Portāla sadaļā Apceļo Latviju Tu vari redzēt Latvijas karti ar dažādiem apskates objektiem, kur katram objektam ir pievienota navigācija. Atver karti, pie dabas objektiem izvēlies "Atsegumi, stāvkrasti, alas" un tad konkrēto atsegumu, spied "Iegūt norādes", un atvērsies Google Maps ar atseguma atrašanās vietu, tālāk, izmantojot Googles navigāciju, varēsi doties uz izvēlēto objektu.
Karte šeit: https://www.redzet.lv/travel
Atrodas nepilnu kilometru attālumā pa upi lejpus Melturu tilta.
Ap 100 m gara un līdz 25 m augsta Amatas labā krasta krauja ar devona perioda dolomītu (Pļaviņu svīta) atsegumiem.
www.entergauja.com
Īļaku iezis Amatas labajā krastā ir Pļaviņu svītas dolomītu atsegums – līdz 5 m augsts un 60 m garš.
www.daba.gov.lv
Vizuļu iezis atrodas Amatas kreisajā pamatkrastā, un kraujas augšā ir raksturīgs gandrīz nepārtraukts Pļaviņu svītas dolomītu atsegums, bet zemāk plaši atsedzas Amatas svītas augšdaļas smilšakmeņi ar dolokrētu veidojumiem un lodīšu smilšakmeņi – ieži ar globulāru kalcīta cementu. Atsegumā ir lieliski redzams arī abu svītu kontakts un, domājams, šis ir labākais Latvijā abu svītu kontakta zonas atsegums. Vizuļu ieža nepārtrauktās atsegumu joslas kopējais garums ir 205 m, bet atsegumu maksimālais augstums ir 16,5 m.
Atrodas Amatas kreisā krastā 700 m lejpus Melturiem, 200 m lejpus Iļāku ieža.
Līdz 30 m augstas, 150 m platas dolomīta klintis ar krītošiem avotiem, atsedzas Pļaviņu un Amatas svītas.
Kraujas augšdaļā Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā – Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomītu nobiras. No dolomītiem izplūst vairāki spēcīgi avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus.
No ieža paveras skaists skats.
Dolomītu krauja ir stāva un iespaidīga krauja upes Amatas labajā krastā. Šī krauja apskatāma gan no upes krasta, gan no Amatas takas kraujas augšmalā.
Krauja ir skaists, stāvs un tomēr samērā bīstams atsegums, jo tai ir mālaini noslīdējumi un nogruvuši akmeņi. Vēlams turp doties pa kraujas augšmalu.
www.entergauja.com
Dolomītu krauja atrodas Amatas labajā pamatkrastā un kraujas augšā ir raksturīgs gandrīz nepārtraukts Pļaviņu svītas dolomītu atsegums 600 m garumā, bet zemāk vietām atsedzas Amatas svītas augšdaļas smilšakmeņi ar dolokrētu veidojumiem un lodīšu smilšakmeņi.
Īpaša Dolomītu kraujas iezīme ir uzbīdījums – Pļaviņu svītas dolomītu slānis ir pilnībā uzbīdīts tādu pašu iežu slānim. Uzbīdījums ir veidojies kā glacidislokācija leduslaikmeta noslēgumā. Tas izpaužas dolomītu atsegumā kā 10 m plata un 4 m augsta struktūra. Noslīdeņu un aizauguma dēļ tā kļūst aizvien sliktāk redzama. Pašā atsegumu joslas ziemeļrietumu galā, nogāzes lejasdaļā atsedzas violeti mālainie nogulumi ar daudzām savdabīgām dzeltenām dolomīta konkrēcijām.
www.daba.gov.lv
Dambja ieža augšdaļā atrodas Bruņa ala, kas visdrīzāk veidojusies tektonisku procesu rezultātā.
Tikai bezlapu periodā labi redzama līdz 30 m augsta Amatas labā krasta krauja ar dažus metrus augstiem dolomīta un smilšakmens atsegumiem tās augšdaļā. Ieža piekājē - „dramatisks” nobiru slānis, tādēļ jāskatās, kur liek kāju! Atrodas Kārļu dzirnavu ezera krastā, 0,7 km aiz Dolomītu kraujas.
www.entergauja.com
Atrodas aptuveni 200 m pirms Kārļu tilta Amatas labajā krastā.
Ainavu krauja (arī Bizene, Kārļumuižas iezis) ir viena no augstākajām un senākajām kraujām Latvijā. Atrodas Gaujas nacionālā parka teritorijā Amatas upes labajā krastā pie Kārļiem, Amatas novada Drabešu pagastā starp Ainavu un Klintsleju mājām. 45–46 metrus augstajā un vairāk kā 500 metrus garajā kraujā atsedzas vairāku svītu smilšakmeņi un dolomīts, kā arī šis tiek uzskatīts par Amatas svītas stratotipu (pilnīgāko paraugu). To veido vairāki iežu atsegumi: ziemeļos – Bizenes iezis, bet dienvidos – Ainavu iezis. Apakšējās kraujas daļas atsegumā atrodamas vairākas seno organismu atliekas. Ziemā šeit veidojas vairāki leduskritumi, bet agrāk tikuši izveidoti 5 mākslīgi ūdenskritumi, no kuriem līdz mūsdienām saglabājies tikai viens.
18. gadsimta nogalē Kārļumuižas saimnieks Kārlis Eberhards fon Zīverss Ainavu krauju lika iekārtot ar kāpnēm, tiltiņiem, takām, skatu laukumiem un citiem objektiem. No kraujas paveras lieliski skati uz Amatas senleju. Kraujas atsegumos reizēm ir novērojami noslīdeņi un iežu nobrukumi. Ainavu krauja ir viens no svarīgākajiem objektiem Kārļumuižas ainavu mežaparkā, kas iekļauj tuvējās apkārtnes gravas, dažādus smilšakmens atsegumus, upes senlejas skatu perspektīvas un Amatu. Kraujas dienvidos, zemesraga galā atrodas seno latgaļu 11. – 12. gs. apbedījumi.
Ainavu krauja kopš 1973. gada ir valsts aizsardzībā esošs ģeoloģiskais piemineklis.
lv.wikipedia.org
Ap 50 m gara un līdz 45 m augsta krauja (viena no augstākajām Latvijā) Amatas kreisajā krastā iepretim Ainavu kraujai ar aptuveni 6 m augstu dolomīta atsegumu (Pļaviņu svīta) tās augšdaļā un Amatas svītas smilšakmens atsegumu zem tā.
www.entergauja.com
Ķaubju iezis atsedzas 45 m augstā kraujā (augstāk minētie augstums un garums ir nevis ieža, bet kraujas parametri), tāpēc ir jāpieliek ievērojamas pūles, ja vēlas tajā uzrāpties. Toties no augšas ir saskatāms Amatas otrā pusē esošais izcilais Ainavu iezis Ainavu kraujā.
Ķaubju kraujas augšpusē atsedzas pāris metru augsti Ķaubju ieža dolomīti, kurus, ja uzmanīgi skatās un uzmanīgi pārvietojas tuvu kraujas malai, var ievērot arī no Ķaubju kraujas augšas.
Krauja ir visai apaugusi ar kokiem, tāpēc vasarās pa gabalu iežu atsegums grūti saskatāms, labi apskatāmi vien kraujas apakšējie metri.
dziedava.lv
Stūķu iezis ir ap 100 m gara un līdz 40 m augsta krauja ar 15 m augstu smilšakmens atsegumu Amatas labajā krastā. To veido sarkanu un mālainu aleirolītu slānis, virs kuriem ieguļ dzeltenīgi un gaišpelēki Amatas svītas smilšakmeņi.
www.entergauja.com
Ģeoloģiskā griezuma kopējs raksturojums: griezuma apakšdaļu (sākot no Amatas līmeņa) iesāk mālainie nogulumi, kam seko ar noslīdeni klātu mālainu un smilšainu nogulumu slāņmija aptuveni 5 m biezumā (domājams, Gaujas svītas augšdaļa?), tad seko 2 m biezi, balti, smalkgraudaini smilšakmeņi (Amatas svīta). Vēl augstāk ir neliels noslīdenis 1-2 m biezumā, un visbeidzot seko labāk atsegtā un vizuāli pievilcīgākā Amatas svītas smilšakmeņu vienlaidu augšējā daļa, kuras biezums ir līdz 7 m.
Stūķu iezis ietilpst Amatas krastu ģeoloģiskajā dabas takā kā viens no krāšņu ainavu paverošiem punktiem.
Stūķu iezi apdraud noslīdeņi un aizaugšana. Savukārt, samērā stāvās kraujas atrašanās tieši Amatas dilstošajā (erozijas) krastā rada iespējamību tam, ka atsegums no jauna attīrīsies.
www.daba.gov.lv
Dzilnas iezis ievērojams ar daudzkrāsainām atseguma joslām, tas ir kā augsta krauja. Iezis ir aplūkojams, ejot pa Ģeoloģisko taku gar Amatu no upes labā krasta. Dzilnas iezi veido četri koši slāņi: sarkanīgs māls, blokos sadalījusies smilšakmeņu siena, augsta nogāze ar avotu, kas ziemā veido leduskritumu, un balto smilšakmeņu siena.
www.entergauja.com
Dzilnas iezis ir četrpakāpju devona smilšakmens iezis Amatas kreisajā krastā, Cēsu novadā. Ieža kraujas augstums tiek lēsts ap 36,5–40 m, garums līdz 300 m, kā arī iezī visaktīvākie sāniskās erozijas un sufozijas procesi Latvijā, kuru dēļ Dzilnas ieža krasts atkāpjas par aptuveni 1 m gadā. No ieža iztek vairāki avoti, kas veido ūdenskritumus un ziemā pat 10 m augstus leduskritumus. No avotu dzelžainā ūdens un māliem daudzviet iezis ir iekrāsojies sarkanā krāsā. Iezis ir redzams, ejot pa upes labajā krastā esošo ģeoloģisko taku gar Amatu. Ziemā Dzilnas iezī kāpj alpīnisma entuziasti, kā arī dažkārt iezi apmeklē Austrumu filozofi un ekstrasensi, lai meditētu.
lv.wikipedia.org
Neliels smilšakmens atsegums Amatas labajā krastā.
Koordinātes: 57.228222, 25.159039
Incēnu Krauja atpazīstama pēc ļoti stāvā krasta, kurā dzīvespriecīgi plūst dzidrā ūdens avoti.
Raugot Incēnu krauju no attāluma, šķiet, ka senā krauja sadalīta divās daļās – ziemeļu un dienvidu. Šo neparasto skatu rada Amatas upe, kas pietek pie Incēnu kraujas divos vijīgos līkumos.
Incēnu krauja ir visai apaugusi ar kokiem, vien dažās vietās ir redzami nelieli, pāris metru augsti smilšakmens iežu atsegumi, galvenokārt kraujas Z daļā, kamdēļ šo vietu mēdz dēvēt arī par Incēnu iezi.
Vasarā salapojušo koku dēļ Incēnu kraujas aizaugusī daļa gan varētu būt grūti saskatāma.
Incēnu krauju var apskatīt no Amatas upes krasta, dodoties pa Ģeoloģisko taku gar Amatu, kas atrodas Drabešu pagastā.
www.entergauja.com
dziedava.lv
Zvārtes iezis ir viens no gleznainākajiem Devona smilšakmens iežu atsegumiem ne tikai Gaujas nacionālajā parkā, bet arī Latvijā. Iezis ir arī valsts nozīmes aizsargājamais ģeoloģiskais dabas piemineklis. Apmeklētāji no Amatas labā krasta var apskatīt ap 44 m augsto, puslokā izliekto Zvārtes krauju, ziemeļrietumos atrodas Amatas apskalots līdz 19 metrus augsts klints izcilnis – ainaviskais Zvārtes iezis.
Tas atrodas Gaujas Nacionālajā parkā, Amatas upes kreisajā krastā.
Ieža nosaukums aizgūts no tuvējām Zvārtes mājām, kas nopostītas pēc otrā pasaules kara. Aptuveni tajā vietā tagad ir Apmeklētāju centrs.
Ieža raksturojums
Atsegumam ir divas nosacītas daļas – dienvidaustrumos, attālāk no Amatas atrodas līdz 44 m augsta, pusloka formas nobrukuma krauja – Zvārtes krauja, ziemeļrietumos atrodas Amatas apskalots līdz 19 metrus augsts klints izcilnis – ainaviskais Zvārtes iezis. Kopējais kraujas garums ap 200 m. Krauja ir ļoti stāva, pakļauta virzemes un pazemes ūdeņu iedarbībai, vējam, salam un citām dabas pārādībām. Lielāko daļu šī ieža aizņem Gaujas svīta, bet pašā kraujas augšdaļā ir aptuveni 3m biezs Amatas svītas atsegums. Starp klinti un krauju Zvārtes iezī ir aleirolīts, kuru pārsedz baltie smilšakmeņi. 1939. gadā pie Zvārtes ieža Amatas gultne tika iztaisnota, lai upes sānu erozijas dēļ milzīgais smilšakmens izcilnis neietu bojā – kopš šī laika arī vērojama pakāpeniska atseguma dienvidaustrumu daļas nobrukšana un aizaugšana. 200 m lejpus Zvārtes iezim Amatas otrā krastā atrodas Miglas iezis, saukts arī par Mazo Zvārtes iezi un Pļavas iezi (augstums 14 m).
lv.wikipedia.org
www.daba.gov.lv
Miglas iezis (arī Pļavas iezis) ir 14 m augsts kupolveida smilšakmens atsegums, Amatas labajā krastā, aptuveni 300 m lejpus Zvārtes ieža, Rubeņkalna (arī Čūsku kalna) R nogāzē. Ieža pakājē ir Amatas vecupe un avots.
Informācijas plāksnīte pie Miglas ieža vēsta: Vietējas nozīmes aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis. Atrodas ~ 300 m uz ziemeļaustrumiem no Zvārtes ieža. Miglas iezi vietējie iedzīvotāji agrāk dēvējuši par Pļavas iezi. Iezis kā šaura strēle turpinās mežā. Tur tas senāk saukts par Čūsku kalnu. Miglas iezis ir augšdevona Gaujas svītas (D3gj) sarkano smilšakmeņu atsegums. Tā garums 90 m, augstums 8-14 m. Atsegumā novērojams devona smilšakmeņiem raksturīgais slīpslāņojums. Iezī redzamas vairākas ūdens izskalotas nišas un joslas. Nedaudz tālāk uz ziemeļiem no Miglas ieža atrodas Čūsku iezis. Šis iezis atrodas dziļāk mežā, tālāk no Amatas krasta. Šis iezis ir skatāms tikai pa fragmentiem. Šeit atrodas mākslīgi izveidotā vai apdarinātā Bēgļu jeb Čūsku ieža ala.
lv.wikipedia.org
Neliels atsegums Amatas labajā krastā aiz trošu tilta, kur upes straume cieši piekļaujas senlejas pamatkrastam. Gar to ierīkota gājēju taka, pa kuru var nokļūt līdz Veclauču tiltam.
www.entergauja.com
Čūsku iezis meklējams Amatas labajā krastā, kā turpinājums Miglas iezim, tikai iegājis jau dziļāk mežos, tālāk no Amatas krasta. Čūsku ieža atsegumi skatāmi vien fragmentāri. Lai tos redzētu, no dabas takas, kas sākas gar Miglas iezi, pēc uzkāpšanas kalnā (gar upi), tālāk jādodas meža brikšņos iekšā un jākāpj kalnā. Kā atalgojums pēc ~ 200 m gājuma ir Čūsku ieža ala.
Ne velti to sauc par Čūsku iezi – apkārtnes brikšņi tā vien atgādina čūsku midzeni.
dziedava.lv
Zemais iezis (arī Roču iezis) atrodams netālu no Lustūža, Amatas upes līkumā, starp Zvārtes iezi un Lustūzi. Apskatāms no pretējā krasta. Skaists skats paveras, lūkojoties uz Zemo iezi un alām tajā. Jautri čalo ūdens straumes pār akmeņiem upes līkumā, bet pie ieža visticamāk ir dziļa vieta, straume lēna, rāmi plūstoša. Iezī atrodamas divas alas. Viena no tām (pa kreisi) ir Bruņuzivju ala. Tai blakus atrodas apaļīgās formas P ala.
www.vietas.lv
Ārēji Lustūzis ir zems iezis, kura sienas kā krelles rotā nelielas plaisas un nišas. Tas apliec Amatas upes līkumu līdzīgi kā liels pakavs.
Pieredzējuši ūdenstūrisma cienītāji pavasarī labprāt iekļauj Lustūzi savu piedzīvojumu maršrutos, jo tā ir iespēja izjust risku un ātrumu, kā arī piedzīvot negaidītu piespiedi pie klints grubuļainās sienas un krāces.
www.entergauja.com
Amatas kreisajā krastā atrodas Zemais smilšakmens iezītis ar plaisām un alām un baltu smilšu pludmalīti pretējā krastā, labajā krastā – Lustūzi, kas kā pakavs apliecas Amatas krastam, bet aiz asa upes līkuma skatam atklājas stāva smilšakmens krauja – Vanagu iezis.
Lai novērtētu Vanagu ieža burvību, jādodas gar Amatas upes kreiso krastu, lejpus skaistajam Lustūzim. Tur manīsi Vanagu iezi meža zaļumu ieskautu.
Vanagu iezis ir apaudzējis sev apkārt biezu mežu, tāpēc vietējie ļaudis to mēdz dēvēt par Egļu krauju. Vēja sētās egļu sēklas ir radījušas patiesi pasakainu, spilgti zaļu ainavu ap lielo iezi. Tā izcilni rotā varena priede, kas gluži kā karaliene iekārtojusies savā smilšainajā tronī. Tikai pie plūstošās Amatas upes krasta atsedzas sarkanīgas smilšakmens klintis, kas stiepjas gar krastu arī tālāk.
Vanagu iezī redzami vairāki nobrukumi, un to veido divi klinšu stāvi, kuru viducī ir slīpena nogāze. Vērojot Vanagu iezi no attāluma, šķiet, ka vidusdaļā esošā grava sacirtusi iezi divās daļās.
www.entergauja.com
Vanagu iezis, arī Egļu krauja vai Roču iezis, kas tāpat kā Zvārtes iezis ir valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis. Tā augstums ir 36m, bet tā lielākā daļa apaugusi ar mežu, tikai pie ūdens apskatāms sārta smilšakmens atsegums ar plaisām, alām un nišām. Vanagu iezī atrodas arī Bruņuzivju ala, kas sufozijas ceļā izveidojusies smilšakmens plaisā. Tajā atrasti bruņuzivju atlieku pārakmeņojumi. Vanagu ieža lejas daļa ar alām nišām un milzu laukakmeņiem, ko atnesis no ziemeļiem kūstošais ledājs pirms 10-iem tūkstošiem gadu, atstāj uz ceļotāju mazliet drūmu iespaidu un liek izjust tālo zemes vēstures laikmetu elpu.
Ap 4 m augstais smilšakmens atsegums atrodas Amatas labajā krastā aiz Vanagu ieža. Atsegumā straume izskalojusi lielu nišu.
www.entergauja.com
Vizbulīšu klintis ir 4 m augsta smilšakmens krauja Amatas lejteces labajā krastā, 600 m augšpus Līgatnes – Kārļu ceļa tilta, 150m lejpus Vanagu ieža. Kraujas nosaukuma izcelsme saistīta ar pavasaros tai visapkārt ziedošajām vizbulītēm. Iezī sastopami fosforīta oļi un pārdzelžoti augu stumbri. Kraujas vidusdaļa iesārta (aleirolīta slāņkopa).
www.vietas.lv
Neliels smilšakmens atsegums Amatas labajā krastā aiz Vizbulīšu klintīm.
www.entergauja.com
Neliels smilšakmens atsegums ar alveidīgu nišu pie Veclauču tilta, Amatas kreisajā krastā.
www.entergauja.com
No Veclauču tilta var apskatīt gleznaino Veclauču smilšakmens atsegumu ar lielu grotu pie paša tilta. Veclauču iezis stiepjas tālāk pa Amatas kreiso krastu. Tajā ir izveidoti pagrabi.