Ķekava
Ķekava ir ciems Latvijā, Ķekavas novada un Ķekavas pagasta centrs. Tā atrodas tikai 17 km attālumā no Rīgas centra un 8 km attālumā no tuvākās pilsētas — Baložiem. Ķekavā dzīvo vairāk kā 6000 iedzīvotāju un pēc iedzīvotāju skaita tas ir lielākais ciems valstī, aptuveni pusē no Latvijas pilsētām iedzīvotāju skaits ir mazāks.
"Ķekava" ir baltu cilmes vārds: senindoeiropiešu valodā "kek"- nozīmē "liekt, līks", bet "av(e)"- "mitrināt, aprasināt, tecēt". (Šis hidronīms, iespējams, atspoguļo Ķekavas upes tecējumu: līču loču paralēli Daugavai, bet vidustecē daži krasi līkumi, pagriežoties uz ieteku Daugavā).
Ķekava atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Daugavas attekas Sausās Daugavas kreisajā krastā, pie Ķekaviņas ietekas tajā. Otrpus Sausajai Daugavai — Doles sala.
Vēsture
Senatnē Ķekavas novads bija samērā reti apdzīvota teritorija zemgaļu valsts Upmales ziemeļdaļā, ar jauktu etnisko sastāvu. Senlietas, kas atrastas Sauliešu pilskalna vietā un arheoloģiskajos izrakumos Klaņgu pilskalnā, raksturīgas baltu kultūras apgabalam, ko saista ar senajiem zemgaļiem 1. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Zemgaļu kultūras uzplaukuma kulminācija bija 5.-7.gadsimtā. Daugavas labajā krastā pirms vācu ekspansijas jau bija izveidojušās Daugavas līvu zemes; arī Doles salā un teritorijā ap seno zemgaļu Pļavniekkalna apmetni 13. gadsimtā dzīvojuši lībieši. Ķekavas muiža ar ūdensdzirnavām dokumentos pirmoreiz minēta ordeņa un Rīgas prāvesta zemes strīda dokumentos 1435. gadā. Pēc Livonijas sadalīšanās tā ietilpa Kurzemes hercogistē, pēc tam Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. 18. gadsimta beigās uzcelta Doles-Ķekavas luterāņu baznīca, kas šobrīd atrodas ciema centrā. Ķekavas apkārtni nopostīja 1812. gada kaujās pie Ķekavas, tomēr, pateicoties ģeogrāfiski izdevīgajam novietojumam — Rīgas tuvumam, sarukušais iedzīvotāju skaits strauji papildinājās ar ienācējiem, un saimnieciskā dzīve atkal atjaunojās. Daudz ļaunuma nodarīja arī 20. gadsimta agresijas.
Pirmā pasaules kara Ķekavas kaujām drīz sekoja lielinieku un pēc tam Bermonta armijas uzbrukums Rīgai. Ķekavas novada pagastos (Doles ar Ķekavu, Katlakalna) tika iznīcināti ap 75% ēku, sagandēti tīrumi, pļavas, meži, bet iedzīvotāji tika izklīdināti bēgļu gaitās, daudzi gājuši bojā. Lieli postījumi bija arī Otrā pasaules kara beigu posmā — 1944. gada septembrī un oktobrī, par ko liecina daudzie brāļu kapi un kauju piemiņas vietas pagasta teritorijā.
Ķekavas veidošanos tagadējā izskatā lielā mērā noteica kolhoza "Ķekava" izveidošana 1969. gadā. Dzīvi Ķekavā būtiski izmainīja putnu fabrikas uzcelšana, līdz ar kuru izauga arī tās strādnieku ciemats ar daudzstāvu apbūvi. Neraugoties uz lielo iedzīvotāju skaitu, Latvijas PSR laikā Ķekava nebija pilsētciemats, šeit atradās kolhoza un Ķekavas ciema administrācija, bet pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas — Ķekavas pagasta padome. 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Ķekava kļuva par novada centru.
Kultūrvēsturiskais mantojums
Dabas mantojums pagasta ģeogrāfiskajā teritorijā ir ainavas dažādība, vietējo un introducēto sugu dižkoki, Daugava, mazās upes, meži, purvi, ielejas un kraujas. No īpaši aizsargājamām dabas teritorijām Ķekavas pagastā atrodas valsts nozīmes dabas piemineklis — Katlakalna priedes. Tas ir dendroloģisks stādījums 13,6 ha platībā, sils. Dabīgais meža masīvs papildināts ar 84 veidu svešzemju augu sugu stādījumiem. Latvijas Vides Aģentūras dižkoku datu bāzē Ķekavas pagastā ir reģistrēti 15 dižkoki, no kuriem vairums atrodas Rāmavas muižas parkā vai tā tuvumā.
Ķekavas pagasta ainava ietver sevī gan Rīgas pilsētas pievārtei raksturīgās apbūves iezīmes, gan izteiktu lauku apvidus ainavu. Visbūtiskāk pagasta ainavu raksturo Daugavas lejteces nepārveidotā posma ieleja ar Doles salu un Daugavas mākslīgais uzstādinājums — Rīgas HES ūdenskrātuve, kuras uzbēruma ainava ir iespaidīga, mākslīgi veidota plastiska zemes forma kā pļava bez stādījumiem. Pašas Daugavas upes ainava ir klusa — tajā nav intensīvam tūrismam un biznesam raksturīgo elementu — kuģu, jahtu, laivu un piestātņu.
lv.wikipedia.org
