Ērgļi

Ērgļi ir apdzīvota vieta Vidzemē, Madonas novada Ērgļu pagasta administratīvais centrs. 2007. gadā Ērgļos dzīvoja 2168 iedzīvotāji, no kuriem ap 90% latvieši. Caur Ērgļiem tek Ogres upe, uz kuras uzbūvēta Ērgļu HES. Ērgļu ciema platība ir 350 ha.

Nosaukums
Ērgļu nosaukums cēlies no Ērgļu viduslaiku pils (Erlaa) vārda. Iespējams, ka Ērgļu nosaukums ir cēlies no vācu valodas vārda Erle – "alkšņi". Pirmo reizi šis nosaukums minēts 1334. gadā, kad par Ērgļu pils īpašniekiem kļuva Rīgas arhibīskapa vasaļi Tīzenhauzeni.

Ievērojami objekti
Skanstes kalns;
Ērgļu pilsdrupas;
Ērgļu HES.

Vēsture
Pirms Livonijas krusta kariem Ērgļu pils piederēja pie Jersikas karaļvalsts Negestes pilsnovada, netālu no robežas ar Kokneses valsti. Ogres upes labajā krastā Ērgļos bijusi viena no galvenajām letgaļu pilīm. Pēc Letijas dalīšanas līguma 1210. gadā krustnešu varā nonākusī Jersikas valsts ziemeļu daļa tika sadalīta starp Zobenbrāļu ordeni un bīskapu Albertu. Sākumā Negestes pilsnovads (latīņu: castrum Negeste) tika ordenim, bet 1213. gadā piešķirta bīskapam un līdz Livonijas konfederācijas sabrukumam kā Bērzaunes pilsnovada daļa ietilpa Rīgas arhibīskapijas sastāvā.

Rīgas arhibīskapa vasalis Engelbrehts fon Tīzenhauzens 1355. gadā Ērgļos reizē ar koka pili uzbūvēja katoļu baznīcu. Pēc uzvarētā Livonijas kara (1558–1583) Polijas-Lietuvas valdnieks Ērgļus piešķīra poļu virsniekam Albertam Dembinskim. Ērgļu pils kļuva par stārastijas centru. 1598. gadā Ērgļus atguva Tīzenhauzenu dzimta.

Poļu - zviedru kara laikā (1600–1629) Tīzenhauzeni cīnījās zviedru pusē, tāpēc zviedru karalis 1630. gadā viņiem īpašumā piešķīra Ērgļus, Jumurdu un Sausnēju. Lielā Ziemeļu kara (1700–1721) rezultātā Vidzeme nokļuva Krievijas pakļautībā. 1722. gadā Tīzenhauzeni savu muižu ieķīlāja landrātam Frīdriham fon Bergam, kas to nopirka 1734. gadā. 1731. gadā mācītājmuižas ratnīcā atvēra skolu, 1736. gadā ēku pārbūvēja skolas vajadzībām. 1782. gadā par Ērgļu muižas īpašniekiem kļuva Tranzē dzimtas piederīgie, kuriem Ērgļu muižu atsavināja pēc 1920. gada agrārās reformas. 1816. gadā nodibināja Ērgļu draudzes skolu, Ērgļu apkārtnē darbojās arī Katrīnas muižas pagastskola. 1826. gadā zemnieku saimēm sāka piešķirt uzvārdus un ap šo laiku izveidojās tagadējā Ērgļu pagasta robežas, kurās ietilpa Ērgļu pils, Ērgļu mācītājmuižas un Katrīnas muižas pagasti. Pēc tam, kad daļa latviešu zemnieku 19. gadsimta vidū pārgāja pareizticībā, 1871. gadā nodibināja Ērgļu pareizticīgo draudzes skolu. 1905. gada revolūcijas laikā Ērgļos notika demonstrācija, tika nodedzināta Ērgļu pils un Katrīnas muiža. 1933. gadā Ērgļiem piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu. 1935. gadā ciemā bija reģistrēts 331 iedzīvotājs un 45 mājas. Trīsdesmitajos gados, kad izbūvēja vairākus nozīmīgus ceļus un Rīgas-Ērgļu dzelzceļu, Ērgļos pieauga saimnieciskā aktivitāte. Ērgļos darbojās divas ūdens dzirnavas, seši pārtikas veikali. Ērgļos bija ārsts, zobārsts un Latvijas Sarkanā Krusta slimnīca.

Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā Ērgļus pilnībā nopostīja. Pēc kara Ērgļu apdzīvotā vieta tika uzcelta no jauna. No 1949. gada līdz 1959. gadam Ērgļi bija Ērgļu rajona centrs. No 1950. gada strādnieku ciemats (pilsētciemats). Administratīvā centra statuss deva resursus attīstībai un izaugsmei – tika uzcelta administratīvā ēka un kultūras nams. Uzbūvēja labiekārtotas daudzdzīvokļu ēkas, skolas un atvēra Ērgļu slimnīcu. 1959. gadā Ērgļu rajonu iekļāva Madonas rajonā. Ērgļos darbojās Ērgļu pienotava, kokzāģētava un sadzīves pakalpojumu kombināts.

No 2006. gada 5. septembra Ērgļi ir Ērgļu novada centrs, novadā apvienoti trīs pagasti – Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas. Kopš 2021. gada Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagasti pievienoti Madonas novadam.
lv.wikipedia.org