Ziema
Ziema atnes līdzi salu un sniegu, un temperatūra var nokristies zemāk par sasalšanas punktu. Saule ziemā ir blāva un atrodas zemu pie debesīm, un tās stari ir zaudējuši savu stiprumu. Temperatūrai pazeminoties, laikapstākļi var krasi mainīties – te uzkrīt biezs sniegs, te atkal uznāk slapjdraņķis un krusa.
Kad laiks ir ļoti auksts, sīkās ūdens lāsītes mākoņa iekšienē sasalst un veido mikroskopiskus ledus kristāliņus. Šie kristāliņi, kas savienojas cits ar citu un izveido ārkārtīgi smalkus un sarežģītus rakstus, kļūst par sniegpārsliņām.
Pašā ziemas spelgonī, kad temperatūra nokrītas zemāk par 0o C, ezeri, strauti un upes aizsalst. Savukārt jūrā ledus neveidojas, kamēr nav kļuvis vēl aukstāks, jo jūras ūdens satur ļoti daudz sāls.
Ziemas mēnešos dienas ir īsas un aukstas, bet naktis – garas un tumšas. Ziemas saulgrieži, kas Ziemeļu puslodē ir 21. vai 22. decembrī, bet dienvidu puslodē – 21. vai 22. jūnijā, ir visīsākā diena gadā.
Ziema lauku saimniecībā ir viens no klusākajiem gada periodiem, kad it nekāda īpaša rosība nav redzama. Ziemā, temperatūrai pazeminoties, stiprs sals sasaldē augsni kailajos laukos un palīdz tai pārziemot.
Daži dzīvnieki, piemēram, lāči, sikspārņi, burunduki, čūskas un daudzi kukaiņi, auksto laiku pārlaiž dodoties ziemas guļā. Daudzi putni, zvēri un zivis mainoties gadalaikiem, migrē uz citiem apvidiem. Tuvojoties ziemai daži dzīvnieki pamet aukstos apgabalus, kur tie vasarā vairojās, un dodas garā ceļojumā, meklējot siltumu, patvērumu un barību. Katru gadu visdažādākie atšķirīga lieluma dzīvnieki, piemēram, vaļi, tauriņi, zosis, ziemeļbrieži un gnu antilopes, veic ceļojumu no savas vasaras mājvietas uz ziemas mājvietu un atpkaļ.
Kad svaiga, balta sniega kārta klāj zemi, pasaule pilnībā pārvēršas, neatkarīgi no tā kur tu dzīvo – pilsētā vai laukos – visapkārt viss izskatās pilnīgi jauns. Bērni grib doties ārā lai slidotu, brauktu ar ragaviņām vai būvētu milzīgus sniegavīrus.
Vecgada vakarā, kas lielākajā daļā valstu tiek svinēts 31. decembrī, cilvēki visās pasaules zemēs paliek nomodā līdz pusnaktij, lai sagaidītu jaunā gada atnākšanu.
Ziema lauku saimniecībā ir viens no klusākajiem laika periodiem, kad it kā nekāda īpaša rosība nav redzama. Tomēr ziema ir tikpat svarīgs posms lauksaimniecības gadā kā jebkurš cits gadalaiks.
Ziemā temperatūrai pazeminoties, stiprs sals sasaldē augsni kailajos laukos un palīdz tai pārziemot. Sniegs un ledus uzkrājas dziļi zemē, bet pavasarī tas izkūst un dod mitrumu jaunajiem augiem. Maz pamazām veidojas jauns bagātīgas aramkārtas slānis, kas sastāv no satrūdējušiem augiem, un organiskajiem iežiem. Siltā laikā šo aramkārtu iznīcinātu kukaiņi, bet ziemā tie ir cieši aizmiguši (devušies ziemas guļā), lai pārciestu auksto laiku.
Avots: Sallija Tagolma „Lielā gadalaiku grāmata”
Ziema
Ziema ir aukstākais gadalaiks mērenajā joslā. Zemākā vidējā temperatūra Ziemeļu puslodē ir janvārī, bet Dienvidu puslodē jūlijā.
Ziemas tipi
Kalendārā ziema — laika posms no 1. decembra līdz 28. februārim (garajā gadā 29. februārim) ieskaitot.
Astronomiskā ziema — sākas ziemas saulgriežos (21. vai 22. decembrī) un beidzas ar pavasara ekvinokciju (19., 20. vai 21. martā).
Meteoroloģiskā ziema — periods, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir stabili vienāda un zemāka par 0 grādiem.
Ziemas mēneši ziemeļu puslodē ir Decembris, Janvāris, Februāris
lv.wikipedia.org
Ziema latvijā
Decembris Latvijā ir pirmais ziemas mēnesis — aukstākā gadalaika sākuma posms. Dienas šajā laikā sarukušas pavisam īsas — tikai nedaudz vairāk par 6 stundām, un zeme saņem niecīgu siltuma daudzumu. Mēneša vidējā gaisa temperatūra ir -0,5…-5°C. Tas ir arī gaismas gaidīšanas laiks, jo 22. decembrī (garajā gadā 21.decembrī) saule pagriežas uz pavasara pusi un katra diena kļūst par minūti garāka, tomēr īsta ziema vēl tikai sākas. Decembrī veidojas sniega sega. Šajā mēnesī iespējamas vētras, stipra snigšana, putenis, apledojums, sarma, migla.
Janvārī Latvijā ziema parasti nostiprina savas pozīcijas. Saule maz silda un gaisa temperatūra turpina pazemināties. Latvijas centrālajos un austrumu rajonos tas ir visaukstākais mēnesis gadā. Bieži snieg vai arī ir slapjdraņķis, pat lietus. Sniega sega parasti veidojas visā Latvijā, tomēr rietumu rajonos tā var būt nepastāvīga. Turpina sasalt augsne. Upēs un ezeros ledus biezums ap 10—20 cm. Rīgas jūras līcis normālās ziemās aizsalst ap janvāra vidu. Janvārī valdošie ir dienvidu vēji. Var būt vētras, apledojums, putenis un stipra snigšana.
Februāris ir ziemas pēdējais mēnesis. Tas ir viens no aukstākajiem mēnešiem gadā. Zeme parasti ir klāta ar sniegu. Vidēji 15—17 dienas ir ar nokrišņiem. Palielinās arī ledus biezums upēs un ezeros. Rīgas līcis vairumā ziemu pārklājas ar nepārtrauktu ledus segu. Tomēr palielinās arī saulaino dienu skaits līdz 4—5 dienām mēnesī. Valdošie ir dienvidu vēji. Dienu skaits ar stipru vēju (15 m/s un vairāk) var būt 5—6 dienas, savukārt jūras piekrastē pat 11—14 dienas.
www.uzdevumi.lv
Ziema
Līdzenā reljefa dēļ Latvija ir piemērota distanču slēpošanai. Īpaši interesanti sniegotā ziemā ir baudīt dabu, slēpojot pa pludmali.
Kaut gan Latvijā augstu kalnu nav, daudzviet Latvijā ir ierīkotas kalnu slēpošanas trases, kur var gan iznomāt nepieciešamo inventāru, gan mācīties instruktora vadībā.
Latvijā iecienīta nodarbe ziemā ir arī zemledus makšķerēšana.
Ļoti aukstās ziemās jūras ūdens aizsalst, radot satriecošas ledus skulptūras un ledus krāvumus – torosus. Ievērojot drošības noteikumus iespējams arī pastaigāties pa aizsalušo jūru.
Pēc atrašanās aukstumā patīkama ir iešana pirtī. Latvijā šī nodarbe ir populāra īpaši ziemā, kad ārā ir auksti.
www.latvia.travel/lv
Ziema
Ziema sākas, kad diennakts vidējā temperatūra noslīd un ilgstoši atrodas zem 0 oC. Tad aizsalst ūdenstilpes, sasalst augsnes virskārta un veidojas sniega sega. Parasti pirmais sniegs izkrīt ziemeļaustrumu Latvijā novembra vidū. Ziemas tāpat kā rudens raksturu tik daudz nenosaka saules starojums, cik no rietumiem bieži uzplūstošie cikloni. To ietekmē rodas lielas gaisa temperatūras starpības starp Rietumlatviju un Austrumlatviju.
Gaisa temperatūra ziemas dienās visbiežāk svārstās no +5 oC līdz –10 oC Piejūrā, Austrumlatvijā termometra stabiņš rāda zemāku temperatūru. Ja cikloni atnes siltu jūras gaisu, iestājas atkušņi. Visbiežāk atkušņi ir Piejūrā un kopumā visā Kurzemē. Siltās ziemās atkušņi aptver visu valsts teritoriju. Virzoties pāri cikloniem, rodas lielas temperatūras atšķirības starp zemes virsu un augstākiem gaisa slāņiem, kā rezultātā veidojas miglas. Paaugstināts gaisa mitrums izraisa sarmas veidošanos.
Auksts laiks iestājas, kad teritorijai uzvirzās anticiklons. Valdot austrumu un ziemeļaustrumu vējiem, Latvijas teritorijā ieplūst arktiskais kontinentālais gaiss. Skaidrās naktīs gaiss var atdzist līdz –25 oC un zemāk.
Ziemā augsni un augus klāj sniega sega. Tad grūtākais laiks ir zvēriem un Latvijā ziemojošiem putniem. Bieza sniega sega traucē zaķiem un stirnām iegūt barību, bet sērsna tiem pārvietoties.
latvijas.daba.lv