Ziedoņdārzs

Ziedoņdārzs ir 6,37 hektārus liels jaukta tipa ainavu un regulāra stila parks ar zālieniem, alejām, cirptiem dzīvžogiem, strūklaku un bērnu rotaļu laukumiem un ielu basketbola laukumiem Rīgā, ko ietver A. Čaka, Matīsa, Sparģeļu un Artilērijas ielas.

Dārza centrālo asi veido cilindrveidīgi cirptu Holandes liepu aleja, kuras perspektīvu noslēdz strūklaka (strūklakas kopejā platība ir 140 kvadrātmetri, tēlnieks M. Lange, arhitekts V. Zaķis), kas nopostīta 1990. gadu sākumā, bet atjaunota 2008. gadā - laukums ar strūklaku un rozāriju veido dārza centru. Ir arī plašs "bradājamais baseins" bērniem, kurš pēdējās desmitgades vairs nefunkcionē bet tagad pēc atjaunināšans ir pieejams siltās vasars dienās. Vienīgā sabiedriski nozīmīgā celtne parkā ir paviljons (arhitekts A. Kalniņš) - nopostīts 1990. gadu sākumā, tagad ir atjaunots, bet netiek izmantots.

No citiem parkiem Ziedoņdārzs atšķiras ar to, ka plānojumā nožogots ar dzīvžogu no aktīvās atpūtas zonas un pašas atpūtas zonas. Te saglabājies gandrīz vai vienīgais publiskais bērnu rotaļu laukums Rīgā (otrs pirms dažiem gadiem uzbūvēts Vērmanes dārzā. Brīvā stilā veidotas ziemciešu dobes, kas nosēdinātas zālienu malās. Ceļu stūri noformēti ar brīvām vai cirptām krūmu un ziemciešu grupām. Parka šķietamais plašums ir panākts ar kokaugu izvietojumu. Ziedoņdārza lielākā atšķirība no citiem parkiem ir lielākās vienas sugas koku un krūmu grupas. Sākotnēji parkā augušas deviņas vietējo kokaugu sugas un aptuveni 50 svešzemju sugas, to vidū arī mazāk izplatītas: lielziedu divirbuļu pildītā vilkābele, Veimuta priede, konusveida rietumu tūja u.c. 20. gadsimta 1950. gadu sākumā te augušas lielākas grupas parasto egļu, kas gan pilsētas gaisu nav izturējušas.

Parks iekļauts Latvijas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Parka tapšana
Dārzs ierīkots laikposmā starp 1936. un 1939. gadu praktiski pilsētas nomalē, nabadzīgo strādnieku kvartālu vidū, kad parka atrašanās rajonā 1935. gadā tika nojaukta vecā koka apbūve. Parka nosaukumu devis tā projekta autors un toreizējais uzņēmuma "Rīgas dārzi" vadītājs Andrejs Zeidaks (1874.-1964.). Dārza ierīkošana 1939. gadā izmaksājusi 115 555 latus.

Sākotnēji parkā bijusi arī estrāde — gliemežnīca, - kas nodegusi 1949. gadā un vairs nav atjaunota. 1981. gadā parkā atklāts piemineklis dzejniekam Aleksandram Čakam (tēlniece Lūcija Žurgina, arhitekts Oļģerts Ostenbergs).
lv.wikipedia.org

Ziedoņdārzs ir unikāls Rīgas parks – tas iezīmē robežu starp pilsētas centru un nomali. No vienas puses gar to slienas A.Čaka ielas staltie mūra nami, no pārējām ievij koka apbūve, šauras ieliņas. Iekārtots neilgu laiku pirms II Pasaules kara, mūsdienās Ziedoņdārzs atguvis savu vēsturisko šarmu – tur laiku labprāt pavada gan ģimenes ar bērniem, gan padzīvojuši ļaudis. Īpaša Ziedoņdārza rota – vēsturiska strūklaka ar varžu skulptūrām!

Ziedoņdārzs Rīgas pilsētā ir vienīgais parks, kas izveidots starp dzīvojamo ēku korpusiesm – vai no katra stūra redzama kāda ugunsmūra daļa, ko gan ainavu arhitekti centušies aizsegt ar stādījumiem.

Ziedoņdārzs izveidots ap 1939.gadu, pēdējo gadu laikā tas būtiski restaurēts – atjaunota strūklaka ar īpatnajām granīta vardēm, notikuši sakopšanas darbi, tapuši jauni apstādījumi. Joprojām, kā iecerēts sākotnējā plānojumā, dārza centrālo asi veido Holandes liepu aleja, kas aizved līdz pašai strūklakai.

Ziedoņdārzs ir īpaši draudzīgs bērniem – tajā iekārtos rotaļu laukums. Turklāt aktīvās un pasīvās atpūtas cienītāji viens otru netraucēs, jo šīs zonas ir nodalītas.
www.liveriga.com

Ziedoņdārzs ir vietējas nozīmes kultūras piemineklis. Ziedoņdārzs robežojas ar Aleksandra Čaka, Artilērijas, Sparģeļu un Matīsa ielām. Parks tika izveidots 20.gs. 30.-to gadu otrajā pusē dzīvojamā kvartāla vidū, kad tika nojaukta apbūve. Netipiski Rīgai šodien, parks atrodas starp dzīvojamajām mājām, tam ir neregulāra forma, un no katras parka daļas var redzēt ēku ugunsmūra daļas.

Ziedoņdārzs ir izveidots pēc Z. Zeidaka projekta, kas devis arī parkam nosaukumu. Sākotnēji parkā bija arī estrāde, kas veidota kā gliemežnīca. Tā nodega 1949. gadā un vairs netika atjaunota. Parkā atrodas piemineklis A. Čakam, kas veidots pēc tēlnieces L. Žurginas un arhitekta O. Ostenberga projekta, ko atklāja 1981. gadā. Parka platība ir 6,37 ha, tas ir jaukta tipa ainavu un regulāra stila parks.

Ziedoņdārza centrālo asi veido cilindrveidīgi cirptu Holandes liepu aleja, kuras perspektīvu noslēdz strūklaka, kas kopā ar rozāriju veido dārza centru. Strūklaka veidota pēc tēlnieka M.Langes un arhitekta V.Zaķa projekta. Tā tika nopostīta 20.gs. 90.-to gadu sākumā, bet atjaunota 2008. gadā. Parkā ir arī bradājamais baseins, kas 21.gs. vairāk netiek izmantots. Ir izstrādāts parka atjaunošanas projekts, kurā plānots šo baseinu „atdzīvināt” un papildināt ar dažādām atrakcijām.

Sākotnēji parkā augušas deviņas vietējo kokaugu sugas un aptuveni 50 svešzemju sugas, to vidū arī mazāk izplatītas: lielziedu divirbuļu pildītā vilkābele, Veimuta priede, konusveida rietumu tūja u.c. 2012. gadā tika izstrādāts parka revitalizācijas projekts, kas paredzēja bīstamo un vizuāli sliktā stāvoklī esošo koku izciršanu un jaunu un kvalitatīvu koku stādīšanu. Parkā aug 10 vietējo kokaugu sugas un 62 introducēto kokaugu taksoni.

Parka revitalizācijas projekts paredz atjaunot arī A. Zaideka ideju par „Ziedošajiem vārtiem” A. Čaka un Artilērijas ielas krustojumā, ieejas daļā veidojot krāšņus ziemciešu stādījumus, kas darbotos vienā ansamblī ar liepu aleju un rožu laukumu pie strūklakas.
www.citariga.lv