2. Latvijas savvaļas augu daiļdārzs - kokaugi

Puķu dārzā mēs kokus parasti nestādām, vai ne? Taču veidojot Latvijas skaisto savvaļas augu dārzu mums vajadzīga gan saule, gan ēna un pat koku saknes. Tāpēc bez kokiem un krūmu grupām neiztikt. Un, protams, Latvijā ir koki ar skaistiem ziediem un ar skaistiem un ēdamiem augļiem un ogām, bez tam daļa koku piešķir krāšņumu rudenim, kad ziedošo augu vairs nav daudz. Tāpēc pavasarī stādām kokus un domājam, kā pie tiem izveidot ziedošo dārzu.

No pavasara līdz rudenim dārzā ir ziedi un citi krāšņumi, bet kā ziemā? Vai tad dārzs ir apsnidzis un uzmanību nepiesaista? Nē, mēs parūpēsimies, lai arī ziemā ir kādi krāsu akcenti! Tāpēc sākam ar skuju kokiem. To rota ir zaļums cauru gadu. Eglēm un priedēm mums īsti vietas nepietiks, bet ir taču kadiķis jeb paeglis! Tam ir ne vien skaists augums, bet arī vērtīgas čiekurogas. Tās der gan veselībai, gan kā garšviela. Tikai ilgi jāgaida, kamēr tās nogatavojas – 2 vai pat 3 gadus. Kadiķis aug gan saulē, gan noēnots, gan sausā vietā, gan purvā. Bet, lai tas izaugtu liels, slaids un skaists, mēs to stādām saulītē. Un ne vienu vien!

Kadiķa pakājē noteikti atradīsies vieta viršiem, kas patiesībā arī ir kokaugi – mazi krūmiņi. Tie mūsu dārzam krāšņumu dos vasaras otrajā pusē un vēstīs par rudens tuvošanos. Mūsu mežos var atrast gan tumšāku, gan gaišāku ziedu viršus un, ja palaimējas, tad arī baltus. Mēs savam daiļdārzam noteikti pameklēsim arī baltos. Ziedošos viršus var sažāvēt un ziemā likt vāzē vienus pašus vai kopā ar citiem sausajiem augiem. Un ziemas vakaros veselības uzlabošanai var malkot viršu tēju.

Vēl viens skuju koks, ko stādām savā dārzā, ir īve. Latvijas austrumu daļā tā visdrīzāk nosals, bet mēs savu daiļdārzu veidojam rietumu daļā, kur īvi var atrast arī savvaļā. Īve ir Latvijas retums un ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā. Bet tā kā īves audzē apstādījumos, tad stādus var dabūt kokaudzētavās. Mēs tur ņemam parasto īvi, nevis dažādās dekoratīvās formas. Īvei nav čiekuru, bet sēklas apņem sarkana sēklsedze, kas izskatās pēc ogas. Un jābrīdina gan bērnus, gan pieaugušos, ka visa īve ir indīga un nekādā gadījumā nevar ēst tās „ogas”!

Kaut kur skuju koku tuvumā mums būs vēl viens mazs krūmiņš – meža rododendrs. Kas tas tāds? Purva vaivariņš! Palūkojies tuvāk, ja ziediņus palielinātu, tad tie būtu tieši tādi kā rododendriem! Tā kā mums Latvijā ir pašiem savs rododendrs! Brīnums, kā neviens nav ņēmies selekcionēt vaivariņus ar krāsainiem ziediem! Varētu taču krustot ar rododendriem, un tad noteikti kaut kas interesants iznāktu! Kas zina, varbūt kāds ir mēģinājis un tomēr tur nekas nesanāk… Bet baltie vaivariņi uz zaļo skuju koku fona vasaras sākumā izskatīsies lieliski. Tikai jāraugās, lai tiem nebūtu pārāk sausa vieta.

Ziemā krāšņumu dārzam var dot arī krūmi ar krāsainiem zariem. Mūsu mežos ar sarkanbrūniem zariem ir baltais grimonis. Tam ir skaisti balti ziedi un vēlāk balti kauleņi, ko tautas valodā saucam vienkārši par ogām.

Vēl mums ir asinssarkanais grimonis. Tam ir melni kauleņi. Rudenī grimonis grezno dārzu ar savām sarkanīgajām lapām, un ziemā zari ir sarkani.

Kas būtu Latvijas ainava bez baltajām bērzu birzīm! Kad ziemā viss ir balts, tad bērza baltais stumbrs tik ļoti neizceļas, bet ja tuvumā ir sarkanais grimonis, tad gan kompozīcija skaista. Vēlāk bērzs ar savām skarām sveic pavasari un vasarā tas mūsu dārzam dos gan ēnu, gan baltās krāsas akcentu.

Meklējot pavasarī ziedošos augus, mēs jau mežā atradām zalkteni. Bet kādi kokaugi vēl ir pavasara vēstneši? Pirmā, protams, ir lazda. Siltās ziemās tā savas spurdzes izplaucē jau janvārī, tikai tādās reizēs ir bažas, vai rudenī sagaidīsim riekstu ražu, vai vēlāk uznākušais sals ziediņus nebūs nokodis. Lazdas arī vajag vairākas. Tās noderīgas veselībai, ne tikai rieksti ēšanai. Ja sadūšosimies sēt sārto bezlapi, tad tieši pie lazdām. Un tuvumā varētu stādīt arī krāšņo meža ceriņu – zalkteni, tikai atkal nobrīdinot gan mazus, gan lielus, ka augs ir ļoti indīgs.

Vēl agrs pavasara vēstnesis ir pūpolvītols jeb blīgzna. Kurš gan pavasarī nepriecājas par pūpoliem?! To stādīsim tuvāk dīķim un veidosim, lai tas aug par koku, nevis krūmu.

Tad jau nāk maijs ar lielo ziedēšanu. Kur tad mēs ejam lakstīgalas klausīties? Pie ievām! Tādēļ arī mēs stādām ievas pie dīķa, un atvēlam pietiekami plašu vietu, lai tās var veidoties kā nelieli koki vai kupli krūmi. Mēs no savām ievām mizu, protams, nevāksim, tikai piemetināsim, ka ārstniecībā tiek izmantots pilnīgi viss – sākot no ievu mizas, beidzot ar ogām.

Lai arī maijā ziedētāju netrūkst, mēs Kurzemes piekrastē meklējam vēl kādu retumu – Pallasa sausserdi. Ziedi tam necili, bet tas ir mūsu savvaļas sausserdis ar ēdamām ogām. Tās ienākas ļoti agri, pat pirms zemenēm. Dārzos audzē dažādu sugu un šķirņu ēdamos sausseržus, bet mums, ejot pa mežu Kurzemes pusē arī var laimēties tikt pie ogām, kad vēl nekas cits nav nogatavojies. Tikai uzmanīgi – Pallasa sausserdis ir aizsargājamais augs, jo ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā.

Otrs – parastais sausserdis – zied maija beigās ar dzeltenbaltiem nelieliem ziediņiem, bet tam ir dekoratīvas sarkanas ogas, tādēļ papildinām mūsu krūmu kolekciju arī ar šo. Lai arī skaistas, bet šīs ogas ēst nevajag.

Izvēlamies arī sarkano plūškoku. Tāpat – ne tik daudz ziedu dēļ, tie pat diezgan nepatīkami smaržo, bet skaisto sarkano ogu ķekaru dēļ, kas dārzu grezno jau jūlijā. Arī šīs ogas ir indīgas, bet lapas un ogu sulu izmanto dziju un audumu krāsošanā, iegūstot dzeltenzaļos, zaļos un tumšpelēkos toņus. Sarkanais plūškoks ļoti agri saplaukst. Ja pavasaris vai pat ziema gadās silta, jau marta beigās sāk plaukt sarkanā plūškoka pumpuri, un agri parādās skaistas plūksnaini saliktas lapas.

Toties melnais plūškoks jūnijā zied ar baltiem ziediem un ogas rudenī ir melnas. Un tas ir ārstniecisks – gan ziedi, gan ogas. Der imunitātes stiprināšanai, gremošanas sistēmai un vēl... No ogām var spiest sulu, vārīt ievārījumu. Kad mūsu plūškoki ražos, mēs noteikti to izmantosim!

Arī pīlādzis dārzu grezno gan ar ziediem, gan ar ogām. Un tas ir gan augļu koks, gan ārsts – daudzi ir ārstējušies ar pīlādžu ziedu tēju un no ogām sulu spieduši un zapti vārījuši – tikai jāzina, kā sīvumu noņemt – dodot ogām pabaudīt salu, vai nu uz lauka, vai ledusskapī. Latvijas dabā ir daudz, ko var ēst un ar ko var ārstēties. Tikai jāuzzina un jāizmanto!

Mēs sameklējam vēl vienu maija beigās skaisti ziedošu koku – meža bumbieri. Un rudenī tai ir spilgti oranžsarkanas lapas. Vai bumbieri arī gardi? Nu, tas laikam atkarīgs no gaumes!

Un nu kārta melnogainam krūmam. Stādām pabērzus. Noteikti vajag vairākus, jo sievišķie ziedi ir vienā krūmā, vīrišķie – citā. Ziediņi necili, bet melnās ogas interesantas un der vēdera kaitēm.

Kur tad bez irbenēm! Tās skaisti zied jūnijā, kad maija ziedētāji jau nogājuši no skatuves. Rudenī tām skaisti krāsojas lapas, bet vēl skaistāki sarkano ogu ķekari. Lai arī tie garšas kārpiņām nav visai tīkami, noteikti vajag ļaut tām piedzīvot salnas vai paturēt saldētavā, lai rūgtums mazinās, bet šīs ogas ziemā nepieciešamas katrā mājā – saldētas, žāvētas, ievārījumā vai citādi pārstrādātas. Vērtīgas ir arī šo ogu sēklas. Un nenolasītie ķekari greznos dārzu baltajā ziemā.

Mums būs arī rozes! Jā, Latvijā savvaļā aug vairāku sugu rozes. Stādām to, ko izdodas atrast, un vasarā mūsu dārzu greznos rožu ziedi, bet rudenī augļi, kas arī ir noderīgi veselībai.

Atrodam vēl kaut ko ēdamu. Cūceni. Kas tas par koku, tā jau sēne – jūs sakāt! Nē, ir arī melnā cūcene, un tā nav sēne, bet gan krūms ar melnām garšīgām ogām, kas ienākas augustā un septembrī, kad vairums garšīgo ogu jau apēstas. Daudzi šīs ogas piešķīruši kazām un sauc par kazenēm, bet izrādās, ka tās tikušas cūkām. Laikam tāpēc, ka melnas kā mežacūkas. Lai nu kā, bet nav redzēts, ka cūkas tās ēstu, taču mēs gan ēdīsim gardu muti, kad krūmi izaugs un ogas ienāksies. Bet cūcene noder ne vien ēšanai. Visas auga daļas izmantojamas ārstnieciskiem nolūkiem, īpaši jaunās lapas, saknes un, protams, augļi. Augu ievāc visu vasaru. Kam katra auga daļa der, to gan pameklējiet paši!

Beidzamais krūms, ko šopavasar stādām, arī ir rudens prieks un dekorācija. Ir grūti paiet garām Eiropas segliņa krūmam, kad tas greznojas ar saviem sārtajiem auglīšu pilnajiem zariem. Un, ja palaimējas, tad var ieraudzīt augļus ar baltiem sēklsedžiem, bet tas gan ir retums. Vienīgais brīdinājums – Eiropas segliņš ir ļoti indīgs! Īpaši augļi, bet arī koksne – ja amatnieki, to apstrādājot ieelpo tās putekļus, var saindēties.

Šogad mūsu dārzam kokaugu pietiks. Kā citugad, tad jau redzēsim!

Savvaļas augu daiļdārzu kopā ar Redzēt komandu veido Ausma