Čuguna lielgabals

Būtiskākais notikums ieroču attīstībā ir šaujampulvera izgudrošana 12.gs. un tas ļāva spert milzu soli ieroču attīstībā. Strauji attīstījās un progresēja lielgabali, kuru loma karadarbībā ir nenovērtējama. Lielgabali izvietojās uz aizsargmūriem un kuģiem, tiem pievienoja riteņus un lielgabals kļuva par neatsveramu palīgu uzbrukumā.

Jau XVI gadsimtā Rīgai bija sava metāla lietuve. Lietuves galvenais uzdevums bija darināt pilsētai lielgabalus. Tāpat kā citās pilsētās, arī Rīgā lielgabalus sāka izgatavot zvanu lējēji. Zvanu un lielgabalu lējēji piederēja pie kopējā kalēju amata, bet, tam sadaloties, - pie četru arodu amata. Pirmo lējēju darbnīcas atradās Rozena ielā, kas tajā laikā saucās Kalēju iela.

Pirmās manufaktūras Latvijā tika nodibinātas 16.gs. Kurzemes un Zemgales hercogistē, bet 17.gs. hercoga Jēkaba Ketlera laikā tur darbojās jau ~ 70 manufaktūru (kokzāģētavas, pulvera, stikla, papīra, vadmalas ražošanas uzņēmumi). Vislielākā vērība tika pievērsta dzelzs manufaktūrām, kurās metāla iegūšanai tika izmantota vietējā purva rūda. Tika ierīkotas arī lielgabalu lietuves, dzirnavas, kuģubūves manufaktūras.