Ķīvīte
Ķīvīte (Latīņu val. – Vanellus vanellus; Angļu val. – northern lapwing; Vācu val. – Kiebitz; Krievu val. – чибис) ir tārtiņveidīgo dzimtas putns. Bieža ligzdotāja lielākajā daļā Eirāzijas, arī Latvijā.
Mātītes blāvākas, cekuls īsāks. Rudenī un jauniem putniem mugurpusē dzeltenbrūni raibumiņi. Riesta laikā lido svaidoties, ar žvirkstošiem spārnu vēzieniem. Sastop pļavās, ganībās, tīrumos, arī purvos, mitru vietu tuvumā. Bieži. Ligzdo atklāti, augu saknītēm un stiebriem izklātā bedrītē. Aprīlī-maijā. Atlido martā, aizlido oktobrī.
Ķīvītei ir raksturīgs spalvu cekuls galvas augšā, muguras apspalvojums melns ar zaļganu metālisku spīdumu, pārējais ķermenis - pārsvarā balts.
Izplatīta no Eirāzijā no Atlantijas okeāna līdz Klusajam okeānam uz dienvidiem no polārā loka. Liela daļa ziemā migrē uz Vidusjūras valstīm, Āzijas dienvidiem un austrumiem. Ķīvīte ierodas ligzdošanas vietās ļoti agri, no februāra līdz aprīļa sākumam. Ligzdo mitrās pļavās un purvos, arī lauksaimniecības kultūrainavās. Ligzda tiek taisīta bedrītē uz zemes, kas ir izklāta ar dažādu materiālu. Mātīte izdēj 4 olas, kuras perē kopā ar tēviņu, mazuļi ligzdbēgļi. Pirms aizlidošanas ķīvītes pulcējas baros, bieži sasniedzot līdz pat vairākiem simtiem putnu, un atstāj ziemeļu ligzdošanas vietas agri, no jūnija līdz augusta beigām, uz dienvidiem lido, kamēr vēl nav sals. Ķīvīšu barība ir dažādi bezmugurkaulnieki, galvenokārt vaboles un to kāpuri.
