Čemuru baltstarīte (Ornithogalum umbellatum)
Čemuru baltstarīte - Ornithogalum umbellatum L.
Čemuru baltstarīte - angliski: Star-of-Bethlehem; vāciski: Dolden-Milchstern; zviedru: morgonstjärna; igauņu: sarik-linnupiim; lietuviešu: skėtinė paukštpienė; krievu: птицемлечник зонтичный
Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels (ga 15-30 cm) liliju dzimtas lakstaugs. Sīpols ar sīpoliņiem. Lapas rozetē, lineāras (ga 10-30 cm, pl 0.5-1 cm), parasti garākas nekā ziednesis. Lapas mala gluda, gals strups. Ziednesis stāvs, kails, bez lapām, diezgan masīvs. Tā galotnē vairogveida ziedkopa ar 5-20 ziediem. Ziedi ap 2-3 cm garos ziedkātos, pie pamata īsa, plēvjaina pieziedlapa. Ziedi lieli (ga ap 2 cm), apziedņa lapas 6, baltas, ārpusē zaļganas ar baltām svītrām. Auglis - seššķautņaina pogaļa ar melnām sēklām. Zied maija otrajā pusē un jūnijā.
Izplatība:
Vidusjūras reģiona suga. Plaši kultivēta centrālajā un ziemeļu Eiropā, kur vietām pārgājusi savvaļā.
Latvijā reta, savvaļā pārgājusi suga. Diezgan bieži kultivē dārzos un apstādījumos.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas nezālienēs, mītņu tuvumā, sētos zālājos un vecu parku apkaimē, reti pļavās.
Īpašas norādes:
Dekoratīvs augs.
latvijasdaba.lv
Daudzgadīgs, neliels (ga 15-30 cm) liliju dzimtas lakstaugs. Sīpols ar sīpoliņiem. Zied maija otrajā pusē un jūnijā. Vidusjūras reģiona suga. Plaši kultivēta centrālajā un ziemeļu Eiropā, kur vietām pārgājusi savvaļā. Latvijā reta, savvaļā pārgājusi suga. Diezgan bieži kultivē dārzos un apstādījumos. Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas nezālienēs, mītņu tuvumā, sētos zālājos un vecu parku apkaimē, reti pļavās.
Latvijas dārzos visbiežāk sastopamas divas sugas:
čemuru baltstarīte (Ornithogalum umbellatum), kuru tautā dēvē arī par Betlēmes zvaigznīti – ar nelieliem baltiem zvaigžņveida ziediem vairogveida ziedkopās (zied maija beigās un jūnija sākumā), un nokarenā baltstarīte (Ornithogalum nutans) – ar nokareniem zvanveida ziediem, kas sakārtoti līdz 25 cm garās piramidālās ziedkopās (zied maija otrajā pusē).
Šīs un vairākas citas Eiropas un Rietumāzijas izcelsmes baltstarītes parasti necieš no ziemas sala, vienīgi stiprā kailsalā vēlams piesegt ar kūdru. Tās ir viegli audzējamas un ļoti dekoratīvas, turklāt noder ne vien dārza rotāšanai, bet arī ziedu griešanai.
Baltstarītes nav prasīgas augsnes ziņā, tomēr tā nedrīkst būt pārāk mitra un smaga. Vienā un tajā pašā vietā šīs sīpolpuķes var augt un ziedēt piecus sešus gadus. Audzējot labi drenētā augsnē, saulainā vietā, augi zied ļoti bagātīgi. Var stādīt grupās arī sausās, zālainās nogāzēs koku un krūmu tuvumā. Baltstarītes ir ļoti viegli un ātri pavairojamas veģetatīvi.
Baltstarīšu sortiments neaprobežojas tikai ar šīm divām sugām. Savvaļā tās sastopamas ne vien Eiropā un Rietumāzijā, bet arī Dienvidāfrikā. Diemžēl Āfrikas izcelsmes sugas, kaut arī ļoti skaistas, nav sala izturīgas, pie mums tās nepārziemo, – saka Nacionālā botāniskā dārza speciālists Arnis Seisums.
Daudzi iegādājušies blīvvārpas baltstarītes (Ornithogalum thyrsoides) sīpolus, ko internetā piedāvā firma «Bakker». Tā ir siltummīloša suga, kam Latvijas klimata apstākļi ir par skarbiem. Šīs baltstarītes var mēģināt audzēt telpās. Novembrī vai decembrī sīpolus stāda podos tā, lai virs tiem būtu tikai 2 – 3 cm substrāta. Augsnei jābūt trūdvielām bagātai, ūdens un gaisa caurlaidīgai, viegli sārmainai (pH 6 – 6,5). Iepodotos augus kārtīgi salaista un novieto, piemēram, pagrabā, lai apsakņojas (šis process ilgst apmēram 8 nedēļas). Kad parādās lapas, sīpolaugus izliek gaišā, vēsā (+10 oC) vietā, sāk kārtīgi laistīt un mēslot. Pavasarī baltstarītes var iznest uz balkona vai dārzā, vislabāk no vējiem aizsargātā, siltā, saulainā vietā (augi jāsargā no salnām). Tās uzziedēs maijā. Pēc noziedēšanas, kad lapas gandrīz jau nokaltušas, laistīšanu pakāpeniski samazina. Pēc tam sīpolus pārvieto uz pagrabu un miera periodā glabā tajos pašos podos pilnīgā sausumā.
www.termorelax.com
