Čemurziežu dižtauriņš

Čemurziežu dižtauriņš (Papilio machaon) ir viens no lielākajiem Eiropas tauriņiem, tā spārnu plētums sasniedz 70-90 mm. Čemurziežu dižtauriņa kāpuram ir interesanti pielāgojumi ienaidnieku atbaidīšanai. Iztraucētam kāpuram aiz galvas, līdzīgi gliemeža radziņiem, izspīlējas divi dakšveidīgi oranžas krāsas izaugumi, kuri izdala nepatīkamu smaržu. Pieaugušie tauriņi barojas ar ziedu nektāru. Kāpuri ir augēdāji, barojas ar dažādiem čemurziežu dzimtas augiem – purva rūgtdillēm, zirdzenēm, dillēm un vairākiem citiem. Pieaugušā kāpura garumus ir 50 mm. Latvijā čemurziežu dižtauriņš vairojas divas reizes gadā: pirmās paaudzes tauriņi novērojami maija vidū, jūnijā, otrās – jūlijā, augusta vidū. Sastopams atklātās teritorijās, pļavās, laukos, ceļmalās, retāk – meža pļaviņās. Pārziemo kūniņas stadijā. Čemurziežu dižtauriņi ir plaši izplatīti Palearktikā un Ziemeļamerikā. Pēdējos gados to skaits ir strauji samazinājies. Suga bija ierakstīta Sarkanajā grāmatā, tā ir likuma aizsardzībā lielākajā daļā Eiropas valstu. Tagad var izsaukt izbrīnu fakts, ka vēl 40.-60. gadu literatūrā čemurziežu dižtauriņu nereti atzīmēja kā kaitīgu kukaini, jo tā kāpuri var attīstīties uz dillēm un burkānu lakstiem. Latvijā čemurziežu dižtauriņš sastopams visā teritorijā, taču pēdējā laikā arī pie mums, tāpat kā citur, sastopams reti. Rīgas apkārtnē tas faktiski izzudis. Sugai nepieciešama stingra aizsardzība.

Latvijas Entomoloģijas biedrība par 2009. gada Gada kukaini izvēlējusies čemurziežu dižtauriņu Papilio machaon (Linneus, 1758). Tā ir Latvijā reta un saaudzējama suga, kas ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā.

www.latvijasdaba.lv