Čužu purvs
Dabas liegums „Čužu purvs” ir viena no vecākajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijā Latvijā (dibināts 1924. gadā), taču tā patreizējās robežas dabas liegums ieguva 1999. gadā. Dabas lieguma platība ir 96 ha un tas atrodas dabas parka „Abavas senleja” teritorijā. Dabas liegumā atrodas daļa no dabas pieminekļa „Velna acs avots”.
Čužu purvs atrodas pāris kilometru aiz Kandavas, un līdz 20. gadsimta 20. gadiem tajā tika iegūts saldūdens kaļķis. 1924. gadā šo izstrādi pārtrauca, tāpēc, ka tika atklāts, ka Čužu purvs patiesībā ir unikāls biotops, kā arī vienīgā vieta Latvijā, kur sastopama, kaļķainu vidi mīlošā krūmu čuža jeb klinšrozīte. Agrīnajos padomju gados, kad saimnieciskās prioritātes bija mainījušās, Čužu purvā tika ganītas govis un atkal tika iegūts kaļķis lauku apstrādei. Ar laiku zinātniekiem izdevās arī padomju funkcionārus pārliecināt par Čužu purva nozīmīgumu, un šodien tajā darbojas dabas liegums.
Dabas liegums ietver nelielu daļu no Abavas ielejas. Sabiedrības uzmanību dabas lieguma teritorija piesaistījusi galvenokārt kā vienīgā krūma čužas Pentaphilloides fruticosa atradne Latvijā, kā viena no retajām sēravotu vietām valstī un ar lielo dabas vērtību koncentrāciju nelielā platībā (īpaši aizsargājamas sugas: 17 augu, 9 putnu, 14 bezmugurkaulnieku un 2 abinieku sugas). Dabas liegumā atrodas 10 Latvijā īpaši aizsargājami biotopu veidi. Eiropas Savienības aizsargājamo biotopu un sugu kontekstā - 8 EP Biotopu direktīvas biotopi, 1 abinieku suga, 9 putnu sugas un 5 bezmugurkaulnieku sugas.
Dabas liegums ietilpst arī īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskajā teritorijā „Abavas ieleja”, kas ir iekļauts Pasaules pieminekļa fonda (WMF) 100 apdraudēto pieminekļu sarakstā. Čužu purvs saistās arī ar sēravotu dziednīcas darbību lieguma tuvumā 1920-ajos gados.
2005. gadā Čužu purvā, kaļķiežu ieguves vietā atrasta Latvijā jauna sūnu suga - neskaidrā pumpurzarene Cephalozia ambigua.
Kaļķiežu ieguves avoti
Čužu purvā zem kūdras atrodas 1-5 m bieza saldūdens kaļķiežu kārta. 1950-ajos gados daļa šīs unikālās teritorijas tika sabojāta, lai iegūtu kaļķus lauksaimniecības zemju kaļķošanai. Par šo darbību liecina izraktie karjeri. Tikai pateicoties Latvijas zinātniekiem purva iznīcināšanu izdevās apturēt.
Dziļākie karjeri tagad ir periodiski izžūstošas ūdenstilpnes, kur nārsto vardes, krupji un tritoni, bet seklākie pamazām atkal aizaug ar krūmu čužām.
"Velna acs" avots (Kandava)
Velna acs avots pie Kandavas pagasta Kāļu mājām ir aizsargājamais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis un arī sens kulta avots. Pēc ūdens sastāva tas uzskatāms arī par sēravotu. Avots sākas Abavas senkrasta pakājē un tek cauri Čužu purvu līdz pat Abavai. Abavas senlejas raksturīga pazīme ir ar kalciju bagāti ieži - dolomīti un ģipsis. Tāpēc šeit esošie avoti ir bagāti ar kaļķi.
Čužu purva taka
Čužu purvu un sēravotu iespējams apskatīt, ejot pa speciāli ierīkotu 4 km garu taku, no kuras daļa ir koka laipas. Taka ved pa Čužu purvu. Šajā purvā virszemē iztek sēravoti, kurus atklāja 20. gadsimta sākumā. Ārstnieciskos ūdeņus izmantoja dziednīcās, kas celtas tepat purvā. Šobrīd saglabājušies vairs tikai nepabeigtās dziednīcas ēkas pamati. Sērūdeni ar augstu mineralizācijas pakāpi var nogaršot no „Velna acs” avotiņa iztekošajā strautā.
old.ldf.lv
daba.gov.lv
visitkandava.lv
