Ķemeru kūrorta parks

Ķemeru ainavisko parku ar līkumoto celiņu tīklu gar Vēršupīti projektēja un 1839. gadā sāka veidot Rīgas daiļdārznieks Kārlis Heinrihs Vāgners. Parka veidošanās un attīstība turpinājās nākamos simts gados. Pēc Ķemeru viesnīcas uzcelšanas 1936. gadā, tās rietumu pusē izveidoja simetrisku parteri ar zālieniem, puķu stādījumiem un celiņiem. Pastaigas parkā tika uzskatītas par vienu no slimnieku atveseļošanās priekšnoteikumiem. Pāri Vēršupītei izveidoti vairāki tiltiņi, kuriem doti nosaukumi: “Nopūtu”, “Kaprīžu”, “Muzikālais” u. c. Ķemeru parks ir senākais un apjomā lielākais publiskais dārzs Latvijā ārpus Rīgas. 20. gadsimta 30. gados parka celiņu kopgarums sasniedza 15 km, bet pa Vēršupīti un kanāliem bija iespējams braukāt ar nelielām laiviņām.

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība 2021. augustā ir pabeigusi Ķemeru parka pārbūves un atjaunošanas darbus. Pārbūvēts un atjaunots parka pastaigu celiņu tīkls, tiltiņi pār Vēršupīti, parka paviljoni, nostiprināti Vēršupītes krasti, pārbūvētas un atjaunotas ielas, izbūvētas autostāvvietas un velonovietnes, ierīkots apgaismojums un videonovērošanas kameras apmeklētāju drošībai. Labiekārtoti parka apstādījumi – iestādīti koki un krāšņumaugi, apmeklētāju ērtībām parkā izvietoti soli.
www.visitjurmala.lv

Ķemeru parkam ir vairāk nekā 180 gadu vēsture – tā veidošana sākta līdz ar pirmās valsts peldu iestādes atklāšanu.

Parka infrastruktūru veido tā pastaigu celiņu tīkls ar labiekārtojumu un bagātīgiem apstādījumiem, romantiski tiltiņi pār Vēršupīti, kas plūst cauri parkam, paviljoni un rotondas, kā arī mazās arhitektūras formas – vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi.

• Parka teritorijā atjaunots pastaigu celiņu tīkls, izbūvēti jauni pastaigu celiņi, labiekārtojumam izvietots vairāk nekā 180 atpūtas soliņu.
• Atbilstoši kūrorta stilistikai izmantots daudzveidīgs rožu un ziedošo krūmu sortiments. Apstādījumus parka plašajā teritorijā veido vairāk nekā 5000 rožu un hortenziju stādījumi un gandrīz 20 tūkstoši krāšņumaugu, kas parka apmeklētājus priecēs visu gadu. Iestādīts vairāk nekā 500 koku, tostarp ierīkota liepu stādījumu aleja.
• Restaurēta romantiskā Mīlestības saliņa ar paviljonu-rotondu – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis; atjaunots sēravota paviljons un izbūvēti divi jauni paviljoni - nojumes parka teritorijā.
• Restaurētas mazās arhitektūras formas – vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi: viens no pazīstamākajiem parka objektiem – akmens skulptūra “Ķirzaciņa”, no kuras iztek sērūdens avots, izveidota akmens skulptūra “Vardīte”, kur ierīkots dzeramā ūdens brīvkrāns.
• Godinot personības, kam bijusi nozīmīga loma Ķemeru kūrorta izveidē un darbībā, atjaunota 1861. gadā veidotā piemiņas zīme – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Ķemeru kūrorta dibinātājiem un direktoriem.

Pārbūvēta un atjaunota ne tikai parka teritorija, bet arī apkārtējās ielas, izbūvētas autostāvvietas un velonovietnes, ierīkoti seši bezvadu interneta piekļuves punkti un videokameras drošības kontrolei.

Uzbūvēts arī jauns rotaļu laukums ar nojumi aktivitātēm bērniem, pie rotaļu laukuma ierīkots garšaugu labirints ar vairāk nekā 300 garšaugiem, tādējādi ne tikai saglabājot parka rekreācijas funkciju, bet papildinot to atbilstoši mūsdienu vajadzībām.
www.jurmala.lv