Portālā redzet.lv/travel ir ievietotas 108 Kurzemes muižas ar aprakstiem, fotogrāfijām un navigāciju. Šajā prezentācijā parādītas 4 viduslaiku pilis, kas celtas 13-14. gadsimtā un ir labā stāvoklī, 5 viduslaiku pilsdrupas, 24 skaistākās muižu pilis un 8 muižu kungu mājas. Prezentācija sadalīta četrās daļās.
Dundagas viduslaiku pils celta 13. gadsimta beigās
Dundagas pils (latīņu: Donedange, vācu: Dondangen) ir viduslaiku pils Dundagā, ko cēlis Rīgas domkapituls. Vēlāk pils piederēja Kurzemes bīskapijai (1434–1582) un Polijas karaļa vasaļiem (1585–1795) Piltenes apgabala sastāvā. 17. gadsimtā tā pārbūvēta par Dundagas muižas kungu māju, kas līdz 20. gadsimta sākumam piederēja Ostenzakeniem.
Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Pils vietu no trim pusēm apņem ūdens (Dundagas dīķis), no ceturtās puses to sargāja vēlāk aizbērts aizsarggrāvis.
Pils veido 48 x 69 metrus lielu četrstūri, ko ietver augsti aizsargmūri un pils korpusi. Līdz mūsdienām pils iekšpagalmā saglabājusies aka. Daudzajās pārbūvēs pils pārveidota, tai nav izteiktas noteikta arhitektūras stila pazīmes.
Interesants mākslas piemineklis ir 1909. gadā abās pusēs ieejai Rīgas tēlnieka Augusta Folca veidotie ciļņi – viens ataino ordeņa mūku un otrs – bīskapu
lv.wikipedia.org
Ēdoles viduslaiku pils celta 1264.-1276. gadā.
Pils ilgajā pastāvēšanas laikā, kaut vairākkārt cietusi karos un ugunsgrēkos, tomēr allaž atkal atjaunota un pārbūvēta. Pašreizējo izskatu pils visumā ieguva tikai 19. gadsimta 30. gados, kad atbilstoši tā laika gaumei tai tika izveidotas neogotiskas fasādes.
Līdz mūsdienām vismazāk pārveidots pils pirmais stāvs, kuru tagad dēvē par pagrabu. Pret pagalmu vērstajās ārsienās saglabājušās gandrīz visas sākotnējās šaurās durvju ailas ar segmentveida pārsedzēm un vairākas nelielas logu ailas. No vecajām durvju ailām, kuras otrajā stāvā veda uz pagalma pusē esošo galeriju, saglabājušās tikai divas, pa vienai ZA un ZR korpusā.
No pils torņa paveras skaists skats uz Tempļa kalnu, dzirnavu dīķi un tā saliņu, dzirnavām, parku, Vankas upes senleju un plašo muižas saimniecisko kompleksu.
Ēdoles viduslaiku pils muzejā apmeklētājiem apskatāma pastāvīgā ekspozīcija – baltā, sarkanā, zaļā zāle, bibliotēka, torņa apaļā istaba, bērnu rotaļlietu istaba, istaba, kurā aplūkojamas dažādas ekspozīcijas, piemēram, skulptūras, senlaiku pulksteņi, lādītes, kā arī īpaši rokdarbi, un citas viduslaiku pils telpas.
Mūsdienās Ēdoles pils zināma ne tikai kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ar laikmetīgām vērtībām un savu leģendām apvīto atmosfēru, bet arī kā dažādu koncertu, izstāžu un citu pasākumu norises vieta.
visitkuldiga.com
Ventspils viduslaiku pils celta 13. gs. otrajā pusē
Ventspils viduslaiku pils (vācu: Schloß Windau) ir Livonijas ordeņa celta pils Ventas upes kreisajā krastā pirms tās ietekas Baltijas jūrā, kurā viduslaikos atradās Ventspils komtura mītne (ap 1290–1562). Tā ir vienīgā no Livonijas ordeņa pilīm Kurzemē, kas saglabājusies līdz mūsu dienām.
Pils uzbūve
Pēc arheoloģisko izrakumu datiem kā pirmo 13. gadsimta beigās uzcēla pils torni ar ārsienu garumu 10x10 metri, ap kuru sākotnēji izveidojās nocietināta apmetne. Līdz 14. gadsimta sākumam nocietinātās apmetnes vietā tika uzcelts kastelas tipa cietoksnis – kvadrātisks četru korpusu bloks (32,5x33,5 metri) ar iekšējo pagalmu. 15. gadsimtā tornis izbūvēts stipri augstāks un kopš šī laika kalpojis arī kā orientieris jūras braucējiem. Vēlāk pils četriem korpusiem iekšpusē izbūvētas sienas līdz trešā stāva līmenim, izbūvēts divslīpju jumts. Tornim līdzās atradās vārti, kas bijuši ap 3 metrus plati.
No 14. līdz 16. gadsimtam pils pirmajā stāvā atradās saimniecības telpas – virtuve, noliktava, staļļi. Otrajā stāvā atradās kapela, kapitula zāle, dormitorijs (mūku guļamtelpas), remteris (mūku ēdamzāle), komtura dzīvojamā telpa un viesu istaba. Trešais stāvs kalpoja par ieroču galeriju. Pils sienas ir mūrētas no lieliem ķieģeļiem vendu sējumā. Visi, arī iekšējie torņa stūri ir mūrēti no dolomītakmens kvadriem. Pils un torņa ārsienu biezums ir ap 2 metri, pret pagalmu vērsto sienu biezums – ap 1,5 metri. Pilī saglabājusies arī kapela – vecākā saglabājusies baznīca Kurzemē. Vēlāk tur darbojās evaņģēliski luteriskā baznīca (1706–1835) un Krievijas impērijas armijas garnizona pareizticīgo baznīca (1845–1901).
Mūsdienās
Padomju armijas daļas pili atstāja 1983. gadā. 1997. gadā tika restaurētas pils fasādes un labiekārtota teritorija. Izpētes un restaurācijas gaitā zem vairākiem apmetuma slāņiem atklāti unikāli 15. līdz 17. gadsimta sienu gleznojumu fragmenti, arheoloģiskajos izrakumos iegūtas daudzveidīgas liecības par pili un tās iedzīvotājiem. 2001. gada septembra sākumā pēc restaurācijas darbu pirmās kārtas pabeigšanas atklāta Ventspils muzeja pastāvīgā ekspozīcija, kas veltīta pils, pilsētas, ostas un Ventspils novada vēsturei, un digitālā ekspozīcija "Dzīvā vēsture". 2011. gadā notika pils restaurācijas otrā kārta, kuras laikā atjaunotas otrā stāva telpas – kapela, ordeņa brāļu guļamtelpa un ēdamtelpa, kapitula zāle, virsvārtu telpa, kur atklāta ekspozīcija "Ventspils pilsēta un novads vēstures ritumā zem dažādām varām".
lv.wikipedia.org
Alsungas livonijas ordeņa pils būvēta 14. gadsimta pirmajā pusē.
Alsungas pils būvēta kā Livonijas ordeņa pils. Ordenis to izmantoja līdz savam sabrukumam 1560. gadā. Pils būvēta kā regulāra kastela tipa ordeņa pils ar priekšpili. Daudzos karos pils vairākkārt postīta un nav atjaunota. Pils pārbūvēta 15.- 18. gadsimtā, kad celti aizsargtorņi. Pils pārbūvi veica arī vēlāk Ernests Johans Bīrons. 1939. gadā pili pielāgoja skolas vajadzībām.
Šī pils ir valsts nozīmes arhitektūras kultūras piemineklis.
Pils ir unikāla Latvijā un ārpus Latvijas ar to, ka tā ir viena no retajām viduslaiku pilīm, kas daļēji ir saglabājusies līdz mūsdienām savā vēsturiskajā veidolā, jo visbiežāk Latvijā mūsdienās varam aplūkot tikai viduslaiku pils drupas.
www.zudusilatvija.lv
visitkuldiga.com
Grobiņas viduslaiku pils celta pēc 1328. gada, pēc 1809. gada vairs netika apdzīvota.
Grobiņas viduslaiku pils būvniecība saistāma ar 13. gs. vidu, kad Grobiņas pils kā hus to Grobin pirmo reizi minēta vēstures avotos. Domājams, ka tā bijusi no koka, jo 1263. gadā tā nodedzināta. 1328. gadā pils uzcelta no jauna. Tā atrodas blakus Grobiņas pilskalnam – Kurzemē bijis raksturīgi pilis celt seno kuršu pilskalnu tiešā tuvumā. Pils gadsimtu garumā bijusi nozīmīgs militārs nocietinājums līdz zaudējusi savu militāro nozīmi 1795. un 1812. gada karadarbības rezultātā. Savā dzīves gaitā pils vairākkārt remontēta un modernizēta. Līdz mūsdienām saglabājušies viduslaiku mūri, 17. gs. veidotie nocietinājumu bastioni un aizsarggrāvji, kā arī stāvinātās nogāzes.
grobinasturisms.lv
Vairāk lv.wikipedia.org
Aizputes ordeņa pils Celta pēc 1328. gada, pēc 1809. gada vairs netika apdzīvota
Livonijas Ordeņa (Ordensburg Hasenpoth) kastellas tipa pils būvniecību 13. gs. uzsāka ordeņmeistars Dītrihs fon Groningens. Sākotnēji pilij bijusi priekšpils, stūra torņi un koka ēkas pagalmā. Tā kalpojusi kā robežnocietinājums Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapa teritoriju sastapšanās vietā. 15. gs. pie pils mūra austrumu sienas uzcelts dzīvojamais korpuss ar pagrabiem un galeriju. Pagalmā virs vārtiem daļēji saglabājies apmetums ar dekoratīvo apdari sgrafito tehnikā. Vēl 20.gs. 70. gados pils tika apdzīvota līdz to nopostīja ugunsgrēks.
visitaizpute.lv
Durbes viduslaiku pils celta 14. gadsimtā. Pēc 1701. gada sagraušanas pili vairs neatjaunoja.
Durbes pilsdrupas līdz mūsdienām ir saglabājušās, ap tām 20. gadsimtā tika ierīkots parks.
Durbes ordeņpils pirmais pieminējums ir no 1387. gada. Durbes senākie nosaukumi bijuši terra durpis (latīņu valodā Durbes zeme) 1229. gadā (citos izdevumos 1230. gadā), vēlāk Dorben, Durben, Dorban. Durbes pils bijusi Vācu ordeņa Kuldīgas komturejas saimniecības pils. Iespējams, ka Durbes pils uzcelta laikā starp 1371. gadu un 1387. gadu. Kurzemes hercogistes laikā Durbes pilsētiņa uzplauka, pilī dzīvoja hercoga iecelts pilskungs (kapitāns, hauptmanis). 1701. gadā tajā iebruka zviedri, kas postīja pili un pilsētiņu. 1809. gada aprakstā minēts, ka no pils palikušas vairs nožēlojamas apkārtmūru drupas. 8,7 metrus plats dzīvojamais korpuss stiepies gar visu pils ziemeļu sienu, zem tā bijuši pagrabi (šodien saskatāmi padziļinājumi). Ārsienas pirmajā stāvā logi nav bijuši.
zudusilatvija.lv
www.zudusilatvija.lv
Embūtes viduslaiku pils būve uzsākta 1265. gadā, pili 1702. gadā izpostīja Zviedrijas karaspēks.
Embūtes pilsdrupas ir paliekas no Kurzemes bīskapijas mūra pils (vācu: Bischofsburg Amboten) un muižas (Schloss Ambothen) Embūtē. Mūra pils bija celta aizsardzībai pret Lietuvas dižkunigaitijas karaspēka iebrukumiem 13. un 14. gadsimtā. Embūtes pilsmuižas kungu māja celta 18. gadsimta sākumā, nodedzināta 1920. gadā un vairs nav atjaunota.
Pils pamatu laukums bija 30х50 metri, ap to bija uzbūvēts mūris, kas aizņēma visu pakalna virsotni. 9х20 metrus lielā dzīvojamā ēka atradās pils ziemeļaustrumu stūrī, tās apakšdaļa bija būvēta no laukakmeņiem, augšdaļa no ķieģeļiem. Pie ieejas bija sargtorņi 7 m diametrā.
lv.wikipedia.org
Piltenes viduslaiku pils celta 1230. gadā, 1585. gada pils inventarizācijas akti uzrāda tās izpostīto stāvokli.
Piltenes pils celta 13. un 14. gadsimta mijā kā konventa pils un izmantota līdz 16. gadsimtam. Pils drupas atrodamas blakus Piltenes luterāņu baznīcai pie Vecventas (kādreizējās Ventas gultnes). Saglabājušies pamati un pils torņa fragmenti. No 14. gadsimta līdz 16. gadsimtam Piltene bija Kurzemes bīskapijas administratīvais centrs. 1329. gadā pils izturēja lietuviešu karaspēka aplenkumu, kaut arī pati pilsētiņa tika nodedzināta. Līdz mūsdienām saglabājušies pils pamati un divu torņu – Lielā apaļā un Kauna torņa fragmenti. Piltenes pils bijusi lielākā aizsardzības būve Ziemeļkurzemē.
www.zudusilatvija.lv
lv.wikipedia.org
