Zvejnieka skulptūra „Oskars”
Tieši Mērsraga zvejnieki bija vieni no pirmajiem, kuri pēc padomju varas atjaunošanas Latvijā, drosmīgi meklēja ceļus jaunas, laimīgas dzīves veidošanai. Zvejnieki ticēja, ka kolektīvā darbā ir iespējams pārvarēt gan mūžseno postu, gan nabadzību, tāpēc 1941. gadā jau dibināja pirmo zvejnieku arteli toreizējā Talsu apriņķī. Veiksmīgo, kopīgi iesākto darbu, pārtrauca Tēvijas karš. 1946. gada 10. martā zvejnieku sapulcē notikusi pāreja uz kolektīvo saimniekošanu, pieņemti zvejnieku arteļa statūti, ievēlēta saimniecības vadība.
Piecdesmitajos gados Mērsragā nereti artelis jau tika saukts par zvejnieku kolhozu, kam dots vārds – ‘” 1. Maijs”. Līdz ar pirmo mazo zvejas traleru saņemšanu, kolhozs sāka savu attīstību un mērsradznieki jau zvejoja ne vien Kolkā, bet arī Ventspilī un pat Roņu salā. Vēl pēc gadiem kolhozs saņēma vidējos zvejas tralerus, ar ko vīri nu jau varēja doties siļķu zvejā uz Ziemeļjūru jeb ekspedīcijas zvejā.
Zvejnieka skulptūra “Oskars” jau 1961. gadā atradās pie zvejnieku kolhoza “1. Maijs” kantora ēkas apaļā puķu dobē. Padomju laikā zvejnieku skulptūras ir bijušas vairākās ar zvejniecību saistītās pilsētās un ciematos.
Septiņdesmitajos gados Mērsraga zvejnieku kolhozs mazos zvejas tralerus varēja norakstīt, jo flotes sastāvā bija jau moderni ekspedīcijas kuģi ar tērauda korpusiem, spēcīgiem dzinējiem, navigācijas sistēmu un pat zivju meklēšanas aparatūru. Zvejnieka skulptūra “Oskars” joprojām atradās pie zvejnieku kolhoza “1. Maijs” kantora ēkas, bet kā ēkas ieejas durvis nu jau izmantotas citas, līdz ar to – “Oskara” atrašanās vieta jau bija uzskatāma par ēkas aizmuguri.
Vēlākos gados Mērsraga “Oskars” bijis arī pie zvejnieku kolhoza “1. Maijs” tīklu ceha starp diviem puķu podiem.
Diemžēl, beidzoties zvejnieku kolhoza “1. Maijs” laikam deviņdesmito gadu sākumā, kad sākās uzņēmumu privatizācija, savā ziņā, beidzās arī “Oskara” spozmes laiks, un viņš nonāca izgāztuvē. Tur viņu vēlāk atrada bez vienas rokas, nebija pār plecu vairs arī enkura. Vēlāk “Oskars” manīts kādā sētā, ir dzirdēts arī, ka gulšņājis Mērsraga kanālā, kādu brīdi tas stāvējis arī kanālmalā, un kur tik vēl “Oskars” nav ceļojis!
Mērsraga pašā ciemata centrā joprojām apskatāma Padomju laikā nopelniem bagātā kapteiņa Žaņa Gulbja zvejas laiva. Lai gan kapteinis bija trešais šīs zvejas laivas īpašnieks, viņš bija pirmais, kas ar to pa īstam izgāja jūrā. Laiva ir viena no pēdējām, kas būvēta Rojā, un Žaņa Gulbja īpašumā tā nonāca deviņdesmito gadu vidū, bet jau 2011. gadā tā kļuva par ciemata centra rotu.
Tieši 2011. gadā “Oskars” atrasts un atgriezies Mērsraga novada domes īpašumā ar vietējo iedzīvotāju gādību. Kopš tā laika līdz pat 2020. gada vasarai “Oskars”, atgādinot par nu jau aizgājušajiem laikiem, cītīgi sargāja Mērsraga Tautas namu, lai pēc restaurācijas ieņemtu savu jauno vietu blakus Žaņa Gulbja zvejas laivai.
“Oskars” simbolizē īstu mērsradznieku – zvejas vīru, kas jūrā piedzīvojis gan skaistus saulrietus un saulē apsvilušu ādu, gan arī vētru un slapjo, zivju pilno tīklu smagumu un jūras sāļo garšu.
Mērsraga ciemata centrs – akmeņi, laiva un skulptūra “Oskars” ir vieta, kurā ne vien piemiņai nofotografēties, bet arī ar cieņu aizdomāties par tiem, kas reiz šo ciemu, pateicoties darbam jūrā, varēja uzbūvēt.
visittalsi.com
