Āra bērzs (Betula pendula)
Āra bērzs (Latīņu v. – Betula pendula; Angļu v. – silver Birch; Vācu v. – Hänge-Birke; Krievu v. – береза повислая) ir gaismasprasīgs koks ar baltu mizu (tāsi), kas pēc 20 gadu vecuma, sākot no celma daļas pārveidojas par melnu, biezu krevi. Lapas zaļā krāsā, gludas ar spīdīgu virsmu, veselas vai daivainas, ar zāģzobainu vai zobainu malu, uz zariem izvietotas pamīšus. Āra bērza jaunos zarus klāj sīkas „kārpiņas”, tāpēc to mēdz saukt arī par kārpaino bērzu. Ziedi ir sakopoti spurdzēs. Vīriško ziedu spurdzes garas, cilindriskas pa 2-4 zaru galos, izveidojas iepriekšējā gada vasarā. Sievišķo ziedu spurdzes īsas stāvas vai nokarenas, pa 1-2 lapu žāklēs, attīstās pavasari no īsvasu pumpuriem. Bērzi zied lapu plaukšanas laikā. Apputeksnē vējš. Auglis līdz 3mm garš, plakans divspārnu riekstiņš. Nogatavojas jūlija beigās līdz septembra sākumam. Izplata vējš. Bērzi spēj vairoties arī veģetatīvi ar nocirsto koku celmu atvasēm, šādā vaidā atjaunojošās bērzu audzes sauc par atvasājiem.
Koki var sasniegt 30m augstumu, mūža ilgums 150 gadi. Koksne cieta dzeltenīgi balta, ar lielu siltumietilpību. Izmanto finiera ražošanai, mēbeļu rūpniecībā, celulozes ieguvei, arī kā kurināmo koksni. Koksnes cietība ir mazāka par 40 Mpa, tāpēc bērzs pieskaitāms pie mīkstajiem lapu kokiem.
Āra bērzs ir liels (ga 15-35 m) bērzu dzimtas koks. Miza balti pelēka, veido tipisku, noplēšamu tāsi. Miza plaisājoša, vietām melni krevaina. Vainags plašs, zari nokareni. Jaunie zari kaili, bagātīgi klāti ar kārpveidīgiem dziedzeriem. Ziedi spurdzēs, zied lapām plaukstot. Vīrišķo ziedu spurdzes pušķos pa 2-4, nokarenas (ga 5-9 cm). Sievišķās spurdzes pa vienai (ga 2.5-4.5 cm), arī nokarenas. Lapas rombiskas (ga 3.5-7 cm, pl 2.5-4 cm), mala zobaina, gals smails, pamats ķīļveidīgs vai sekli sirdsveidīgs. Auglis - spārnains riekstiņš, kam augļa spārni 2-3 reizes pārsniedz riekstiņa platumu. Saaugot pieziedlapām un ziedu seglapai, veidojas trīsdaivaina augļa seglapa, kā vidējā daiva strupa, acīm redzami mazāka nekā sānu daivas. Zied maijā.
Izplatība: Eirāzijā plaši izplatīta (neiekļaujot Rietumeiropu) suga.
Latvijā ļoti bieži visā teritorijā.
Biotopi: Mežu tīraudzēs un mistraudzēs, kultūrainavā nelielu birztalu veidā. Aug sausās un pārmitrās, tomēr tikai barības vielām bagātās, augsnēs. Kopā ar pūkaino bērzu aizņem 28.4% (2000.g.) Latvijas mežu kopplatības. Aizzeļot dažādām sausienēm, veido sekundāros mežus.
Īpašas norādes: Līdzīgs pūkainajam bērzam (B. pubescens). Atšķirams pēc tipisku tāsi veidojoša stumbra (nevis viegli noplēšamas tāss vietā ir plānas, atlobītas plēksnes), miza plaisājoša, melni krevaina (nevis gluda), lapas rombiskas ar ķīļveida vai sekli sirdsveidīgu pamatu (nevis olveidīgas ar noapaļotu pamatu), zari nokareni (nevis stāvi), kārpaini (nevis bez kārpainiem dziedzeriem).
