Zilspāres

Zilspāru dzimta (Calopterygidae)

 

Klasifikācija
 
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Posmkāji (Arthropoda)
Klase Kukaiņi (Insecta)
Kārta Spāru kārta (Odonata)
Apakškārta Vienādspārnu spāres (Zygoptera)
Virsdzimta Zilspāru virsdzimta (Calopterygoidea)
Dzimta Zilspāru dzimta (Calopterygidae)


Zilspāru dzimta (Calopterygidae) ir spāru kārtas (Odonata) dzimta, kas pieder pie vienādspārnu spāru apakškārtas (Zygoptera). Zilspāru dzimtā ir apmēram 150 sugas, kas iedalītas 3 apakšdzimtās un 17 ģintīs.

Šīs dzimtas sugas mājo visā pasaulē. Latvijā ir sastopamas 2 sugas: upju zilspāre (Calopteryx splendens) un strautu zilspāre (Calopteryx virgo).


Morfoloģija
Zilspāres ir liela auguma spāres, to spārnu izplētums ir 5-8 cm. To ķermeņiem ir raksturīgs metālisks spīdums, un zilspāru spārni ir plati, salīdzinot ar pārējām vienādspārnu spārēm. Atpūšoties tās spārnus sakļauj nedaudz virs ķermeņa un tur tos paralēli ķermenim vai nedaudz slīpi uz augšu. Zilspāres ir samērā viegli atpazīt, jo to spārni ir krāsaini. Turklāt tās ir teritoriālas.

Dzīves veids
Zilspāru kāpuri mājo un attīstās tekošos ūdeņos - strautos un upēs. Šāds dzīves veids pieaugušām spārēm attīsta lielu muskuļu masu. Pieaugušas spāres dažas dienas pēc izšķilšanās kļūst dzimumaktīvas. Šo dažu dienu laikā tās aktīvi barojas, lai uzaudzētu muskuļu taukus, kas nepieciešami pārošanās un olu dēšanas laikā. Tomēr ļoti bieži dažādi parazīti noēd spāres muskuļu tauku rezerves.

Pārošanās zilspāru dzimtas sugām var būt divējāda. Atkarībā no sugas spāres var būt teritoriālas un var nebūt teritoriālas. Tēviņu košie spārni mātītēm signalizē par indivīda veselību un spēku. Pēc sapārošanās tēviņš apsargā mātīti, lai tā nesapārotos ar citu tēviņu.
lv.wikipedia.org

Lasīt tālāk
Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu