Ziedmuša (Sericomyia silentis)

Ziedmušas ir viens no klasiskajiem piemēriem, kā vieni kukaiņi lieliski spēj maskēties par citiem kukaiņiem. Ziedmušu dzelteni melnais krāsojums padara tās līdzīgas lapsenēm, bet dažas sugas maskējas par bitēm vai kamenēm. Tādējādi ziedmušas nodrošinās pret dabiskajiem ienaidniekiem. Reti kurš kukaiņēdājs - putns, riskējot saņemt sāpīgu dzēlienu, mēģinās notvert kukaini, kas izskatās kā lapsene. Taču patiesībā ziedmušas no lapsenēm un bitēm var atšķirt samērā viegli pēc to ķermeņu uzbūves. Uzmanīgi pavērojot, var redzēt, ka šiem kukaiņiem ir tikai divi spārni, nevis četri kā bitēm un lapsenēm. Ieskatoties tuvāk, pamanāmas arī citas atšķirības.

Divspārņi ir viena no visbagātākajām kukaiņu kārtām pasaulē, un starp divspārņiem ir daudz derīgu kukaiņu. Ziedmušas ir viens no dārza kaitēkļu dabiskajiem ienaidniekiem!

Ziedmušas līdzās bitēm un kamenēm ir svarīgas savvaļas augu un kultūraugu apputeksnētājas. Pieaugušo ziedmušu galvenā barība ir ziedu nektārs un ziedputekšņi, un, tos ēdot, tiek arī apputeksnēti augi. Ziedmušu kāpuri barības izvēlē nav tik vienoti kā pieaugušie indivīdi. Saimnieciski svarīgākas ir ziedmušu sugas, kuru kāpuri ir plēsīgi, piemēram, Latvijā ļoti bieži sastopamā Episyrphus Balteatus. Tā sāk lidot aprīli, kad gaiss jau ir iesilis un uzziedējuši pirmie augi, ar kuru putekšņiem un nektāru tā barojas. Pēc tam, mātīte sameklē laputu kūniņas un to tuvumā dēj olas. Vienā dienā mātīte var izdēt aptuveni 100 olu, bet visas dzīves laika vairākus simtus, pat līdz tūkstotim olu. Ziedmušu kāpuri pēc 3-4 dienām sāk mieloties ar laputīm. Tāpat kāpuri nesmādē arī tripšus un baltblusiņas un citus augu sūcējus. Pēc aptuveni 10 dienu ilgas intensīvas barošanās kāpurs piestiprinās pie auga lapas un iekūņojas un no kuniņas attīstās jauna ziedmuša.

Ziedmušas ietilpst divspārņu kārtā Insecta – Diptera – Syrphidae. Tātad tuvāki radinieki par bitēm un lapsenēm ir, piemēram, dunduri un laupītājmušas. Tomēr neskatoties uz samēro tuvo radniecību laupītājmušas mēdz pa reizēm nomedīt arī pa kādai ziedmušai.

Tās ir vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums 4 - 20 mm), galvenokārt dzeltenraibi melnas mušas. Parasti ziedmušas sastopamas uz dažādu augu, kā jau minēts, biežāk čemurziežu, ziediem. Pieaugušās ziedmušas barojas ar ziedputekšņiem un nektāru, tāpēc ir nozīmīgi ziedaugu apputeknētāji. Svarīgi ir tas, ka tās ir aktīvas arī samērā zemā temperatūrā un noēnotās vietās – apstākļos, kad citi apputeksnētāji sastopami reti. Dažu sugu ziedmušas pēc izskata ļoti atgādina lapsenes, noķertas tās arī ar uzvedību cenšas pārliecināt, ka tā tas patiešām arī ir – tās sīc līdzīgi lapsenēm un ar vēdera kustībām imitē dzelšanu. Tas palīdz nekļūt par laupījumu putniem, jo tikai dažu sugu putni ķer ar dzeloni apbruņotās bites un lapsenes. Un arī cilvēks nebūdams pārliecināts labprātāk, ja ne nu gluži apies ar līkumu, tad vismaz neaiztiks lapsenei līdzīgo radījumu.

Tomēr visunikālākā ziedmušu īpašība ir to fantastiskā spēja lidot. Tās ne tikai spēj ļoti ātri lidot, bet var lidināties stāvot gaisā uz vietas un pat lidot atpakaļgaitā.

Ziedmušu kāpuriem raksturīga liela formu un dzīvesveida dažādība. Piemēram, samērā lielo ģints Volucella ziedmušu kāpuri dzīvo lapseņu un kameņu ligzdās un barojas ar bojāgājušajiem saimnieku kāpuriem un ligzdas atkritumiem.

Vairāku sugu kāpuri dzīvo ūdenī, notekūdeņos, dūņās un pat vircā, kur barojas ar pūstošām organiskām atliekām.

Dažu sugu kāpuri ir augēdāji. Piemēram, Latvijā bieži sastopamās sīpolu ziedmušas Eumerus strigatus kāpuri bojā sīpolus. Vairāku sugu kāpuri dzīvo zem kritušu koku mizas vai koksnē. Vēl dažu sugu kāpuri iecienījuši laputu kolonijas. Dienā viens tāds kāpurs var notiesāt 80 - 100 laputis! Bez laputīm kāpuri var arī notiesāt ērcītes un citus sīkus kāpurus.

Episyrphus Balteatus sugas ziedmušas pārziemo kā pieauguši indivīdi, jeb imago, Rudenī iestājoties vēsākam laikam, tās sameklē piemērotas paslēptuves – dažādas spraugas, nelielas aliņas augsnē u.tml., kur patverties no ziemas sala.

Lapsenēm un bitēm vēders no krūtīm (ķermeņa daļa ar spārniem) ir atdalīts ar acīm redzamu iežmaugu, radot iespaidu, ka kukainis gandrīz ir pārcirsts uz pusēm. Ziedmušām starp vēderu un krūtīm iežmaugas nav. Lapsenēm ir labi attīstīti divi spārnu pāri, bet ziedmušām – tikai priekšspārnu pāris, bet pakaļspārni ir vien mazas un šauras stērbelītes, protams, ziedmušām nav dzeloņa, taču diezin vai kāds labprātīgi vēlēsies sākt kukaiņa atpazīšanu tieši pēc šīs pazīmes. Daļa ziedmušu var pazīt pēc savdabīga lidojuma. Tās gaisā apstājas un kādu laiku turas vienā noteiktā punktā, zibenīgi vicinot spārnus, kas, aplūkojot ziedmušu no priekšpuses, atgādina lidmašīnas propelleru. Lapsenes šādi nespēj lidot.

Ziedumušām dzimumu var viegli noteikt pēc to acīm, tēviņiem tās ir daudz lielākas un sabīdītas cieši kopā, bet mātītēm tās ir atdalītas un daudz mazākas.

Dabīgie ienaidnieki. Ziedmušām ir arī konflikts ar skudrām, jo skudras nav ieinteresētas laputu iznīcināšanā tāpēc, ka tām garšo laputu izdalīta rasa un tieši tāpēc tās mēdz aizsargāt laputu kolonijas. Ziedmušu kāpuri spēj izdalīt ķīmiskas vielas, ar ko atbaidīt skudras un tādā veidā sanāk šo divu kukaiņu starpā bioloģiskais – ķīmiskais karš.

Latvijā zināmas apmēram 330 ziedmušu sugas, bet pasaulē zināmas apmēram 6000 sugas.

www.ziedmusas.weebly.com