Zlēku muiža
Zlēku muižas ansamblis bija 17. līdz 19. gadsimta arhitektūras paraugs. No 1561. gada līdz 1920. gadam muiža piederējusi fon Bēru dzimtai. Muižas pils jeb kungu māja atradās uz pagalma garenass. Lielie un mazie iebraucamie vārti uz pagalma šķērsass. Kreisajā pagalma pusē bija pārvaldnieka māja, lielie vārti, klēts un zirgu stallis, labajā pusē — saimniecības ēka, mazie vārti un doktorāts. Pagalmu noslēdza ratu šķūnis jeb vāgūzis un liels neregulārs dīķis. Virtuves piebūve savienoja kungu māju ar kreiso ēku rindu, teātra ēka — ar labo. Šādu raksturīgu veidolu muižas ansamblis ieguva tikai 19. gadsimta otrajā pusē beidzamo pārbūvju rezultātā. Patlaban muižas komplekss ir drupās. Daudzu ēku (doktorāta, teātra, virtuves) vairs nav. Muižas pils nodedzīnāta Otrā pasaules kara beigās. Citas ēkas pēckara gados ir pārbūvētas, neskarti palikuši vienīgi vārtu portāli.
www.zudusilatvija.lv
No 1561. gada līdz 1920. gadam Zlēku muiža piederējusi fon Bēru dzimtai. Zlēku muižas komplekss celts 18. gadsimta sākumā. Taisnstūrveida pagalms apbūvēts no trim pusēm, galvenais pievedceļš iet cauri vārtu arkai starp bijušo pārvaldnieka dzīvojamo māju un klēti. Pēc 1920. gada agrārās reformas, kad Zlēku muiža tika sadalīta jaunsaimniecībās, nekoptais muižas ansamblis sāka degradēties. Otrā pasaules kara laikā 1944. gada rudenī Zlēkās bija ierīkots no Rīgas evakuētais vācu armijas hospitālis. Kungu mājā bija pats hospitālis, pārvaldnieka mājā dzīvoja personāls. Muižas pils nodega 1945. gadā. Patlaban Zlēku muižas ēkas ir izpostītas. Daudzu ēku (doktorāta, teātra, virtuves) vairs nav. Citas ēkas pēckara gados ir pārbūvētas, neskarti palikuši vienīgi vārtu portāli. Patlaban īpašnieks - Zlēku pagasta pašvaldība.
www.zudusilatvija.lv
Zlēku muiža un parks – Fon Bēru dzimtas celts muižas ansamblis (18.-19.gs.) ar parku.
Zlēku muižas ansamblis - pils nodegusi 1945.gadā. Taisnstūra veida pagalms, kurš apbūvēts no trim pusēm, pievadceļš iet cauri vārtu arkai gar bijušo pārvaldnieka māju un klēti. Pagalmu ierobežojošo ēku apdarē izmantoti tie paši motīvi, kas pilij. Pie muižas atrodas dīķis un parks 4 ha platībā, kurā aug ap 15 svešzemju sugu koki un krūmi.
travelnews.lv
Vienotu arhitektoniski ainavisku ansambli veido Zlēku muižas parks ar saimniecības ēkām, aleju un netālo baznīcu, arī mūsdienās tas ir kultūrainavas paraugs. No 1561.gada Zlēkas bija barona fon Bēra dzimtīpašums. Šis muižas ansamblis atšķiras no citu Kurzemē celto muižu centru vispārpieņemtā plānojuma. Šīs muižas dzīvojamās mājas margu režģis, kas patreiz atrodas Ventspils jūras zvejniecības brīvdabas muzejā, ir viens no greznākajiem metālkalumiem Latvijā no 18. gadsimta sākuma posma. Saskaņā ar leģendu, režģa izgatavošanā muižas kalpiem palīdzējis pats velns. Ulrihs fon Bērs uzsāka Zlēku muižas parka veidošanu, kas tikpat kā bez pārmaiņām šajā kultūrvēsturiskajā ansamblī nostāvēja 200 gadus. Pie muižas celtnēm piederēja arī ne tikai lopu un putnu kūtis, bet arī zirgu staļļi, manēža un medību suņu māja. Bet laika zoba un gadsimtu laikā tomēr muižas ansamblis stipri cietis, palikuši mūri. Pašā muižas parkā aug dažādi svešzemju koki un krūmi. Parkā, kura platība ir 8,5 ha, ir izveidoti vairāki dīķi. Parkā apmetusies zivju gārņu kolonija. 17. gadsimta 40. tajos gados pēc Zlēku barona Karla fon Bēra pavēles tika celta jauna, ļoti grezna pils.
www.ventspilsnovads.lv
