Zilene (Vaccinium uliginosum)

Zilene (Vaccinium uliginosum L.)

Latviski: zilene; angliski: bog Bilberry; vāciski: Moor-Heidelbeere; krievu: голубика

Apraksts:
Vasarzaļš, neliels (ga 0.3-1.2 m) ēriku dzimtas krūms. Stumbrs acīm redzami koksnains, stāvs, zari brūni. Lapas otrādi olveida (ga 2.5-4 cm, pl 0.5-2.5 cm), zilganzaļas, gals noapaļots, mala gluda, uz zariem pamīšus. Ziedi nokareni, iepriekšējā gada dzinumu galos. Vainags pokālveida, iesārts (ga 0.3-0.6 cm). Ogas ieapaļi garenas (Ø 1-1.2 cm), blāvi zilganas vai blāvi violetas, it kā sarmainas. Zied maijā un jūnija sākumā.

Izplatība:
Plaši ziemeļu reģionos Eirāzijā un Ziemeļamerikā pola tuvumā. Dienvidos sastopama kalnos. Dažreiz sugas ietvaros nodala vairākas pasugas.

Latvijā bieži visā valstī.

Biotopi:
No atsevišķiem eksemplāriem līdz blīvās audzēs pārejas un sūnu purvos, purvainos skujkoku mežos, pārmitros izcirtumos. Vairāku meža un purva augu sabiedrību raksturīga suga, īpaši: Cl. Oxycocco-Sphagnetea, All. Ledo-Pinion un Cl. Vaccinio-Piceetea, All. Dicrano-Pinion (dominē Ass. Vaccinio uliginosi-Pinetum).

Īpašas norādes:
Pārtikas augs. No mellenes (V. myrtillus) atšķirama pēc brūna, apaļa (ne zaļa, šķautņaina) stumbra, otrādi olveidīgām (ne olveidīgām) lapām, lapas mala gluda (ne sīkzobaina), gatavas ogas blāvi zilganas (ne zili melnas).
www.latvijasdaba.lv

Zilenes (Vaccinium uliginosum) ir ēriku dzimtas krūms. Stumbrs ir koksnains, stāvs, zari brūni. Lapas otrādi olveida, zilganzaļas, uz zariem kārtojas pamīšus. Tās ir labi zināmo melleņu tuvākās radinieces, taču atšķiras no tām ar nedaudz saldāku garšu, ogu mīkstums ir viegli zaļgans un blīvāks nekā mellenēm. Zilenes ir gandrīz divas reizes lielākas par mellenēm. Tās ir blāvi zilganas vai pat violetas, bet stumbrs ir koksnains, brūnā, ne zaļā krāsā, kā mellenēm. Ogas ir ieapaļi garenas. Tās zied maijā un jūnija sākumā. Zilenes atrodamas līdzās mellenēm, pārsvarā priežu mežos.

Šīs ogas bagātas ar augu olbaltumvielām un ogļhidrātiem, pārsvarā ar glikozi un fruktozi, tās satur A un C grupas vitamīnus. Zilenes ieteicamas pie sirds-asinsvadu saslimšanām, asinsrites un gremošanas sistēmas funkciju traucējumiem. Zilenes, pateicoties pektīnvielām, aizsargā no radioaktīvā starojuma.
www.lvm.lv

Zilene – mellenes tuvākais radinieks. Zilenes ir nedaudz saldākas, blīvākas un 1,5-2 reizes lielākas par mellenēm. Zilenes mīkstums ir viegli zaļgans un ūdeņains. Vēl viena atšķirība ir tā, ka mellenes aug praktiski tikai priežu mežos, bet zilenes aug visdažādākajās vietās, būdama samērā mazprasīga, zilene aug gan tundrā, gan mitrajos mežos, gan kalnu augstienēs. Zilenēm ļoti patīk ziemeļu kūdras purvi. Tās aug arī tālajos austrumos, kur vietējie iedzīvotāji no šīm ogām vāra ievārījumu. Zilenes pat aug augstienēs, kas ir līdz 3 tūkstoši virs jūras līmeņa.

Šīs ogas bagātas ar augu olbaltumvielām un ogļhidrātiem, pārsvarā ar glikozi un fruktozi, satur organiskās skābes - citronu un ābolu, C un A grupas vitamīnus, A provitamīnu, minerālsāļus - kāliju, kalciju, magniju, fosforu un dzelzi. Zilenes ieteicamas pie sirds-asinsvadu saslimšanās, asinsrites un gremošanas sistēmas funkciju traucējumiem.
Vairāk: virtuve.calis