Āraišu vējdzirnavas
Āraišu vējdzirnavas atrodas apkaimes augstākajā vietā ar skaistu skatu. Latvijā vienas no retajām holandiešu tipa vējdzirnavām (1852. g.), kas atrodas darba kārtībā. Piedāvā iemēģināt roku graudu malšanā. Katru gadu jūlija pēdējā svētdienā svin Jēkabus – jaunrudzu maizes svētku dienu. Piedāvā Dzirnavnieka pusdienas no produktiem, kas var būt ražoti no vējdzirnavās pārstrādātiem graudiem. Baudīt ēdienus autentiskā vidē – Dzirnavās.
www.celotajs.lv
Rekonstrukcijas laikā dzirnavu ēkas sienā atrasts akmens ar uzrakstu ANNO 1852. Iespējams, ka tas ir vējdzirnavu celšanas gads. Āraišos ir tā sauktā holandiešu tipa vējdzirnavas, kādas tagadējā Latvijas teritorijā celtas pie pilīm un muižām jau kopš 14. gadsimta.
Vējdzirnavas Drabešu muižā pieminētas 1906.gada Rīgā izdotajā Konversācijas vārdnīcā. Tolaik dzirnavās mala putraimus, miltus rupjmaizei un lopbarībai. Vējdzirnavās pat bijusi iekārtota neliela darbnīca klavieru izgatavošanai, jo malšana nav bijusi tik ienesīga.
www.latvia.travel
Āraišu vējdzirnavas ir aptuveni 19. gadsimta vidū Cēsu novada Drabešu pagastā celtas vējdzirnavas. Dzirnavas pazīstamas arī kā Drabešu muižas vējdzirnavas, jo sākotnēji tāpat kā Drabešu muiža piederējusi baroniem Blankenhageniem.
Apraksts
Dzirnavas ir klasiskā holandiešu stilā celtas vējdzirnavas ar grozāmo augšējo daļu, ko no dzirnavu pakājes ar īpašu mehānismu varēja pagriezt vēja virzienā. Dzirnavām ir četri stāvi. Trešajā stāvā bija īpaša tvertne – kratītājs, no kura tajā iebērtie graudi nokļuva otrajā stāvā esošajos dzirnakmeņos. Tajos saberztie milti pa gaņģi (speciālu koka skreju) nonāca pirmajā stāvā, kur iebira maisā. Dzirnavās darbojās arī speciāls pacēlājs, ar kuru graudu maisus no pirmā stāva varēja nogādāt trešajā stāvā.
Vēsture
Dzirnavu iespējamais uzcelšanas datums ir 1852. gads, par ko mudina domāt pārbūves laikā dzirnavu ēkas sienā atrasts akmens ar uzrakstu ANNO 1852. Tās pieminētas arī 1906. gada Rīgā izdotajā Konversācijas vārdnīcā. 1921. gadā dzirnavas nonākušas no Krievijas atbraukušā Sturmes īpašumā, kurš tās nopircis no dzirnavnieka Jēkabsona. Sturme dzirnavās malis putraimus, kā arī miltus rupjmaizei un lopbarībai. Malšanas neienesīguma dēļ tolaik vējdzirnavās bijusi arī iekārtota pat neliela klavieru izgatavošanas darbnīca. 1925. gadā dzirnavas iegādājies Kārlis Lībants. 1934. gadā Paulīne Eglīte (Lībanta meita) ar vīru aizgājusi dzīvot uz Cēsīm, bet no 1967. gada atgriezusies atpakaļ uz dzirnavām.
Vējdzirnavas bija pilnīgi izpostītas un tās atjaunotas laikā no 1982. līdz 1984. gadam. Dzirnavu atjaunošana notika pateicoties Gaujas nacionālajam parkam un to vadīja meistars Ādolfs Bitmets, kura dzimtas vīrieši jau 4 paaudzēs bijuši dzirnavnieki. Katru gadu, Jēkaba jeb jaunrudzu maizes dienā (jūlija beigās), Āraišu vējdzirnavu kalnā Gaujas nacionālais parks rīko Maizes dienu.
lv.wikipedia.org
