Ūdensrozes

Daudzu daiļdārzu lepnums ir ūdensrozes - baltos, rozā, krēmīgos, dzeltenos, sarkanos, violetos krāsu toņos. Rīta stundās ziedi mazliet paceļas virs ūdens un atveras, bet vakarā aizveras un ienirst zem ūdens.

Ūdensrozes ir lieli ūdens un purvainu vietu augi ar lielām, peldošām, garkātainām lapām. Ziedi ir lieli grezni un vientuļi. Apputeksnēšanās notiek vai nu ar kukaiņu palīdzību, vai pašapputes ceļā. Auglis - salikts, ogveidīgs somenis. Pārsvarā izplatīta tropu un subtropu joslā. Zināmas ap 60 sugas.

Latvijā savvaļā ir  2 ģintis (ūdensrozes, lēpes), katrā ģintī 2 sugas. Diezgan bieži (atskaitot sīko lēpi) ūdensaugi.

Ūdensrožu stādīšanai piemērots ir 1 - 1.2 m dziļš mierīgs dīķis. Ja dīķītis ir seklāks par 1m, tad ūdensrozes ziemā var izsalt. Ja dīķītis ir seklāks par 1m ūdensrozes vajadzētu stādīt podos un piesiet aukliņu, tad augu varēs izņemt nebrienot dūņās un rudenī ienest pārziemināt pagrabā, vai verandā, kur temperatūra ziemā nav zemāka par 0 grādiem.
Labos apstākļos sezonā vienai ūdensrozei var būt 15 līdz 20 ziedu.

Ja ir dabisks dīķis, ieaudzēt tajā ūdensrozi ir viegli, liek tik ūdenī, iestāda dūņās lai neuzpeld un tā pati parūpēsies par sevi.