Ķegums

Ķegums ir pilsēta Daugavas labajā krastā, Ķeguma novada centrs. Ķegumā atrodas pirmā Daugavas hidroelektrostacija — Ķeguma HES, kas uzbūvēta 1939. gadā. Upes kreisajā krastā Ķegumam piekļaujas bijusī Ķeguma pilsētas lauku teritorija, kopš 2010. gada — Tomes pagasts.

Ķegums atrodas no transporta viedokļa izdevīgā vietā — pie Rīgas—Daugavpils dzelzceļa līnijas (stacija Ķegums) un galvenā autoceļa A6. Reģionālais autoceļš P8 savieno Ķegumu ar Siguldu, bet Daugavas kreisajā krastā iet autoceļš P85 (Jaunjelgava—Ķekava). Attālums līdz Rīgai — 47 km, Ogrei — 12 km, Lielvārdei — 6 km.

Vēsture
Lai gan mūsdienu Ķeguma apbūve uzsākta līdz ar Ķeguma HES celtniecību, taču apkaime bijusi apdzīvota arī senāk. Tagadējā Lāčplēša iela senāk ir bijis ceļš uz Rautenfeldu jeb Ķeguma muižu, kas pēc HES izbūves applūdināta.

Ķegums par apdzīvotu vietu sācis veidoties tikai 1936. gadā līdz ar Ķeguma HES celtniecību. Pirmās mājas spēkstacijas darbiniekiem celtas tagadējā Skolas ielā un Liepu alejā. Savu nosaukumu pilsēta ir ieguvusi no šai Daugavas posmā bijušajām un vēlāk applūdinātajām Ķeguma krācēm. Bīstamās Ķeguma krāces un straumes piemin arī Andrejs Pumpurs eposā "Lāčplēsis". Senos laikos Daugava bija visai intensīvs tirdzniecības ceļš - tad pa to uz Rīgu kuģojuši arī Krievzemes tirgotāji. Pēc vietējiem nostāstiem, krievu plostnieki un laivinieki, tuvojoties bīstamajām krācēm, esot saukuši "Tjagom, tjagom!", tādējādi ar saskaņotu rīcību izvairoties no avārijām.

Sākotnēji Ķeguma apvidus ietilpa Rembates pagastā. 1949. gadā Ķegumam piešķīra strādnieku ciemata (pilsētciemata) statusu un iekļāva izveidotajā Ogres rajonā. 1960. gadā, likvidējot Baldones rajonu, Ķegumam pievienoja Tomes apkaimi - vēlāko Ķeguma pilsētas lauku teritoriju. 1978. gadā līdz Ķegumam sāka kursēt elektriskie vilcieni. 1991. gadā, likvidējot pilsētciematu statusu, Ķegumam tika piešķirts pilsētas statuss.

Izveidojoties Ķeguma ūdenskrātuvei, pavisam applūda ap 13 km² liela zemes platība. Ūdens skāra vairāk nekā 400 saimniecību, no kurām pilnīgi applūda 50. Latvijas valdība samaksāja saimniekiem par īpašuma atsavināšanu, par zemi, ēkām u.c., jo Latvijai bija ļoti nepieciešama elektriskā enerģija un Ķeguma HES tolaik bija lielākā starp pārējām 63 Latvijas spēkstacijām. Ķeguma HES celtniecību veica zviedru firma "Svenska Entreprenad A. B." no 1936. līdz 1940. gadam. 1944. gada oktobrī vācu iebrucēji atkāpjoties hidroelektrostaciju saspridzināja, taču līdz 1947. gadam tā tika atjaunota un paplašināta. Lieli nopelni HES saglabāšanā un atjaunošanā bija elektrostacijas direktoram Pāvilam Krasovskim.
lv.wikipedia.org

Ķeguma pilsētas vēsture
1914. gadā tika izveidots Daugavas pētījumu plāns.
1936. gada 30. jūlijā Latvijas Ministru kabinets apstiprināja zviedru firmas iesniegto hidrocentrāles būves projektu uz Daugavas pie Ķeguma.
1936. gadā sākas Ķeguma elektrostacijas celtniecība.
1936. gadā tika uzcelta dzelzceļa stacijas ēka.
1937. gadā Valsts prezidents Kārlis Ulmanis ievieto vēstījumu kapsulā.
1937. gada oktobrī bija gatavas VES strādnieku barakas.
1939. gadā Ķegumā Daugavas krastā pie senās muižas ceļa novietoja milzu akmeni –  Lāčplēša gultu.
1939. gadā tika uzcelts pasts.
1939. gadā tika paplašināta Ķeguma dzelzceļa stacijas ēka.
1939. gada 15. oktobrī palaida pirmo Ķeguma VES agregātu, gadu vēlāk otro un trešo.
1939. gada 22. decembrī Valsts prezidents parakstīja likumu par Valsts elektrības uzņēmuma „Ķegums” nodibināšanu.
1941. gada rudenī izpostīja VES agregātus – tilta garos pārlaidumus.
1947. gadā ar daudzu rūpnīcu atbalstu atjaunoja Ķeguma VES.
1948. gada 1. septembrī tika atklāta pirmā skoliņa.
 Līdz 1949. gadam Ķegums bija Rembates pagastā.
1949. gada 16. jūnijā LPSR AP dekrēts Ķeguma apdzīvotai vietai piešķīra Ķeguma strādnieku ciemata nosaukumu, nodibinot strādnieku ciemata izpildkomiteju un pakļaujot Ogres rajonam.
1951.gadā tika uzcelts Tautas nams un tam pretī labiekārtota Daugavmala.
1960. gadā, līdz ar administratīvo rajonu reorganizāciju, Ķeguma ciemata teritorijai pievienoja bijušā Baldones rajona Tomes pagastu un kolhoza „Tome” teritoriju ar 2263 ha lielu kopplatību.
1973. gadā tika uzcelta Domes ēka.
1976. gada 11. augustā Lāčplēša akmeni aizveda atpakaļ uz Lielvārdi, uz savu īsto vietu – Daugavas krastu pie A. Pumpura muzeja.
1976. – 1979. gadam Daugavas kreisajā krastā uzcēla HES-2.
1981. gada 10. oktobrī tika atklāta tagadējā Ķeguma komercnovirziena vidusskola.
1984. gadā darbu sāka bērnudārzs „Gaismiņa”.
1986. gada 20. septembrī VES tilta slodzes pārbaudi neizturēja tilta garais pārlaidums, vēsturē palika tilta arkas.
1988. gadā darbu sāka veselības aprūpes māja jeb ambulance.
1989. gadā izstrādāja Ķeguma HES-1 rekonstrukcijas projektu.
1989. gadā sestdienās skolās vairs nenotieka mācības.
www.kegumanovads.lv