Ziemasteres (Aster)

Rudens ziedi, miķelītes  jeb ziemasteres, ir novembra augs. Miķelītes pieder pie asteru ģints, un tās iedalās divās lielās grupās – pavasarī ziedošās un rudenī ziedošās. Miķelītes savvaļā aug Ziemeļamerikā un uz Eiropu atceļojušas 18. gadsimta sākumā.

Miķelītes uzzied ap Miķeļdienu, kura tiek svinēta 29. septembrī, tāpēc tās arī tās ir nosauktas par miķelītēm.

Miķelītes jeb ziemasteres ir ļoti dažādas. Ir gari augi, kurus nepieciešams atbalstīt, un īsi punduraugi. Visām miķelītēm nepieciešama saulaina vieta. Dažas zemās šķirnes rudenī sabojā miltrasa, padarot augus mazāk pievilcīgus. Sirdslapu (A. cordifolius), sārteņu (A. ericoides) un sānziedu miķelītēm (A. lateriflorus) ziedkopas ir ļoti mazas, līdzīgas plīvurpuķēm. Savukārt A. linosyrusir zeltaini dzeltenas ziedkopas ar nemanāmām vainaglapām. Miķelītes var pasūtīt specializētās audzētavās.

Avots: Klāss Nordhauss “Dārza augi – enciklopēdija”.

Miķelītes pieder pie asteru ģints, kas savvaļā aug Ziemeļamerikā un uz Eiropu atceļojušas 18.gadsimta sākumā. Ziemasteres iedala divās lielās grupās – pavasarī ziedošās un rudenī ziedošās, ko mēs tad arī saucam par miķelītēm.

Jāatzīst, ka vārds ‘miķelītes’ skan daudz labāk un saulaināk kā ‘ziemasteres’. Vārds ‘miķelītes’ mūsos rada patīkamas un siltas sajūtas, kā jauka atblāzma no vasaras saules. Miķelītes savu vārdu ieguvušas iespējams tādēļ, ka tās parasti uzzied ap Miķeļdienu, ko svin 29.septembrī. Ja miķelītēm vasarā bijuši ļoti labi apstākļi – tās saņēmušas pietiekami mitrumu un oktobris ir samērā silts, tad tās var ziedēt līdz pat vēlam rudenim. Pie pavasarī ziedošās ziemasteres pārstāv alpīnā ziemastere.

Rudenī ziedošās ziemasteres, iedala trīs visai plāšas grupās:
1)    Jaunanglijas ziemasteres (Aster novae – angliae)
2)    Jaunbeļģijas ziemasteres (Aster novi-belgii)
3)    Virsāju ziemasteres (Aster amellus)


Miķelītes vislabāk jutīsies mitrā, bet caurlaidīgā augsnē, kur pH būtu 6,5 – 7. Lai tās tiktu pie skaistiem, košiem un bagātiem ziediem, tās labi jāmēslo. Ziedu bagātība ir atkarīga no augsnes, kādā tā aug. Smilšainās augsnēs tās būs mazākas un smalkākas.

Miķelītes ir saulmīles, izņemot Jaunbeļģijas ziemasteri, kas pacieš daļēju noēnojumu, bet prasa vairāk mitrumu. Nenodrošinot tām pietiekamu mitruma daudzumu Jūs varētu saskarties ar tādu nepatīkamu kaiti kā miltrasu un vēlāku, vājāku ziedēšanu. Stublāju vītē miķelītes varētu iedzīvoties, ja augsne ir pārāk viegla un sausa. Bet tāda pati bēda būtu pie pretējiem apstākļiem – pārāk mālaina un smaga augsne. Augus laistiet laicīgi, lai neizkalst augsnes virsējā kārta. Visizturīgākā miķelīte pret mitruma trūkumu ir virsāju miķelīte.

Pavasarī miķelītes jāmēslo laikā, kad tikko sāk veidoties dzinumi ar apmēram sauju slāpekļa mēslojuma, ko apkaisa ap auga ceru. Ieteicams ir kalcija nitrāts un kālija permanganāts, jo tie palīdz augam cīnīties pret slimībām. Jūnija beigās miķelītēm būs nepieciešams kompleksais mēslojums, kas satur fosforu un kāliju. Fosfors nodrošinās pilnvērtīgu ziedēšanu, bet kālijs – dos augam spēku un izturību. Ja miķelītes aug smilšainākās augsnē, tad tām uz ziemu nepieciešams piebērt kompostu. Vieglāk sagaidīt ziemu augam būs, ja to septembra sākumā ‘pabarosiet’ ar ziemas mēslojumu, kas satur lielāku kālija devu, bet nesatur slāpekli.

Kad dārzā jau pabijis sals, vecie stublāji jānogriež 10cm augstumā no zemes un jāsadedzina, lai iznīcinātu slimības.
Miķelītes pārstādāmas ik pēc četriem pieciem gadiem, tādejādi nodrošinot, ka tās būs veselīgākas un kompaktākas. Maijs būtu ieteicamākais mēnesis, kad dārzā nodarboties ar miķelīšu pārstādīšanu ar noteikumu, ka jaunie dzinumi vēl nav 20cm gari. Miķelītes pavairojamas pavasarī ar spraudeņiem vai ceru dalīšanu, kas ir ieteicamākais veids, jo tādejādi tās rudenī jau ziedēs. Pavairojot ar spraudeņiem, tie apsakņojas tikai 6 – 8 nedēļu laikā.


Jaunanglijas ziemasteres
Savvaļā tās sastopamas Kanādā un ASV. Šīs miķelītes sasniedz 1,3 – 1,6m augstumu. Tām ir noturīgi stublāji, kam lejas daļā lapas parasti paliek brūnas. Tieši apakšējo lapu dēļ, tās ieteicams stādīt apstādījumos aizmugurē, kur priekšā būtu kādi zemāki augi un piesegtu šo mazo trūkumu.  Izvēloties Jaunanglijas ziemasteres, jāatceras izvēlēties šķirnes, kas zied agrāk, jo vēlāk ziedošās mūsu klimatā pat nespēj uzziedēt. Ziediņi ir aptuveni 3 – 4cm lieli, kas lietainā laikā un vakara pusē aizveras.  Šīs miķelītes var arī audzēt kā griežamos ziedus. Tās neslimo ar miltrasu – kas ir ļoti liels pluss. Arī gliemežus tās atstāj vienaldzīgus.

Populārākās šķirnes:
‘Barr’s Pink’ – populāra agri ziedoša šķirne ar rozā, karmīnvioletiem ziediem. Augstums  1,2 – 1,5m
‘Harrington’s Pink’- Gaiši rozā ziedi; augstums 1,4m.
‘Roter Turm’ – violeti sārti ziedi; augstums 1,4m.
‘Rudelsburg’ – lašsarkani ziedi; augstums 1,6m.

Jaunbeļģijas ziemasteres
Savvaļā sastopamas Ziemeļamerikā. Pie mums šīs ložņājošas ziemasteres sasniedz 0,2 – 1,5m augstumu. Tās labi izskatīsies jauktu ziemciešu dobēs, kā arī vāzē, kā grieztie ziedi. Šīs miķelītes ir gards kumoss gliemežiem, jo lapiņas ir bez matiņiem. Arī miltrasa un stublāju vīte ir visai biežas kaites, kas jāatzīst, biežāk ir sastopamas tieši starp lielziedu un pildītajām miķelītēm.

Populārākās šķirnes:
‘Peter Pan’- gaiši zili, violeti ziedi; augstums 0,2 – 0,25m.
‘Jenny’ – ķiršsarkani, lieli pildīti ziedi; augstums 0,3 – 0,5m.
‘Herbstgruss vom Bresserhof’ – bagātīgi ziedoša ar sārtiem ziediem; augstums 0,5m.
‘Marjorie’ – rozā ziediem; augstums 0,3m.

Virsāju ziemasteres
Savvaļā sastopamas Eiropas DA. Tās ir 0,5 – 0,6m augstas, veido pudurveida cerus. Ar tumši ziliem ziediem priecē augustā un septembrī.

Populārākās šķirnes:
‘Mira’ – gaiši violeti ziedi ar dzeltenu viducīti; augstums 0,6m.
‘Jacqueline Genebrier’ – gaiši violeti ziedi ar koši dzeltenu viducīti; augstums 0,6m.
‘Rudolph Goethe’ – violeti ziedi; augstums 0,5m.
‘Sonora’ – tumši violeti ziedi ar koši dzeltenu viducīti; augstums 0,6m.
www.galantus.lv