Zilā kāpnīte (Polemonium caeruleum)

Zilā kāpnīte - Polemonium caeruleum L.

Zilā kāpnīte - angliski: Jacob’s-ladder; vāciski: Blaue Himmelsleiter; zviedru: blågull; igauņu: harilik sinilatv; lietuviešu: mėlynasis palemonas; krievu: синюха голубая

Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 30-100 cm) kāpnīšu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, rievains, kails, augšdaļā zaro. Lapas uz stublāja pamīšus, plūksnaini dalītas. Lancetisko plūksnu (ga 2-5 cm, pl 0.5-1 cm) mala gluda, gals smails. Lapas izskatās it kā nepāra plūksnaini saliktas. Apakšējās stublāja lapas kātainas, augšējās - sēdošas. Aplapojums blīvāks pie stublāja pamata. Ziedi skrajā skarā stublāja galotnē. Vainags tumši zils (ga 1-1.5 cm). Kauss apmatots, vismaz divreiz īsāks nekā vainags. Putekšņlapas violetas (putekšņmaciņi jeb putekšnīcas dzeltenas). Auglis - trīsvāršņu pogaļa, īsāka nekā kauss. Zied jūnija beigās un jūlijā.

Izplatība:
Galvenokārt ziemeļu, centrālajā un austrumu Eiropā un Āzijā. Vietām sastopama arī kalnu apvidos Dienvideiropā. Sugas ietvaros nodala vairākus zemākus taksonus.

Latvijā nevienmērīgi izplatīta suga: nereti valsts austrumdaļā, ļoti reti rietumos.

Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas pļavās, upju palienēs, mežmalās. Nereti tiek kultivēta un pāriet savvaļā, tādēļ sastopama arī sugai neraksturīgos biotopos: nezālienēs un ceļmalās.

Īpašas norādes:
Ārstniecības un dekoratīvs augs.
www.latvijasdaba.lv

Zilā kāpnīte (latīņu: Polemonium caeruleum) ir līdz 120 cm augsts, daudzgadīgs kāpnīšu dzimtas lakstaugs ar resniem, horizontāliem sakneņiem, no kuriem atiet daudz gaišu bārkstveida sakņu. Pirmajā gadā attīstās lapu rozete, bet otrajā un nākamajos gados — dobs, mazzarains stumbrs. Lapas pamīšus, nepāra plūksnaini dalītas. Ziedi zili, zilivioleti vai balti, sakopoti skarveida ziedkopās stumbra galotnē. Zied maijā, jūnijā, jūlija sākumā.
lv.wikipedia.org