Kurzemes ceļojums

Ceļojums grupai pa Kurzemi.

Maršuts: Ventspils - Ēdole - Cīrava - Aizpute - Kazdanga - Skrunda - Renda - Kamparkalna skatu tornis - Lūrmaņu klintis - Dundaga - Ventspils.

Apskates objekti: Strūklaka, 2 viduslaiku pilis, 1 viduslaiku pilsdrupas, 2 skaistas muižu pilis, 2 akmens tiltus, 2 pastaigu takas, 3 ūdenskritumi, skatu tornis, smilšakmens atsegums.

Maršuta garums: 370 km (daļa ceļu ar grants segumu) jeb 440 km (pamatā pa asfalta ceļiem)

Ceļojuma laiks: Orientējoši 12-14 stundas

Izstrādāju individuālus ceļojumus grupām un sniedzu gida pakalpojumus. info@redzet.lv

Ventspils

 

Strūklaka "Fregate Valzivs"

2016. gada 5. augustā Ventspilī tika atklāts jauns un unikāls pilsētvides dizaina objekts – strūklaka „FREGATE „VALZIVS””.

Diennakts gaišajā laikā strūklaka, kas no katra skatu punkta paveras atšķirīgi un daudzveidīgi, papildina Lielā laukuma krāšņos un mūsdienīgos vaibstus, bet satumstot tā izgaismota rada īpašu noskaņu Lielā laukuma apmeklētājiem un garāmgājējiem.

Strūklakas kompozicionālais risinājums veidots pamatojoties uz vēsturiskajos vizuālajos materiālos atrodamo materiālu par hercoga Jēkaba flotes sastāvā esošā burinieka “Valzivs” ārējo veidolu – burinieka parametriem, tai skaitā mastu skaitu, augstumu, kuģa kopējo garumu un konfigurāciju. Strūklaku kopā veido 20 masti, 8 rājas, kā arī karoga masts, kas aprīkoti ar apgaismojuma un miglas efektu.

Ēdole

Ēdoles viduslaiku pils


Ēdoles viduslaiku pils celta 1264.-1276. gadā.


Pils ilgajā pastāvēšanas laikā, kaut vairākkārt cietusi karos un ugunsgrēkos, tomēr allaž atkal atjaunota un pārbūvēta. Pašreizējo izskatu pils visumā ieguva tikai 19. gadsimta 30. gados, kad atbilstoši tā laika gaumei tai tika izveidotas neogotiskas fasādes.

Līdz mūsdienām vismazāk pārveidots pils pirmais stāvs, kuru tagad dēvē par pagrabu. Pret pagalmu vērstajās ārsienās saglabājušās gandrīz visas sākotnējās šaurās durvju ailas ar segmentveida pārsedzēm un vairākas nelielas logu ailas. No vecajām durvju ailām, kuras otrajā stāvā veda uz pagalma pusē esošo galeriju, saglabājušās tikai divas, pa vienai ZA un ZR korpusā.

No pils torņa paveras skaists skats uz Tempļa kalnu, dzirnavu dīķi un tā saliņu, dzirnavām, parku, Vankas upes senleju un plašo muižas saimniecisko kompleksu.

Ēdoles viduslaiku pils muzejā apmeklētājiem apskatāma pastāvīgā ekspozīcija – baltā, sarkanā, zaļā zāle, bibliotēka, torņa apaļā istaba, bērnu rotaļlietu istaba, istaba, kurā aplūkojamas dažādas ekspozīcijas, piemēram, skulptūras, senlaiku pulksteņi, lādītes, kā arī īpaši rokdarbi, un citas viduslaiku pils telpas.

Mūsdienās Ēdoles pils zināma ne tikai kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ar laikmetīgām vērtībām un savu leģendām apvīto atmosfēru, bet arī kā dažādu koncertu, izstāžu un citu pasākumu norises vieta.
visitkuldiga.com

Ēdoles luterāņu baznīca


Ēdoles luterāņu baznīca atrodas Ēdoles centrā netālu no viduslaiku pils. Baznīcas plašā, jomos nesadalītā draudzes telpa bagātīgi izrotāta mākslinieciski augstvērtīgiem kokgriezumiem un gleznojumiem. To vidū īpaši izceļas manierisma stilā veidotais altāra retabls un kancele (17. gs. vidus), kā arī rokoko ērģeļu prospekts un kungu sols ar gleznojumiem sānu luktās, kuros attēlotas Jēzus dzīves ainas (18. gs. otrā puse). Baznīcā skan vienas no vecākajām ērģelēm Latvijā. Instrumentu darinājis Tukuma ērģeļmeistars Kristofs Vilhelms Bravelaits 1786. gadā.

Cīrava

Cīravas mežaparks


CĪRAVAS MEŽAPARKS. Lēnu pastaigu un skaistu dabas skatu cienītājiem un aktīvākas atpūtas piekritējiem Cīravas Mežaparkā ir izveidotas vairākas pastaigu takas ar soliņiem un tiltiņiem.

Lielākā daļa taku ved gar Durbes upes krastiem, atklājot skatam daudzos līkumus un bebru nedarbus, skābaržu, bērzu, apšu un priežu audzes.

LEĢENDU TAKA. Atstājot automašīnu pie Cīravas luterāņu baznīcas, pa ceļam uz Mežaparku var baudīt sešus koktēlniecības darbus “Leģendu takā”. 2018. gada vasarā Cīravas pils parkā (~7 ha) norisinājās koktēlniecības simpozijs “Cīravas Parka leģendas”, kurā piedalījās vairāki Latvijas tēlotājmākslas pārstāvji un tika radīta koka skulptūru taka ar brīvi pieejamiem mākslas darbiem. Skulptūras veidotas no vējā aplauztiem un izkaltušiem ošiem, nemainot to dabisko novietojumu.

BEBRU TAKA. 2016. gadā šeit tika atklāta “Bebru taka”, kura sevišķi patiks bērniem, jo tajā ik pēc posma uzstādīti dažādi atrakciju elementi – trošu tiltiņš, kāpšanas sienas, šūpoles, mazi skatu tornīši, āra lasītavas un spēles, piknika vieta u.c.

SKAŅĀ TAKA. Taka izveidota un atklāta 2018. gadā. Takas garumā, dažādās vietās izvietoti Latvijā līdz šim nebijuši skanoši mākslas vides objekti, kuri ir izgatavoti no metāla, un ar tiem ir iespējams radīt skaņas. Mākslas objektu autori ir Armands Vecvanags un Jēkabs Voļatovskis. Projekts „Skaņu radošu vides objektu izgatavošana un uzstādīšana Cīravas Mežaparkā” realizēts ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Aizputes novada pašvaldības atbalstu.

SIENĀŽU TAKA. 2019. gada pavasarī, pateicoties “LESJOFORS” kompānijas aktīvajiem darbiniekiem ar ģimenēm un Cīravas pašvaldības darbiniekiem tika iztīrīta un labiekārtota vēl viena Mežaparka daļa. Tika uzstādīti vairāki aktīvās atpūtas objekti, tiltiņš un soli ar atkritumu urnām. Tā kā aktīvās atpūtas objekti ir veidoti uz atsperēm, tad jaunā taka tika nodēvēta par ”Sienāžu taku’’.
www.cirava.lv

Cīravas pils

Cīravas muižas pils celta 1752. g., 19. gs. 60. gados pārbūvēta. Pseidogotiskās formās būvēta divstāvu apmesta mūra celtne savu pašreizējo izskatu ieguvusi 1875. gadā pēc T. Zeilera projekta. Tai ir U forma un abos ēkas galos divi simetriski kvadrātveida torņi ar neogotikas elementiem. 20. gs. sākumā Cīravas pils bijusi baronu Manteifeļu-Scēgu dzimtas īpašums.

1920. gadā pili atsavina Latvijas valsts labā un 1922. gadā tajā ierīko Meža skolu. 1932. gadā skolā viesojas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Meža skolu likvidē tikai 1951. gadā, tomēr jau 1953. gadā pārveido par Cīravas Lauksaimniecības arodvidusskolu.

Pilī ir 30 istabas un vērtīgas neorenesanses interjera apdares paliekas – griestu un sienu gleznojumi, zālē marmora kamīns. Griestu gleznojumi sākotnēji aptvēruši visas nozīmīgākās telpas. Pils pagrabos, pēc tā laika meistaru zināšanām, veidota unikāla gruntsūdeņu novadīšanas sistēma. Apsilde veidota kā vienota sistēma, izmantojot un sadalot pa telpām kamīnu siltumu.

Cīravas ūdensdzirnavas

Ūdensdzirnavas ir valsts aizsargājams arhitektūras piemineklis. 2002. gadā ūdensdzirnavas tika iekļautas Latvijas 100 izcilāko industriālā mantojuma pieminekļu sarakstā, kas pārstāvēja Latvijas kultūras mantojumu Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumos. Tās būvētas 1881. gadā, bet pēckara gados veikta ievērojama ēkas pārbūve, kas izmainīja ēkas plānojumu un fasādi, bet šie 20. gs. vidus uzslāņojumi nav spējuši degradēt ēkas kopējo kultūrvēsturisko vērtību. Ēka sastāv no dzirnavu daļas, kurā saglabājušās 20. gs. pirmās puses dzirnavu iekārtas: rupjā maluma skreja, grūbotājs, putraimu skaldītājs, valča krēsls, plānsijātājs, iesala maļamā skreja un 1883. gadā izgatavotie svari. Nozīmīga pieminekļa sastāvdaļa ir dzirnavu dzīvojamā daļa, brīvslūžas ar arkveida tiltu, dzirnavu dambis un mākslīgi veidotā ūdenskrātuve.
www.cirava.lv

Cīravas luterāņu baznīca

Cīravas luterāņu baznīca celta no 1780.-1781. gadam Sudmalkalnā pēc barona H. F. fon Bēra un viņa sievas J. E. fon Bēras pasūtījuma. No ārpuses tā līdzinājusies citām Kurzemes baznīcām ar piramīdveidīgo torni, sarkano kārniņu jumtu un masīvām ķieģeļu sienām. Baznīcas vējrādītājā ir uzraksts „1767 H F BEHR I E BEHR”.

Aizpute

Livonijas Ordeņa pilsdrupas

Aizputes ordeņa pils Celta pēc 1328. gada, pēc 1809. gada vairs netika apdzīvota

Livonijas Ordeņa (Ordensburg Hasenpoth) kastellas tipa pils būvniecību 13. gs.  uzsāka ordeņmeistars Dītrihs fon Groningens. Sākotnēji pilij bijusi priekšpils, stūra torņi un koka ēkas pagalmā. Tā kalpojusi kā robežnocietinājums Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapa teritoriju sastapšanās vietā. 15. gs. pie pils mūra austrumu sienas uzcelts dzīvojamais korpuss ar pagrabiem un galeriju. Pagalmā virs vārtiem daļēji saglabājies apmetums ar dekoratīvo apdari sgrafito tehnikā. Vēl 20. gs. 70. gados pils tika apdzīvota līdz to nopostīja ugunsgrēks.

Akmens tilts

Laukakmens mūra velvju tilts pār Tebru Aizputē, Liepājas ielā ir vispamatīgākais un vecākais tilts Aizputes pilsētā, kas savieno Tebras upes abus krastus. Tilts uzbūvēts 1907. gadā, projektējis inženieris Karro un cēlis uzņēmējs Folksdorfs un tā akmens margu izveidi finansējis Kazdangas barons Karls Vilhelms fon Manteifels, tādēļ margu centrālajā daļā iekalts Manteifeļu ģerbonis un uzraksts par celšanas gadu.

Aizputes ūdensdzirnavas

Tagadējās ūdensdzirnavas celtas pēc tam, kad 1752. gada 21. februārī pēc uz Tebras upes ceļamo dzirnavu lietas pamatīgas apsvēršanas Aizputes Pilsmuižas un Remesu muižas dzimtsīpašnieks augstdzimušais Johans Heinrihs Keizerlings no vienas puses un Aizputes pilsētas rāte ar godājamām pilsoņu amatpersonām no otras puses bija vienojušies un neatsaucami noslēguši 11 punktu garu līgumu. Tajā pašā 1752. gada 21. februārī šis dokuments tika ingrosēts un ar Piltenes apriņķa zemes tiesas zīmogu apstiprināts.
www.zudusilatvija.lv

Kazdanga

Kazdangas pils

Kazdangas pils celta no 1800. līdz 1804. gadam.

Kazdangas pili klasicisma stilā cēla slavenais Rietumeiropas arhitekts J. G. Berlics.. Kazdangas muiža daudzās paaudzēs piederējusi ļoti bagātiem un politiski ietekmīgiem Kurzemes baroniem Manteifeļiem. Diemžēl pils 1905. gadā tikusi nodedzināta un ugunsgrēkā gājušas bojā ievērojamas mākslas un dokumentālas vērtības. Vēlāk notikuši atjaunošanas darbi un mūsdienās par iekštelpu izsmalcinātību liecina dārza zāli jeb cokolstāva apaļā zāle un lielā apaļo zāle otrajā stāvā, kuras telpiski precīzais griestu gleznojums rada iespaidu, ka griesti ir kupolveida, kaut gan patiesībā tie ir plakani. Jau kopš 1922. gada pils telpas izmantoja un pielāgoja skolas vajadzībām.

Arhitektūra
Patiesībā Kazdangas pils ir mazliet līdzīga Elejas un Mežotnes pilīm, tas noticis tādēļ, ka arhitekts J.G. Berlics Kazdangas un Mežotnes piļu celtniecībā izmantojis slavenā itāļu izcelsmes arhitekta Džokomo Kvarengi Elejas pilij izstrādāto projektu, to nedaudz pārveidojot. Atšķirībā no Mežotnes pils, Kazdangas pils ir lielāka, ar stāvāku jumtu un galveno fasādi rotā vairāk kolonnu. Kazdangas pils galvenās fasādi rotā ritmiski sakārtota pusloka arku rinda, virs kuras otrajā stāvā kā galvenais akcents ir pacelts sešu kolonnu portiks – pārsegta telpa aiz kolonnām.

Kazdangas akmens tilts

Kazdangas parka akmens tilts jeb Vaidu tilts pār Aloksti ir augstākais akmens trīslaidumu tilts Kurzemē.

Kazdangas muižas parka trīslaidumu laukakmens mūra velvju tilts pār Aloksti. Garums- 57 m,augstums-5,1 m. Būvēts 19. gadsimta sākumā.
www.zudusilatvija.lv

Uz Kazdangas pili liepu alejas galā pār gravu ved 1840. gadā celtais akmens tilts jeb tautā sauktais Vaidu tilts. Kādēļ vaidu tilts? Tādēļ, ka daudz asaru, sviedru un asiņu lijušas šo tiltu būvējot. Tilta virspusē ir granīta stabiņi ar dzelzs ķēdēm un rotājumiem. Tagadējās ķēdes esot no jūrniecības, barona laika ķēdes fragments apskatāms Kazdangas pils muzejā.

Adrese: Pils gatves beigas, Kazdanga
visitaizpute.lv

Kazdangas Dzirnavas

Dzirnavas būvētas 1840. gadā, tās ir pilnībā pārbūvētas un tikai ārējā fasāde sniedz nelielu ieskatu par toreizējiem laikiem, turpretī dzirnavu dambis ir ļoti labi saglabājies. Dzirnezers jeb dzirnavu dīķis ir uzpludināts uz Alokstes upes un tā dzelmē un krastos ir daudz avotu, tādēļ dziļums ir nevienāds. Kopumā Kazdangas parka teritorijā ir daudz dīķu, jo Kazdanga bija pirmā vieta visā cariskajā Krievijā, kur ap 1870. gadu sāka nodarboties ar dīķsaimniecību.
www.aizputesnovads.lv

 Skrunda

Skrundas pastaigu taka

Garums: 1,6 km

Veids: Lokveida

Ventas upes krastā atrodas Skrundas pilskalns, kas ir populāra gan vietējo iedzīvotāju, gan tūristu atpūtas vieta. Pilskalnā izveidota estrāde un to ieskauj parks ar tēlnieka Ģ. Burvja veidotajiem kuršu ķoniņu koka krēsliem. Par pilskalnu vēsta teikas – gan par pazemes ejām, gan par balto sievieti “Ventas Vārava”, kas iznāk reizi simts gadu laikā. Gar pilskalnu izveidota pastaigu taka, kas ļauj izbaudīt skaistos dabas skatus, vērot putnus un Ventas mierīgo plūdumu. Gar pastaigu taku uzstādīti arī soliņi, atpūtas un ugunskura vieta un izveidotas vairākas pieturas vietas, lai vērotu gleznaino Kurzemes ainavu un izveidota sajūtu taka. Taka kalpo arī par sākuma un noslēguma posmu laivotājiem.
www.kurzemesregions.lv


2020. gadā uz takas izveidota pērtuve jeb “čigānu pirts”, kas ir bez maksas pieejama iedzīvotājiem un viesiem. Pirts apmeklētājiem jāņem līdzi pašu sarūpēta malka un pirts slotas. Pie ieejas durvīm atrodas pirts lietošanas noteikumi un netālu no tās, aptuveni 50 m, atrodas ģērbtuves un labierīcības.
visitkuldiga.com

Renda

Īvandes apakšējais ūdenskritums jeb Īvandes rumba

Augstums: Ap 2 m
Platums: 9 - 11 m
Upe: Īvande
Pieejamība: Ļoti viegli, Rendas centrs, uz ūdenskritumu norāda zīme pie autobusu pieturas.
Atrašanās vieta: Kuldīgas rajons, Rendas pagasts, Rendas centrs, uz ūdenskritumu norāda zīme pie autobusu pieturas
Apraksts: Viens no Latvijas skaistākajiem ūdenskritumiem, ļoti izteiksmīgs ar lielisku augstuma attiecību pret platumu. Tas ir pilnīgi vertikāls, mākslīgi neapdarināts.

Īvandes rumba pavasarī

Īvandes rumba vasarā

Īvandes rumba rudenī

Īvandes rumba ziemā

Īvandes mākslīgi veidotā dambja ūdenskritums

Rendā uz Īvandes upītes 200 metru atstatumā viens no otra izveidojušies divi ūdenskritumi – Valdātu un Īvandes rumba. Starp abiem Īvandes ūdenskritumiem atrodas mākslīgi veidotu dambis.

Valdātu Rumba

Valdātu rumba ir aptuveni pusotru metru augsts un nedaudz vairāk kā 5 metru plats ūdenskritums, kura majestātiskums, līdzīgi kā tā lejtecē esošajai Īvandes Rumbai, mainās atkarībā no nokrišņu daudzuma. Tiesa gan – arī ziemā šī vieta ir apskates vērta, jo zem ledus apsalušajiem akmeņiem joprojām urdz Īvandes upīte.

Kamparkalna skatu tornis

Talsu paugurainē uz Kamparkalna, kas ir Ziemeļkurzemes augstākā vieta (174 m vjl.), ir uzbūvēts 29.6 m augsts koka skatu tornis. No torņa visos gadalaikos var vērot gan Talsu pauguraines mežu, pakalnu ainavas un ezerus, gan arī tālākus pagastus un objektus, kuru atrašanās vietu dabā palīdz saskatīt torņa skatu platformā uzstādītie attēli. Ziemā šeit darbojas arī divas apgaismotas slēpošanas trases. Kamparkalna pakājē atrodas viesu nams, kas klientiem piedāvā iznomāt viesu namu ar pirti, banketu zāli, virtuvi un naktsmītnes. www.kamparkalns.lv
www.talsupauguraine.lv

Skatu tornis pieejams 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā

Lūrmaņu atsegumi

Vietā, kur Rojas upe plūst pa kanjonveida ieleju tās krastos nepilna kilometra garumā atsedzas astoņas 5 – 6 metru augstas smilšakmens klintis. Klintis – gaiši pelēki un sarkanīgi smilšakmens atsegumi - atrodas abos Rojas upes krastos. Atsegumi ir bagāti daudzām nelielām nišām, tiem pāri plūstošiem avotiem.

Kurzemē smilšakmens atsegumi nav bieži sastopama parādība, tādēļ tik ļoti krāšņie Lūrmaņu atsegumi 5 kilometrus lejup no Lubes dzirnavām pa Rojas upi ir patīkams pārsteigums ikvienam. Šie atsegumi nedaudz vairāk kā 7 hektāru platībā atrodas īpašā valsts aizsardzībā jau vairāk kā 50 gadus – kopš 1957.gada.
www.daba.gov.lv

Dundaga

Dundagas viduslaiku pils


Dundagas viduslaiku pils celta 13. gadsimta beigās

Dundagas pils (latīņu: Donedange, vācu: Dondangen) ir viduslaiku pils Dundagā, ko cēlis Rīgas domkapituls. Vēlāk pils piederēja Kurzemes bīskapijai (1434–1582) un Polijas karaļa vasaļiem (1585–1795) Piltenes apgabala sastāvā. 17. gadsimtā tā pārbūvēta par Dundagas muižas kungu māju, kas līdz 20. gadsimta sākumam piederēja Ostenzakeniem.

Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Pils vietu no trim pusēm apņem ūdens (Dundagas dīķis), no ceturtās puses to sargāja vēlāk aizbērts aizsarggrāvis.

Pils veido 48 x 69 metrus lielu četrstūri, ko ietver augsti aizsargmūri un pils korpusi. Līdz mūsdienām pils iekšpagalmā saglabājusies aka. Daudzajās pārbūvēs pils pārveidota, tai nav izteiktas noteikta arhitektūras stila pazīmes.

Interesants mākslas piemineklis ir 1909. gadā abās pusēs ieejai Rīgas tēlnieka Augusta Folca veidotie ciļņi – viens ataino ordeņa mūku un otrs – bīskapu
lv.wikipedia.org

Dundagas luterāņu baznīca

Dundagas luterāņu baznīca uzcelta 1766. gadā ar Dundagas pils īpašnieka firsta Kārļa Ostenzakena (1726-1794) gādību. Līdz pagājušā gadsimta 20. gadu sākumam tā kalpoja abām draudzēm – vācu un latviešu.

Kopš 1935. gada baznīcai piešķirts arhitektūras pieminekļa statuss. Baznīcas īpašumā ir vairāki pagājušos gadsimtos veidoti kulta priekšmeti, kā arī senas baznīcas grāmatas.

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu