1. Latvijas savvaļas augu daiļdārzs pavasarī

Vai esi pamanījis, ka mūsu laukos, pļavās un mežos zied prīmulas, orhidejas, tulpes, lilijas, neļķes, lauvmutītes, īrisi, kallas, gladiolas, ceriņi un rododendri? Nē, ne jau tie, ko cilvēks tur iestādījis, veidojot dabas parkus un dārzus! Vienkārši tāpat – savvaļā.

Jā, mūsu laukos un mežos ir tik daudz skaistuma, ka man jau kādu laiku ir sapnis – izveidot savvaļas augu daiļdārzu, kur vienkopus savākt izcili skaistos un dekoratīvos Latvijas savvaļas augus. Bet, tā kā man pašai šādu iespēju nav, tad varu tikai vēlēties, lai šī ideja tiktu īstenota kādos no lielajiem muižu parkiem vai arī privātajās saimniecībās, un tas būtu ieguldījums gan Latvijas dārgumu popularizēšanā, gan arī retu sugu saglabāšanā.

Bet tagad esam atraduši iespēju šo daiļdārzu veidot šeit – Redzēt daiļdārzu, kurā parādīsim ne tikai skaistus, bet arī retus augus, kas ierakstīti Sarkanajā grāmatā. Tādēļ, ja kāds šādu daiļdārzu tiešām ierīkos, tam būs jādomā, kā legālā veidā, nenodarot pāri dabai, šos augus iegūt un, protams, sarūpēt tiem atbilstošus augšanas apstākļus, lai tie augtu, priecētu ar skaistajiem ziediem un arī vairotos.

Mūsu daiļdārzs sāks ziedēt jau agri pavasarī, kad apkārt daba tikai mostas. Tāpēc aprīlī dodamies uz mežu skatīties, vai tur kaut kas zied un priecē acis. Tiešām, jau pa gabalu redzams kaut kas sārts! Te nu tie ir – meža ceriņi! Un smaržo! Zalktene, jūs sakāt? Pareizi, taču to sauc arī par meža ceriņiem, jo ziediņi atgādina šos mūsu dārzu ziedētājus. Un jūlijā dārzu greznos sarkanās zalktenes ogas. Bet uzmanīgi, ne viss, kas skaists, un ne visas ogas jābāž mutē! Var izrādīties, ka tās ir ēdamas tikai 1 reizi mūžā. Visas zalktenes daļas ir indīgas! Zalktenei patīk ēnainas vietas, tādēļ to stādīsim tuvumā citiem kokaugiem, ar kuriem iepazīsimies nākamajā savvaļas augu daiļdārza sērijā.

Tālāk mežā vīd zils paklājs. Un jūs jau droši vien zināt, kas to tur izklājis. Zilās vizbulītes jau marta beigās to sākušas atritināt, un nu tas rotā mežu pilnā godībā. Tas tik pat skaisti rotās arī mūsu dārzu, ja atradīsim piemērotu vietu, kur to izklāt. Zilajām vizbulītēm ir dažādas zilās nokrāsas. Un, ja mums īpaši palaimēsies, tad atradīsim arī rozīgas un baltas „zilās” vizbulītes.

Redzot, kur augs aug savvaļā, ir skaidrs, kādi augšanas apstākļi tam patīk. Tas gan nenozīmē, ka mums tagad jārok un jānes mājās meža zeme. Lielākā daļa lieliski iejutīsies mūsu dārza apstākļos, ja vien izteiktus sausummīļus neiestādīsim dūksnājā un ēnmīļus nenoliksim uzkalniņā, kur visu dienu spīd saule, un otrādi.

Citā vietā lapkoku mežiņā uz zemes atkal kaut kas sārts un pavisam interesants. Sārtā bezlape. Nez, vai mums to izdosies ieaudzēt savā daiļdārzā? Laikam tas nebūs tik vienkārši kā ar vizbulītēm. Sārtā bezlape ir pusparazītisks augs un ar sakņu piesūcekņiem barojas no lazdu, ievu, liepu un alkšņu saknēm. Ja mūsu dārzā būs kādi no šiem kokaugiem, varam mēģināt. Saknenis sasniedzot pat 5 kg svaru un iestiepjoties līdz 1 m dziļumam. Pirmos 10 savas dzīves gadus bezlape pavada zem zemes, attīstot tikai sakņu sistēmu. Saknes pat izmanto ārstniecībā. Bet ej nu zini, kur tās tur zem zemes paslēpušās! Tātad, ja mēs no meža bezlapēm ievāksim sēklas un iesēsim savā daiļdārzā, tad ātrāk par 10 gadiem nav ko gaidīt sārtos ziedus. Nu, vai mēģināsim?

Mežmalā atkal kaut kas zilgans – plaušu zāle – ārstniecības lakacis. Jau pēc nosaukuma saprotam, ka šis ir ārstniecības augs, un tas ārstē ne tikai plaušas. To jaunās lapiņas var pavasarī pievienot pat salātiem. Un ziedi – tie ir tik skaisti, ka lakaci nereti redzam gan piemāju puķudobēs, gan apstādījumos. Tāpēc arī mūsu daiļdārzā tas tiks celts godā.

Lakacim kaimiņos cīrulītis. Nē, ne pavasara ieskandinātājs putniņš nosēdies, bet blīvguma cīrulītis – visbiežāk sastopamais no 3 Latvijā augošajiem cīrulīšiem. Jāpatur prātā, ka pēc sēklu nobriedināšanas, skaistās cīrulīša lapiņas nokritīs, tādēļ domāsim, kur to stādīt, lai dobē vēlāk nepaliktu tukša vieta.

Vajadzētu mūsu dārzā vēl kādas krāsas! Ne tikai zilās un rozīgās. Ja pavasaris nācis lēnām un tad strauji palicis silts, blakus zilajām vizbulītēm uzzied arī baltie un dzeltenie vizbuļi. Tādēļ tos droši varam stādīt vienuviet, un būs tādi pavasari, kad šīs puķes mūsu dārzu ietērps ļoti skaistā raibā sagšā.

Krūmājā redzami zaļi asniņi – mugurenes. Līdz ziediem jāgaida vēl maija beigas, bet stublājs ar sēdošajām lapām dārzu sāk greznot jau ātrāk. Viena no trim mugureņu sugām Latvijā ir ārstniecības mugurene. Un mums jau skaidrs, ko tas nozīmē, vai ne? Arī lielāko tās māsu – daudzziedu mugureni – izmantojot ārstniecībā. Pēc noziedēšanas mugurenēm izaug zilganmelnas ogas. Un tas nekas, ja kādā mežā mugurenes neatrodam. Īpaši daudzziedu mugurene ir izplatīts dārzu augs, tādēļ to varēsim iegādāties vai nu no paziņām, vai stādaudzētavā.

Netālu no mugurenēm redzami vēl citi asniņi – maijpuķītes jeb kreimenes. Kā jau nosaukums liecina, tās sāks ziedēt maijā, bet rudens pusē tām būs oranžsarkanīgas ogas.

Mežos pavasarī zied arī dažādas vijolītes. Un kādām no tām noteikti ir vieta mūsu daiļdārzā. Esam izvēlējušies parādīt dūkstu vijolīti. Tās nosaukums jau liecina par augšanas apstākļiem, kādus tai vajadzētu sagādāt. Tā ir viena no skaistākajām, bet diezgan reta, atrodama vairāk Latvijas rietumdaļā. Dūkstu vijolīte ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā. Bet varbūt mēs savā dārzā varam radīt tai vēl vienu vietu, kur augt un vairoties!

Vai priežu mežos pavasarī arī kaut kas jauks uzziedējis? Kā nu ne! Ja palaimējas, priežu silos un sausos pakalnos var atrast brīnišķīgo meža silpureni. Arī tā ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona valstu Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā komerciāli apdraudēto sugu kategorijā. Varbūt varam sameklēt, kur iegādāties stādus? Jā, visbiežāk jau mums piedāvās parasto silpureni (Pulsatilla vulgaris) un tās kultūršķirnes. Bet mums interesē tieši meža silpurene (Pulsatilla patens), jo tā ir mūsu savvaļas puķe.

Varbūt jāpaskatās, kas uzziedējis Latvijas pļavās? Tur dominē dzeltenā krāsa. Vienas no pirmajām savas saulītes atver māllēpes. Droši vien daudzi no mums zina, ka māllēpju tēja labi der pret plaušu slimībām, bet patiesībā tai ir daudz plašāks pielietojums. Kāds tas ir – ja interesē, informāciju atradīsiet. Ja vēlamies māllēpes iestādīt arī savā dārzā, jāņem vērā, ka vēlāk tām būs lielas lapas. Bez tam, māllēpes ir varen audzelīgas, un būs jāskatās, lai tās neieņem citiem augiem domāto vietu.

Mitrākās vietās aprīļa beigās sāk ziedēt purenes. Tām noteikti dārzā jāierāda vieta kaut kur pie dīķa, baseina vai upītes, kas nu katram ir.

Līdzīgās augšanas vietās maijā sāk ziedēt arī mūsu īriss – purva skalbe. Jā, Redzēt savvaļas augu dārzā noteikti vajadzīga kāda ūdenstilpe. Tā kā mums nav savas upes, tad raksim dīķi, kur viena no malām būs lēzena, ar mitrām un dūksnainām vietām.

Vēl viena no dzeltenajām aprīlī uzziedošajām māsām ir zeltstarīte. Latvijā ir 4 sugas. Dārzā tā ir gatava augt starp citām puķēm, kuras salapo vēlāk, jo zeltstarīte ap vasaras vidu jau būs aizgājusi zemē gaidīt nākamo pavasari.

Un tad re, kur prīmula! Gaiļbiksīte taču! Nu ieskatieties, viņai ir mazi prīmulas ziediņi, tikai nedaudz noliekušies uz leju kā zvaniņi. Un tiešām ietērpušies biksītēs, kuras vārda devēji piešķīruši gailim. Ja prīmulu daudz, tad lapas varam izmantot salātos. Un ziedu tēja ir ne vien garšīga, bet noderīga. Šķiet, ka mums lielākā daļa ārstniecības augu tēju der pret saaukstēšanās slimībām. Bet patiesībā katrs no tiem palīdz vairāku kaišu ārstēšanai.

Mums ir vēl viena prīmula, un tā tiešām pilnīgi līdzinās dārzos redzamajām māsām, tikai ar mazākiem ziediņiem. Tā maija sākumā dzeltenajā krāsu gammā beidzot ienes sārti violeto toni. Uzminēji? Bezdelīgactiņa! Ja gailis pie biksītēm tika, tad bezdelīga pie actiņām! Šo puķi noteikti vajag mūsu dārzā! Diemžēl Latvijā tās atradnes samazinās, jo tiek pārveidotas augtenes, kur tām ir piemēroti apstākļi. Nu tā ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.

Atgriežamies pie dzeltenā! Atcerieties, ka sākumā solījām tulpes? Un te jau tās zied – meža tulpes. Rakstīts, ka tas ir sens, savvaļā pārgājis augs. Žēl, ka tās diezgan reti sastopamas, nav tā kā latvānis un zeltslotiņa, kuri pēdējās desmitgadēs izgājuši no dārziem un daudzviet kā sērga pārņēmuši mūsu pļavas. Bet, ja meža tulpes kaut kur aug, tad vareni. Paskatieties uz šo tulpju pļavu Lielupes palienes pļavās!

Lielupes palienes pļavās aug un maijā zied vēl kāds savvaļā pārsteidzošs augs – rūtainā fritilārija. Rakstīts, ka tā sastopama auglīgās upju palieņu pļavās. Tādēļ mēs ar pilnām tiesībām to varam audzēt arī savā savvaļas augu daiļdārzā, kaut gan pārsvarā to zinām kā dārza sīpolaugu. Tāpēc sīpoliņus noteikti dabūsim no saviem paziņām vai nopirksim veikalā, vai stādaudzētavā.

Turpat reizē ar meža tulpēm vai nedaudz pēc tām uzzied Eiropas saulpurene. Plaši audzēta dārzos, bet tā ir arī mūsu savvaļas augs. Ar nožēlu jāsaka, ka šodien arvien vairāk tiek pārveidotas viņām piemērotā augšanas vietas, nosusinot un citādi apgūstot, tādēļ nemaz tik bieži saulpureni neatradīsim. Un savā dārzā atcerēsimies, ka nevajag stādīt galīgi sausā vietā, taču pārmēra mitrumu tās arī nekāro.

Pa retam savvaļā var atrast vēl vienu dārzos plaši kultivētu augu – Daugavas jeb meža vizbuli. Tas zied vēlāk par pārējām, ko tautā sauc par vizbulītēm, – maijā un jūnijā. Arī meža vizbulis ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā komerciāli apdraudēto sugu kategorijā. Šī vizbuļa stādus noteikti dabūsim kādā audzētavā vai no paziņām.

Vai mūsu pavasara savvaļas augu daiļdārzs ar to ir noslēgts? Noteikti nē! Varbūt nākamgad vēl kaut ko stādīsim, tādēļ apciemojiet mūs atkal! Un, ja jūs arī sākat veidot savu savvaļas augu daiļdārzu, priecāsimies, ja dosiet ziņu! Būs interesanti uzzināt un varbūt arī apskatīt, kādus augus jūs tur iestādīsiet. Jo, kurš tad var izvērtēt augu skaistumu? Vienam patīk māte, otram meita, trešam kleita! 

Piemēram, mazā velnarutku grābeklīte, kura sāk maijā ziedēt ar saviem rozā ziediņiem. Paskatieties uz lauku, kur tā no vienas vietas saziedējusi! Kas par skaistumu! No tālienes brīnies, kas tur tik lieliski uzziedējis? Pieej tuvāk – ak, tā jau grābeklīte! 

Vai sārtā panātre, kas jau no aprīļa klāj gaiši līdz tumši purpursārtu segu! 

Un palūkojies tuvplānā uz pļavas ķērsu – kas par skaistu puķi! Vien nesaprotams, kāpēc nosaukums tai dots nu tāds – ne visai!? Ja šiem augiem dārzā atvēlēti lielāki laukumi, tad varēsim skatīties un priecāties.

Nākamais mūsu uzdevums, kamēr vēl stādāmais laiks, izveidot dārzā krūmu un koku grupas. Par to spriedīsim nākamajā Redzēt daiļdārza sērijā.

Savvaļas augu daiļdārzu kopā ar Redzēt komandu veido Ausma