Ērkšķogas

Ērkšķogas (Latīņu v. – Ribes uva-crispa; Angļu v. – Gooseberries; Vācu v. – Stachelbeeren; Krievu v. – Kрыжовник) ir ērkšķogu dzimtas krūms, kura dabiskais izplatības areāls ir Eiropa, Āfrikas ziemeļrietumi un Āzijas rietumi, dienvidi, dienvidaustrumi. Lai gan taksonomiski ērkšķogas ir jāņogu ģints suga, daži speciālisti tās tomēr izdala atsevišķā ērkšķogu ģintī (Grossularia). Ērkšķogas tiek kultivētas galvenokārt to ogu dēļ. Ērkšķogas tiek sauktas arī par krizdolēm, stiķenēm un ziemeļu vīnogām.
(lv.wikipedia.org)

Ērkšķogu dzimta (Grossulariaceae). Vasarzaļu krūmu dzimta. Lapas veselas, bez pielapēm. Ziedi ķekaros vai pušķveida ziedkopās. Kauslapas un vainaglapas pa 5, saaugušas. Arī putekšņlapas 5. Auglis - oga. Eirāzijas un Ziemeļamerikas mērenā klimata joslā sastopami augi. Zināmas ap 150 sugas.

Latvijā 5 sugas. Nereti savvaļas un no kultūras savvaļā pārgājuši krūmi, kas aug mežos un krūmājos.
(www.latvijasdaba.lv)

Ērkšķogas Eiropā vērtē ļoti augstu, galvenokārt to skābuma dēļ. Šīm ogām ir augsta uzturvērtība. Tajās ir daudz šķiedrvielu (tasītē svaigu ogu – aptuveni 4 g), C vitamīna (tasītē svaigu ogu – 60 g) un kālija (tasītē svaigu ogu – 270 mg). Ērkšķogās ir arī daudz bioflavonoīdu. Ogas termiski apstrādājot tajās esošās uzturvielas neaiziet bojā, tomēr, ja vārot tiek pievienots cukurs, uzturvērtība no 130 kJ (tasītē svaigu ogu) palielināsies līdz 620kJ.

Tautas medicīnā savulaik ērkšķogu sulu ieteica lietot, lai ārstētu aknu un zarnu slimības. Toties tēja, kas vārīta no ērkšķogulāja lapām, palīdz pret urīnizvades  sistēmas slimībām un menstruālā cikla traucējumiem. Senās angļu tautas ārstniecības grāmatās ērkšķogas sauca par „drudža ogām” (angļu val. Feverberries) un ieteica tās kā pretiekaisuma līdzekli.

No ērkšķogām gatavo pīrāgus, ievārījumu, džemu un mērces putnu gaļas ēdieniem. Ir selekcionētas jaunas ērkšķogu šķirnes – ogas ir saldas un tās labi garšo arī svaigas.

Pasaulē ir zināmas aptuveni  50 dažādu sugu  un vairāk nekā 700 šķirņu ērkšķogu. Visizplatītākās ir zaļās ērkšķogas, iecienītas un arī garšīgas ir arī sarkanās vai zilās ērkšķogas.

Interesanti fakti par ērkšķogām: Angļu valodā ērkšķogas sauc par „zosu ogām” (Gooseberry), tomēr tām nav nekāda sakara ar zosīm. Lai gan ar zoss cepeti tās garšo gluži labi. Patiesībā šis vārds cēlies no senangļu valodas vārdiem Groser un Grozer, kas nozīmē oga. Ērkšķogas Eiropā, it īpaši Anglijā, ir audzētas jau kopš 15. gadsimta. Lai arī ērkšķogu dzimtene ir Eiropa un Rietumāzija, visvairāk ērkšķogu sugu mūsdienās ir ASV un Kanādā.

Avots: Readers  Digest  „Veselīga uztura rokasgrāmata”, Dietoloģe- Rozmarija Stentona.

Lasīt tālāk
Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu