Čiekuri

Čiekurs ir ieapaļš vai iegarens veidojums — skuju koku vairošanās orgāns, kurā nogatavojas sēklas.

Čiekurus veido gandrīz visi skuju koki. Tie atšķiras pēc formas. Čiekuri ir īpaši skujkoku vairošanās orgāni. Visbiežāk uz viena koka var atrast gan sievišķos, gan vīrišķos čiekurus. Vīrišķie čiekuri parasti ir dzelteni vai sarkani. Tie ir mazāki par sievišķajiem čiekuriem un veido ļoti daudz putekšņu. Sievišķie čiekuri sākumā ir nelieli, bet jau zvīņaini. Pirms apputeksnēšanās tie atver zvīņu plēksnes, lai čiekuros iekļūtu putekšņi. Ja sievišķie čiekuri tiek apaugļoti un veidojas sēklas, kuru attīstības laikā čiekuri ir aizvērušies un aug. Priedēm sēklas gatavojas trīs gadus.

Sēklu nobriešanas laikā čiekurs pārmainās – kļūst brūns vai pelēks un ciets. Sausā laikā vairumam skujkoku čiekuru zvīņu plēksnes atveras, lai sēklas varētu izkrist un ar vēju izplatīties tālu projām. Pēc tam čiekuri nokrīt no koka. Visbiežāk skujkoku mežos var atrast sausus egļu un priežu sievišķos čiekurus.