Zilā rudzupuķe (Centaurea cyanus)

Zilā rudzupuķe (Centaurea cyanus) ir daudzgadīgs, vidējs (ga 20-60 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, zarains. Viss augs apmatots. Lapas lineāras vai lancetiskas (ga 3-8 cm, pl 0.2-0.5 cm), sēdošas, stublāja apakšējās lapas var būt plūksnainas. Ziedu kurvīši pa vienam zaru galā. Vīkala lapas zaļas, olveidīgas, ar zobainu, tumšu, plēvjainu piedevu galā. Kurvīša ārmalā piltuvziedi tumši zili, plati, neauglīgi. Kurvīša centrā violeti divdzimumu stobrziedi. Auglis - ap 0.4 cm garš, apmatots sēklenis. Zied no jūnija līdz septembrim.

Izplatība: Sākotnēji izplatīta Eiropas dienvidaustrumu daļā, no kurienes rudzupuķe kā nezāle plaši ieviesusies citur Eiropā.
Latvijā diezgan bieži.

Biotopi: Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas labības tīrumos, ceļmalās un nezālienēs. Lai gan suga sastopama visā Latvijā, tiek atzīmēta izplatības un populāciju lieluma samazināšanās agrotehnisko pasākumu dēļ. Raksturīga suga kultivētu tīrumu augu sabiedrībās, īpaši nezāļainos rudzu sējumos: Cl. Stellarietea mediae, O. Secali-Violetalia arvensis.

Īpašas norādes: Dekoratīvs augs.
(Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs)

Rudzupuķes tējas uzlējumu ir ieteicams lietot, ja līdztekus vājai gremošanai un novājēšanai ir arī vāja nieru darbība, kad ir iekaisums un izdalās maz urīna, kā arī hroniskas obstruktīvas plaušu slimības gadījumā, kas radusies no negausīgas smēķēšanas. Tējas izvilkuma pagatavošanai ņem 2 ēdamkarotes ziedu, aplej ar 2 glāzēm vāroša ūdens, ļauj ievilkties 20 min., nokāš. Lieto pa 2/3 glāzes 3 reizes dienā.

www.latvijasdaba.lv