Ķemmveida glīvene (Potamogeton pectinatus)

Apraksts:
Daudzgadīgs, vidēji liels (ga 25-80 cm) glīveņu dzimtas ūdensaugs. Stublājs augšdaļā dakšveidīgi zarains, pilnīgi iegremdēts. Lapas matveidīgas (ga 3-7 cm, pl 0.02-0.25 cm), ar gludu malu un trijām gareniskām dzīslām, lapas gals smails. Lapas maksts gara (ga līdz 5 cm), brīva, aptver divus stublāja zarus. Ziedkopas kāts garš (ga 5-10 cm), ziedu vārpa (ga 3-6 cm) skraja, ar ziediem parasti 5 mieturos. Auglis - ieapaļš riekstiņš (ga 0.3-0.5 cm), šķautne grumbuļaina, knābis īss. Zied jūnijā, jūlijā.

Izplatība:
Mainīga izskata, plaši teritorijās pola tuvumā sastopama suga. Ziemeļeiropā galvenokārt iesāļos jūras piekrastes ūdeņos.
Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:
Grupas un audzes dažādos stāvošos iekšzemes ūdeņos un jūras piekrastes seklūdenī. Raksturīga suga augu sabiedrībās jūras piekrastes seklūdeņos: Cl. Ruppietea maritimae.

Īpašas norādes:
No otras Latvijā sastopamās glīveņu sugas ar pavedienveidīgām, garām lapām un lapas maksti - pavedienu glīvenes (P. filiformis) - atšķirama viegli pēc stublāja zarojuma: zarojums dakšveidīgs (ne vienkāršs), lapas salīdzinoši īsākas, maksts aptver 2 (nevis 1) zarus.
www.latvijasdaba.lv

https://www.latvijasdaba.lv/augi/potamogeton-pectinatus-l/