Ārstniecības ziepjusakne (Saponaria officinalis)
Ārstniecības ziepjusakne - Saponaria officinalis L.
Ārstniecības ziepjusakne - angliski: Soapwort; vāciski: Echtes Seifenkraut; zviedru: såpnejlika; igauņu: harilik seebilill; lietuviešu: vaistinis putoklis; krievu: мыльнянка лекарственная.
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 30-80 cm) neļķu dzimtas lakstaugs. Saknenis ložņājošs, augs parasti veido skraju ceru. Stublājs stāvs, kails, nezaro vai mazliet zaro ziedkopā, pie pamata bieži ar violetu nokrāsu. Lapas pretējas, iegarenas vai eliptiskas (ga 4-9 cm, pl 1-4 cm), augšējās sēdošas, apakšējās ar īsu kātu. Lapas mala gluda, gals smails, uz plātnes labi izšķiramas 3 dzīslas. Ziedi piramidālā dihāzijā stublāja galotnē. Kauss zaļgandzeltens, cilindrisks un saaudzis (ga 1.5-2 cm). Vainaglapas gaišsārtas, retāk gandrīz baltas (ga 2.5-3.5 cm), gals jomains. Auglis - cilindriska viencirkņa pogaļa ar 4 zobiņiem, kas aptuveni kausa garumā. Zied no jūnija līdz septembrim.
Izplatība:
Centrālās un dienvidu Eiropas suga, kas kultivēšanas dēļ plaši ieviesusies visā kontinentā.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā. Pilnīgi naturalizējies augs.
Biotopi:
Grupas upju krastos, mežu un ceļu malās, kā arī dažādās nezālienēs.
Īpašas norādes:
Ārstniecības augs.
www.latvijasdaba.lv
Ziepjusakne labi šķīdina kaitīgās nogulsnes aknās, nierēs un vēnās. Izmanto visu augu vai tikai saknes gan iekšķīgi, gan ārīgi. Ziepjusaknes tēju vai svaigu sulu, kas atšķaidīta ar ūdeni, iekšķīgi lieto pret vēnu sacietējumiem, hemoroīdiem. Var gatavot arī kompreses.
Visu ziedošo augu vāc ziedēšanas laikā – jūlijā un augustā, lapas – pirms ziedēšanas, bet sakni – agri pavasarī vai vēlu rudenī.
Visas auga daļas, īpaši sakneņi un saknes, satur saponīnus (līdz 20 %), kas ar ūdeni dod ziepjainas putas.
Uzlabo vielmaiņu, izšķīdina biezu slapjumu un gļotainus izdalījumus, palielina sviedru un urīna atdalīšanu, pārstāj grēmas un nelabumu un apveltīts ar vieglu caurejas iedarbību. Ziepjusaknes lieto, lai ārstētu ieilgušu bronhītu un hroniskas iesnas. Uzlabo sejas krāsu. Ziepjusakne novērš arī vielmaiņas traucējumus. Vēnu sacietējumu gadījumā jādzer ziepjusaknes tēja vai svaiga sula, kas atšķaidīta ar ūdeni. Var lietot arī kompresēm.
- Uzlējums: 1 tējk. samalcinato sakneņu un sakņu uz 250 ml auksta ūdens uzstāj 8 stundas, izkāš. Pieņem pa 50 ml 4 reizes dienā pie saaukstēšanas saslimšanām, klepus, bronhīta, kuņģa un zarnu trakta slimībām, īpaši pie meteorisma (vēdera satūkums), nelabuma, reimatisma, locītavas saslimšanām un podagras, kā arī pie ādu saslimšanām, kas ir saistītas ar vielmaiņas traucējumiem (izsitumi, zvīņaina ēde, furunkuloze un ādu diatēzes attīstīšana).
- Iekšējs pielietojums pieprasa piesardzību.
- Vasarā, kad augs zied, var izspiest tā sulu, un mazgāt ar to seju.
- Sulu pagatavo no visa auga vai arī no saknēm. To dara agri pavasarī vai vēlu rudenī.
- Ziemā tējai vislabāk der kaltētas ziepjusakņu saknes.
- Liek 2 tējk. sagrieztu sakņu uz glāzi vāroša ūdens, tad vāra vēl 5min., atstāj, lai ievelkas. Dzer 2-3 glāzes dienā. Svaigu sulu, atšķaidītu ar ūdeni vai ar minerālūdeni, dzer pa 3-4 tējkarotēm dienā.
- Brīdinājums.
Ilgstoša ziepjusakņu lietošana ir kaitīga veselībai.
