Portālā redzet.lv/travel ir ievietotas 108 Kurzemes muižas ar aprakstiem, fotogrāfijām un navigāciju. Šajā prezentācijā parādītas 4 viduslaiku pilis, kas celtas 13-14. gadsimtā un ir labā stāvoklī, 5 viduslaiku pilsdrupas, 24 skaistākās muižu pilis un 8 muižu kungu mājas. Prezentācija sadalīta četrās daļās.
Kazdangas pils celta no 1800. līdz 1804. gadam.
Kazdangas pili klasicisma stilā cēla slavenais Rietumeiropas arhitekts J. G. Berlics.. Kazdangas muiža daudzās paaudzēs piederējusi ļoti bagātiem un politiski ietekmīgiem Kurzemes baroniem Manteifeļiem. Diemžēl pils 1905. gadā tikusi nodedzināta un ugunsgrēkā gājušas bojā ievērojamas mākslas un dokumentālas vērtības. Vēlāk notikuši atjaunošanas darbi un mūsdienās par iekštelpu izsmalcinātību liecina dārza zāli jeb cokolstāva apaļā zāle un lielā apaļo zāle otrajā stāvā, kuras telpiski precīzais griestu gleznojums rada iespaidu, ka griesti ir kupolveida, kaut gan patiesībā tie ir plakani. Jau kopš 1922. gada pils telpas izmantoja un pielāgoja skolas vajadzībām.
Arhitektūra
Patiesībā Kazdangas pils ir mazliet līdzīga Elejas un Mežotnes pilīm, tas noticis tādēļ, ka arhitekts J.G. Berlics Kazdangas un Mežotnes piļu celtniecībā izmantojis slavenā itāļu izcelsmes arhitekta Džokomo Kvarengi Elejas pilij izstrādāto projektu, to nedaudz pārveidojot. Atšķirībā no Mežotnes pils, Kazdangas pils ir lielāka, ar stāvāku jumtu un galveno fasādi rotā vairāk kolonnu. Kazdangas pils galvenās fasādi rotā ritmiski sakārtota pusloka arku rinda, virs kuras otrajā stāvā kā galvenais akcents ir pacelts sešu kolonnu portiks – pārsegta telpa aiz kolonnām.
Rudbāržu muižas pils celta 1835. gadā.
Rudbāržu (Rudbahren) muižā 1835. gadā vecās kungu mājas vietā uzbūvēta jaunā pils. No 1882.–1883.gadam tā modernizēta franču neorenesanses stilā. 1905. gadā tā pilnībā nodedzināta un vēlāk atjaunota pēc arhitekta L. Reinīra projekta. Pēdējais muižas īpašnieks Frīdrihs fon Firkss. Muižas pilī 20. gadsimta 30. gados atradās Latvijas virsnieku atpūtas nams un no 1962. gada ierīkota skola.
zudusilatvija.lv
Dzērves muižas pils celta 19. gs. sākumā.
Dzērves pils celta 19. gs. sākumā, nodedzināta 1905. gadā, atjaunota 1912. gadā. No pils laikiem saglabājies liels baltu podiņu kamīns un vairākas podiņu krāsnis. Labi saglabājušās kāpnes ar margām un interjera dekoratīvā apdare (20. gs.). Muižas kompleksā ietilpst arī 6,7 ha parks. Veidots ap 1870.–1880. kā Kurzemes ainavu parks (angļu stila brīvā stādījuma). Parku ieskauj liepu un bērzu alejas. Dižkoki – Bergmaņa ozols – 4,6 m un zirgkastaņa – 3,2m.
www.cirava.lv
Remtes muižas pils celta 1800. gadā.
Remtes muiža veidojusies pie viduslaiku pils, kura dabā vairs nav saglabājusies. No sākotnējā muižas apbūves kompleksa saglabājusies vecā muižas kungu māja pretī jaunajai pilij, kā arī atsevišķas saimniecības ēkas. Remtes muižas pils celta 1800. gadā Berlīnes klasicisma stilā. 1880. gadā pili pārbūvēja – modernizēja atbilstoši jaunajām stila prasībām. Tika piebūvēti sānu šķērskorpusi un centrālā daļā rizalīts ar neorenesanses stila frontonu. Muižas īpašnieki izmantoja modernākās sava laika iespējas un 1893. gadā uzstādīja arī telegrāfa līniju līdz Saldum. Pils 1905. gadā dedzināta, pēc tam atjaunota 1926. gadā, kā rezultātā zaudēja erkerus tās galvenajā fasādē. Sākotnējā muižas pils interjeru apdare nav saglabājusies. Pie pils atrodas cilnis “Sfinksas”, kas izgatavots 1800. gadā.
Remtes muižu 1506. gadā uz lēņa tiesībām saņēma Ludvigs Butlars (Butlar), un viņa dzimtai tā piederēja 190 gadus. Nākošie muižas īpašnieki bija fon Brinkenu dzimta (Brincken), bet viņiem ar saimniekošanu neveicās un 1722. gadā īpašums nonāca izsolē. 1723. gadā to nopirka leitnants Fridrihs Kazimirs fon Brukens (Brucken). Viņa meita 1767. gadā apprecējās trešo reizi ar Johanu Fridrihu fon Medemu. Pēc sievas nāves 1780. gadā viņš kļuva par muižas īpašnieku un 1799. gadā ieguva grāfa titulu. Viņa īpašumā muiža paliek līdz 1920. gadam, kad muižu sadalīja saimniecībās un pilī ierīkoja Remtes skolu. Skola apsaimnieko Remtes pili arī šobrīd.
www.zudusilatvija.lv
Snēpeles muižas pils celta 19. gs. sākumā.
Snēpeles muižas pils ir Snēpeles muižas kungu dzīvojamā ēka, kas atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, Snēpelē. Tā ir bijusi barona Hāna medību pils, celta 19. gs sākumā. Pilī mākslinieciski augstvērtīgi objekti ir fasādes dekoratīvā apdare, lieveņa margas un durvju komplekts, trīs krāsnis. Mūsdienās – Snēpeles pamatskola
Pils
Celtnes abās pusēs ir kolonnām rotāti portiki. Saglabājušās 19. gs. durvju vērtnes. Parka pusē aplūkojamas 19. gs. kaltas dzelzs margas. Ēkas abās pusēs kolonnām rotāti portiki, parka pusē kaltas dzelzs margas no 19. gs., ārdurvju vērtnes no 19. gs. otrās puses. Pirmajā stāvā izvietota zāle, baroneses guļamistaba ar palīgtelpām un piecas caurstaigājamas istabas. Otrajā stāvā barona medību viesu atpūtas telpas – katrai lielākajai telpai klāt neliela guļamistaba. Pagrabstāvā bijusi virtuve ar palīgtelpām (tagad skolas ēdnīca). Ēdieni uz otrā stāva ēdamzāli nogādāti ar liftu. Saglabājušies 3 kamīni, 4 kolonnas un 4 krāsnis ar ornamentiem. Koridoru galos otrajā stāvā saglabājušies lieli pusapaļi logi ar ornamentiem. Pils zālē ir bijis skaists griestu gleznojums, tas aizkrāsots. Jumtu sedz māla dakstiņi. Pili apsilda 32 krāsnis.
Pils telpas kopš 1924. gada pielāgotas skolas vajadzībām (mūsdienās Snēpeles pamatskola).
lv.wikipedia.org
Tāšu-Padures muižas pils celta 19. gs. pirmajā pusē.
Tāšu–Padures (Tels–Paddern) muižas pils bijusi grāfa Keizerlinga medību pils. Šeit savu bērnību un jaunību tēva īpašumos pavadījis rakstnieks, dzejnieks, dramaturgs Eduards Keizerlings par ko liecina Vācijas vēstniecības sagādātā piemiņas plāksne uz parādes fasādes. Kopš 1922. gada pils ēkā atrodas Kalvenes pamatskola. 1960. gados pils pielāgota skolas vajadzībām, līdz ar to ēkas interjers sabojāts. Nojaukti kamīni un krāsnis, novāktas četras skulptūras pils zāles galvenās zāles nišās. Tomēr lielākā daļa sākotnējo detaļu un pils kopumā nav īpaši cietušas Pēdējais muižas īpašnieks grāfs Heinrihs Keizerlings. Patreiz pilī iekārtota Kalvenes pamatskola.
zudusilatvija.lv
Vadakstes muižas pils celta no 1911. līdz 1914. gadam.
Vadakstes muiža atrodas upes labajā krastā, kur kādreiz bijis zemgaļu pilskalns un pēdējā apmetne pirms pārcelšanās uz Lietuvu. Vēlāk upes krastā uzcelta Vadakstes muiža, kas kopš 16. gs. piederējusi baronu Bistramu dzimtai. 18. gs. otrajā pusē celta vecā kungu māja (vēlākā kalpu māja). Ēkā saglabājušās greznas, klasicisma stila durvis un logu apkalumi. Esošās saimniecības ēkas, stallis un klēts būvētas 19. gs. sākumā. Muižas kungu māja būvēta 1911. – 1914. g. neoklasicisma stilā pēc arhitekta L. Reinīra projekta. Saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un plašas koka kāpnes uz otro stāvu. Ovālās zāles nišās redzamas podiņu krāsnis ar kolonnām.
Kompleksu ieskauj 18. gs.b. – 19. gs. veidots parks ar svešzemju kokiem un krūmiem. Regulārais itāļu stila parks ticis pārveidots naturālistiskā ainavu parkā. Kopš 1923. gada pilī ir Vadakstes pamatskola. 2009.gadā pamatskolu likvidēja, tagad Vadakstes muiža ir Vadakstes pagasta pārvaldes īpašumā un tajā iekārtots muzejs.
turisms.saldus.lv
Vandzenes muižas pils celta 19. gadsimta sākumā.
Vandzenes (Wandsen) muižas ansamblis veidots baronu Heikingu dzimtai 19. gadsimtā kā simetrisks komplekss ar uzsvērtu centrālo asi ap parādes pagalmu. Abās pusēs iebraucamam ceļam ir stallis un klēts ar klasicisma stila iezīmēm, parādes pagalma otrā pusē pils. Pagalmu saimniecības ēku pusē ierobežo akmens žogs, aiz kura ir kalpu mājas. Brūzis, celts 19. gadsimta vidū.
Muižas pils celta 19. gadsimta sākumā klasicisma stilā. Tai abās pusēs ir nelieli vienstāvīgi namiņi, kurus ar pili savieno mūra žogs ar vārtiem. Pils priekšā uzejas kāpņu stūros ierakti 17. gadsimta čuguna lielgabali. Apkārt pilij ainavu parks ar eksotiskiem kokiem un krūmiem, dīķi un muižas īpašnieku kapenēm. Parku ierīkojis barons Heikings. Muižas pēdējais īpašnieks Nikolajs fon Heikings. Šobrīd muižas pilī Vandzenes vidusskola.
www.zudusilatvija.lv
Laidu muižas pils celta no 1800. līdz 1810. gadam.
Laidu (Laiden) muižas pirmsākumi meklējami 16. gadsimta un 17. gadsimta mijā. Muižas komplekss veidojās pie tagadējās pārvaldnieka mājas, kas ir vecākā ēka kompleksā. No 1800. līdz 1810. gadam Manteifels savai meitai cēla pašreizējo muižas pili ar saimniecības ēkām klasicisma stilā. Apbūve veidota simetriski ap pagalmu. Pilij abās pusēs, viena otrai pretī klēts-ratnīca un pārvaldnieka māja, kuras ar pili savieno vārti vienotā būvapjomā
Muiža piederēja Kurzemes bīskapa zemēm un tikai 1562. gadā bīskaps Magnuss to izlēņoja kambarkungam E. fon Ganckovam. Pēc tam kādu laiku tā piederēja Manteifeļa-Cēges dzimtai, bet no 17. gadsimta vidus līdz 18. gadsimta vidum – fon Brinkeniem. 1720. gadā muižu ieguva Mirbahu dzimta. No 1750. gada tā bija Taubes īpašumā. 1797. gadā muižu ieguva Liepājas tirgotājs H. F. Bordēls, kurš nopirka arī muižnieka titulu un kļuva par fon Bordēliusu. No viņa 1808. gadā fon Manteifels nopirka muižu savai meitai Johannai fon Lambsdorfai, un turpmāk tā palika viņu īpašumā. Otrā pasaules kara gados te bijis vācu armijas hospitālis. Kopš 1921. gada muiža ierīkota skola. Patlaban notiek muižas kungu mājas un saimniecības ēku atjaunošanas darbi.
www.zudusilatvija.lv
Pelču muižas pils celta no 1903. līdz 1904. gadam.
Pelču pils celta laikā no 1903. līdz 1904. gadam jūgendstilā pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa (dzimis 1878. gadā Vācijā, miris 1919. gadā Rīgā) projekta un tiek uzskatīta par vienu no agrīnākajām Latvijas muižām, kurā jūtama jūgendstila ietekme. Visas ēkas detaļas, sākot ar ārdurvīm, logiem, jumta metālkalumiem, slēģu aizvēršanas mehānismiem un beidzot ar iekštelpu paneļiem, kāpņu margām, projektējis Vilhelms Neimanis.
Pils izcili estētisko līmeni nodrošina visu tās apdares elementu un tehniskā aprīkojuma novitāte un augstā kvalitāte. Pils pagrabiem bija moderna meliorācijas sistēma, ūdensvadu un kanalizācijas sistēma. Un līdztekus krāsnīm pili apsildīja pirmā centrālapkures sistēma Kuldīgas novadā. Tāpat minama firsta vingrotava un vannas istaba ar iegremdētu baseinu. Pils interjeru apdarē, kāpņu telpas elementos tomēr jūtama vēl neorenesanses ietekme.
Pirmais stāvs izmantots muižas īpašnieku vajadzībām. Pils rietumu stūrī iekārtota plaša bibliotēka. Balkons ar greznajām vītņu kāpnēm uz to un skaisti veidotie grāmatu skapji, kuri bijuši apsildāmi ar silto gaisu no centrālapkures, ir saglabājušies. Pils otrais stāvs izmantots viesu vajadzībām – viesistabas, telpas fotografēšanai, izeja uz plašo balkonu. Pagrabstāvā atradusies virtuve ar lielu plīti un cepeškrāsnīm, maizes ceptuve, vīna un sakņu pagrabi, noliktavas.
1922. gadā Pelču pils ēka pielāgota skolas vajadzībām.
lv.wikipedia.org
Īvandes muižas jaunā pils celta 19. gs. 2. pusē.
Lielīvandes muižas kompleksā ir saglabājusies 18. gadsimta beigās klasicisma stila celtā vecā kungu māja. Jaunā pils celta pretī vecajai kungu mājai 19. gadsimta otrā pusē neoklasicisma stilā pēc arhitekta T. Zeilera projekta. Pils būvēta gravas malā, kurai pāri paveras plašas skatu perspektīvas.
Jaunā pils nodedzināta 1905. gadā un ar nelielām izmaiņām atjaunota laikā no 1912. līdz 1913. gadam. No šī laika pilī daļēji saglabājusies interjera plastiskā apdare un parketi zālēs, ieejas vestibilā koka kāpnes, apdare ar iebūvētiem koka soliem un sienu paneļiem. Vecajā pilī saglabājušās dzegas, koka kāpnes ar margām un krāsns. Saglabājusies muižas klēts un saimniecības ēka. Pēdējais muižas īpašnieks no 19. gadsimta otrās puse līdz 1920. gadam – Edgars fon Heikings. Šobrīd īpašnieks Īvandes pagasta padome.
www.zudusilatvija.lv
Īvandes vecā pils celta 18. gs. sākumā.
Vecākā Lielīvandes muižas pils celta 18. gs. sākumā. Šajā ēkā saglabājušās 18. gs. beigu dzegas, koka kāpnes, kāpņu margas ar rotājumiem, iekšdurvju vērtnes un krāsns, kā arī saglabājušies ēkas sīkrūšu logi.
Muižas komplekss – Muižas apbūve pamatā veidojusies 18. gs. beigās. Kompleksā ir 18. gs. beigās celta klasicisma stila vecā kungu māja ar klēti un stalli simetriski pagalma abās pusēs. Jaunā pils celta pretī vecajai kungu mājai 19. gs. 2.pusē neoklasicisma stilā pēc arhitekta T. Zeilera projekta. (K. Veinberga, J. Zviedrāns) Ūdensdzirnavas būvētas 1842. gadā un joprojām darbojas.
