Žagata (Pica pica)

Žagata (Pica pica)

Žagata jeb Eiropas žagata (Latīņu v. – Pica pica; Angļu v. – magpie; Vācu v. – Elster; Krievu v. – сорока) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder žagatu ģintij (Pica).

Žagata ir sastopama visā Eiropā un lielā daļā Āzijas, kā arī Ziemeļāfrikas rietumos. Tā ir vienīgā Eiropā sastopamā žagatu suga (izņemot Pireneju pussalu). Latvijā žagata ir parasta ligzdotāja un nometniece. Saskaņā ar 2009. gada pētījumiem ligzdojošo pāru skaits Latvijā, salīdzinot ar 2006. gadu, palielinās.[1] Labprāt apmetas apdzīvotās vietas vai to tuvumā, arī lielās pilsētās. Ligzdai izvēlas apstādījumus, krūmainus ūdenstilpju krastus.

Izskats un īpašības: Žagatas ķermeņa garums ir 40 - 51 cm garš, pieaugušiem putniem no kopējā ķermeņa garuma vairāk kā 50% ir astes garums. Spārnu platums 52 - 62 cm, svars 200 - 250 g. Tēviņi ir nedaudz lielāki par mātītēm.

Tās galva, kakls, mugura un krūtis ir melnas, ar zaļganvioletu metālisku spīdumu. Vēdera un plecu apspalvojums ir spoži baltā krāsā. Spārni ir divās krāsās: balti ar melnu, melnajām spalvām ziliviolets metālisks spīdums. Aste melna, ar vizuļojošu zaļganvioletu spīdumu. Kājas un knābis melni. Jauno putnu apspalvojuma krāsa ir līdzīga pieaugušajiem putniem, tikai to melnajām spalvām trūkst metāliskā spīduma.

Žagatas pasugas ārēji nedaudz viena no otras atšķiras. Āfrikas pasugai (P. p. mauretanica) ap acīm ir zilgana āda, kurai nav apspalvojuma, ķermenis tai viscauri ir melns, un tās astei trūkst metāliskā spīduma. Arābijas pasugas (P. p. asirensis) žagatas augumā ir nedaudz mazākas kā pārējās pasugas, melnajam apspalvojumam trūkst metāliskā spīduma, kā arī uz spārniem baltais laukums ir salīdzinoši mazāks. Toties Sibīrijas pasugai (Pica pica hemileucoptera) spārniem ir lielāks baltais apspalvojuma laukums, un melnajām spalvām ir izteikts zaļgans spīdums. Korejas žagatas melnajām spalvām ir vizuļojoš violets spīdums, spārni salīdzinoši garāki, bet aste īsāka.

lv.wikipedia.org

Žagatas

Žagatas ir vidēji lieli, garastaini zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) putni, kas tiek sistematizēti četrās atšķirīgās vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīs. Izšķir arī koku žagatas, kuras visu mūžu pavada kokos, un ļoti reti vai nekad nenolaižas zemē. Pie koku žagtām pieder arī melnās žagatas (Platysmurus leucopterus), kā arī par žagatu tiek saukta Austrālijas žagata (Cracticus tibicen), kas pieder meža bezdelīgu dzimtai (Artamidae) nevis vārnu dzimtai (Corvidae).

Eiropā vārds žagata ir sinonīms sugas nosaukumam Eiropas žagata, jo, izņemot Pireneju pussalu, tā ir vienīgā Eiropas žagatu suga. Visas vārnu dzimtas žagatas var iedalīt 3 grupās: holarktikas žagatas, Āzijas žagatas un zilspārnu žagatas, kuru radniecība ar pārējām žagatām joprojām mūsdienās ir neskaidra.

Klasifikācija

Holarktiskās jeb melnbaltās žagatas

• Žagatu ģints (Pica)

Austrumu jeb zilzaļās žagatas

• Zilo žagatu ģints (Urocissa)
• Īsastes žagatu ģints (Cissa)

Zilspārnu žagatas

• Zilspārnu žagatu ģints (Cyanopica)

lv.wikipedia.org