijā (tagadējā Polijā). Tobrīd Iļģu muižas komplekss bijis fon Ofenbergu dzimtas pārziņā.
No 20. gadsimta sākuma līdz Otrajam pasaules karam ēkā darbojusies lauksaimniecības skola. Kara laikā pils ēkā tika izmitināta vācu armijas lazarete. "Kurzemes katla" blokādes laikā nams cieta artilērijas apšaudē. Pēc kara muižas pils ēku atjaunoja kā vēsturisku arhitektūras pieminekli, kuram līdz šai dienai valsts aizsargājama arhitektūras pieminekļa statuss saglabāts tikai balkona margām.
1948. gadā ēkā tika ierīkots Liepājas pilsētas invalīdu nams. Vēlāk to pārveidoja par Liepājas apriņķa veco ļaužu pansionātu cilvēkiem ar psihiskiem traucējumiem. Tagad valsts sociālās aprūpes centra "Kurzeme" filiāle "Iļģi".
www.zudusilatvija.lv
Jaunauces muižas pils celta 19. gadsimta pirmajā pusē.
Jaunauces pils celta ampīra stilā 19. gadsimta pirmajā pusē, un šis ir tas veiksmīgais gadījums, kad ēku līdz mūsdienām izdevies saglabāt ar nelieliem pārveidojumiem.
Joprojām apskatāma sākotnējā interjera apdare – vienīgais tik neskarts vēlīnā klasicisma paraugs Latvijā – ar vienīgo autentisko klasicisma stila kupola gleznojumu ovālajā zālē un lielāko 19. gs. sākumā mūrēto balto podiņu krāšņu kolekciju.
Ap grāfu Mēdemu dzimtai piederējušo pili un saimniecības ēkām izveidots gandrīz astoņus hektārus liels ainavu parks ar savdabīgu dīķi un salu tajā. Parkā aug ne tikai vietējo sugu koki, bet arī svešzemju retumi.
www.jaunaucespils.lv
Reņģes muižas pils celta no 1881. līdz 1882. gadam.
Reņģes muižas apbūve izveidojusies Vadakstes upes krastā. Pagalma vienā pusē pie upes bijusi kungu māja un tai pretī – saimniecības ēkas un kalpu māja, veidojot slēgtu pagalmu. Ēkām blakus 1882. gadā uzcelts muižas ūdenstornis. Pašreizējā muižas pils celta 1881. – 1882. gadā baroniem fon Nolkeniem. Arhitektoniski tā veidota franču baroka stilā ar neorenesanses stilam raksturīgiem dekoratīviem motīviem. Šobrīd daļēji saglabājusies pils interjera dekoratīvā apdare, kā arī vairākas krāsnis un kamīni. Ceļu uz pili akcentē skaista liepu aleja, bet pie pils, Vadakstes upes krastā, plešas 19. gs. beigās ierīkotais 42,5 ha liels muižas parks ar 35 svešzemju koku un krūmu stādījumiem. Pilī šobrīd atrodas Rubas pamatskola.
turisms.saldus.lv
Padures muižas pils celta 1837. gadā.
Patreizējā kungu māja parādes pagalma malā pretī iebraucamam ceļam pēc 1837. g. vēlā klasicisma jeb ampīra stilā cēlis skotu muižnieks un tirgotājs Džonam Balfūram (John Lewis Balfour). Tajā ir gan sākotnējās greznās ieejas durvis, koka kāpnes, krāsnis. Pilī atradies lifts, ar kuru no pagrabstāva produkti nogādāti virtuvē. Augšstāvā un ēdamzālē ir saglabājušies iebūvēti skapji. Krāsnī ir ierītis, lai barona kafija vienmēr silta. Ēdamzāles durvīs ir eņģes, kādu neatradīsiet citās tā laika būvēs – durvis turas divos punktos, tās var ļoti plaši atvērt. Vienā muižas spārnā otrajā stāvā vēl šobrīd atrodas vēsturiska vieta – 19. gadsimtā būvēta tualete. Otrajā pusē tāda pati bijusi kundzei.
Konstrukcijas ir labā stāvoklī. Vienā ēkas pusē logos saglabājušies vecie stikli. Muižas pagrabstāvā mituši kalpi, pat telpa zem kāpnēm tikusi izmantota. Nams kurināts pagrabā, un dūmi sildījuši sienas pa speciālām atverēm, izmantotas arī krāsnis.
Pašlaik muižas kungu ēkā notiek aktīvi atjaunošanas darbi. Jau ir restaurētas parādes durvis un tagad tiek strādāts pie dārza durvju restaurācijas. Tāpat salabots dārza puses frontons un remontēta viena jumta puse.
www.pilis.lv
Priekules muižas pils 19. gs. otrajā pusē modernizēta.
1483. gadā Livonijas ordeņa mestrs Borhs piešķīra zemes īpašumu feodālim Klausam Korfam. Tā izveidojās Priekules muiža, un tika uzcelta tā saucamā vecā pils, kura vairs nav saglabājusies. Muiža atradās ļoti izdevīgā vietā, kur krustojās septiņi lielceļi. Izdevīgā atrašanās vieta nākotnē te veicināja labas un izdevīgas tirdzniecības vietas izaugsmi, radās Priekules miests, pēc tam pilsēta. Rokot 20. gadsimta 60. gados ūdensvadu, skolas darbinieki atraka šīs vecās pils paliekas.
19. gadsimta otrajā pusē Rietumeiropas ietekmē muižnieki steidza modernizēt savas necilākās muižu ēkas. Pārveidojumi skāra arī Priekules pili. M. Berči projektētās Priekules muižas pils no sarkaniem ķieģeļiem celto trīsstāvu ēku papildina balkons, kuram ir izeja no zāles un plašas parādes kāpnes, kas turpinās upes krasta nogāzē un aizved parkā. Kādreiz pāri skaistajam gājēju tiltiņam varēja nokļūt pils parkā. Priekules pilī bija zāle, ēdamistaba, ieroču istaba, naudas glabātuve, baznīcas telpa, viesu istabas, barona, viņa piederīgo un kalpotāju istabas. Pie ieejas vestibilā atradies liels kamīns, zem pils plašs velvēts pagrabs. Kara laikā pils stipri cietusi, taču tā tika atjaunota, un patreiz tajā atrodas Priekules vidusskola.
zudusilatvija.lv
Vormsātes muižas pils celta 1809. gadā.
Vormsātes muižas pils atrodas 1 km pirms Nīkrāces, pa labi no ceļa, Šķērveļa kreisajā krastā. No pils pavēries skats uz parku un ezeru. Uz vienu salu vedis apaļkoku tilts. Piederēja baroniem Hāniem. Revolūcijas laikā pili nodedzināja un laikā no 1906. līdz 1913. gadam V.L.N. Bokslafs to atjaunoja, gandrīz neiejaucoties sākotnēja ēkas veidolā. Nedaudz klasicisma garā tika pārveidoti logu aprāmējumi.
Muižas pils celta 1809. gadā un ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Lejpus Vormsātes Šķērveļa krastā atrodas Šķērveļa dižakmens un Vormsātes pilskalns. Par iespējamu pilskalnu Vormsātes muižas tuvumā minēja jau A. Bīlenšteins 1869. gadā. Pils saukta arī par Diždzeldas jeb Lieldzeldas pili. Kurzemes bīskapijas laikā viens no Lieldzeldas lēnu kungiem bijis Simoliņš, pazīstamās ungāru grāfu Batoriju dzimtas atvase, kas valdīja pār Septiņkalni un Polijai deva kareivīgo karali Stefanu Batoriju.
manasvietas.blogspot.com
Šķēdes muižas pils celta 1761. gadā, 19. gs. pārbūvēta.
Škēdes muižas apbūve veidojusies 18. gadsimtā. Parādes pagalma abās malās būvētas klēts un kūts, galā vienstāvu mūra kungu māja. Aiz ceļa saimniecības pagalms ar staļļiem, klēti, saimniecības ēkām, bet pie dzirnavu dīķa dzirnavas. 19. gadsimtā kungu māja pārbūvēta un modernizēta Oto Dīces vadībā – uzcelts otrais stāvs un pilij piešķirts neogotisks izskats – ar stūra torni un centrālo rizalītu, kura centrā novietots Zasu dzimtas ģerbonis. Ēkā bija 35 istabas un ziemas dārzs. 19. gadsimta vidū Šķēdes upītes krastos pie muižas tika ierīkots angļu stila ainavu parks, bet pils priekšā nogāzē – daļēji regulāra plānojuma romantisks dārzs ar celiņiem un strūklaku. Muižā bija arī ķieģeļu ceplis, kurā gatavoja arī kārniņus un vēlāk arī drenu caurules. Darbojās arī spirta brūzis, trīs krogi un dzirnavas. Tagad Dzirnavu lejā aiz Šķēdes ūdensdzirnavām iekārtota jauna, privāta estrāde brīvdabas pasākumiem. Parka malā aug Šķēdes dižozols (5,7 m). 1921. gadā muižu pārņēma Kuldīgas apriņķa valde un tās centru iznomāja privātpersonām. No 1925. Līdz 1927. gadam pilī atradās pirmās pakāpes pamatskola, vēlāk tā nonāca privātīpašumā. 1928. gadā par īpašnieku kļūst Jānis Laudams, Kuldīgas apriņķa tautskolu inspektors. Otrā pasaules kara laikā muižas ēkā atradās vācu armijas hospitālis. Padomju okupācijas laikā – kopsaimniecības “Viesturi” kantoris, pasts.
manasvietas.blogspot.com
