Zviedrijas pīlādzis (Sorbus intermedia)

Zviedrijas pīlādzis (Sorbus intermedia) ir Ziemeļeiropas pīlādžu sugas koks, 7-12m augsts, 3-6m diametrā. Latvijā savvaļā aug Kurzemes piekrastē. Lapas veselas, 8-12cm garas ar 4 vai 5 pāriem noapaļotu daivu un ieapaļu vai plati ķīļveida pamatu. Lapas plātne virspusē tumši zaļa, spīdīga, apakšpusē dzeltenpelēki tūbaina. Ziedi 8-10cm platā vairogveida ziedkopā, zied jūnijā, augļi nogatavojas septembrī, miltaini, saldi, bez sīvuma.  Izcili dekoratīva, ziemcietīga, sausumizturīga, pilsētu stādījumiem piemērota suga.

Zviedrijas pīlādzis, angliski: Swedish Whitebeam, vāciski: Schwedische Vogelbeere, zviedru: oxel, igauņu: pooppuu, lietuviešu: švedinis šermukšnis, krievu: рябина промежуточная.

Apraksts:
Neliels (līdz 10 m augsts) rožu dzimtas koks. Vainags plašs, kupolveida. Miza gluda, pelēka. Zari stīvi. Lapas veselas, sekli daivainas, olveidīgas vai eliptiskas (ga 6-10 cm, pl 4-6 cm), ar zāģzobainu malu, tumšzaļu, spīdīgu virspusi un dzeltenpelēku, tūbainu apakšpusi. Pielapes plēvjainas, ātri nokrīt. Ziedi vairogskarā, balti, diezgan lieli (Ø 0.8-1.5 cm). Vainaglapas manāmi garākas nekā kauslapas. Auglis – oranži sarkana neīsta oga ar miltainu mīkstumu (Ø ap 1 cm), mazliet garāka nekā plata. Zied maijā un jūnijā. Augļi nogatavojas septembrī.

Izplatība
Baltijas reģiona endēms. Izplatīts šaurā joslā Skandināvijas dienviddaļā (vairākums pētnieku šo reģionu uzskata par sugas izcelsmes vietu) un Baltijas jūras austrumu un dienvidu piekrastē.

Latvijā reti, galvenokārt Kurzemes piejūrā. Daži autori uzskata, ka suga Latvijā XIX gadsimtā ievesta no Gotlandes un vēlāk no māteskokiem pārgājusi savvaļā. Nereti tiek kultivēts apstādījumos citās valsts vietās.

Biotopi
Atsevišķi koki un grupas kāpu mežos, krūmājos jūras tuvumā, arī vecu māju apkaimē.

Īpašas norādes
No līdzīgās vietās sastopamā hibrīdā pīlādža (S. x hybrida) un hibridizācijas rezultātā veidotā Latvijā ļoti retā Teodora pīlādža (S. teodori) atšķirams pēc veselās lapas plātnes (pamata daļā nav plūksnaini saliktu 1-5 lapiņu pāru). Vislīdzīgākais ļoti retajam klinšu pīlādzim (S. rupicola). Atšķirams pēc zāģzobainas, sekli daivainas (nevis bez daivainiem iegriezumiem) lapas plātnes malas, lapas pamats nav ķīļveidīgs, lapas visplatākās apmēram vidū (nevis acīm redzami augšpus vidus vai augšējā trešdaļā, lapas apakšpuse dzeltenpelēki tūbaina (nevis balti tūbaina), tūbainums salīdzinoši skrajāks.
www.latvijasdaba.lv

https://www.latvijasdaba.lv/augi/sorbus-intermedia-ehrh-pers/