Ziedmuša (Myathropa florea)
Ziedmušu dzelteni melnais krāsojums padara tās līdzīgas lapsenēm, bet dažas sugas maskējas par bitēm vai kamenēm.Tādējādi ziedmušas nodrošinās pret dabiskajiem ienaidniekiem. Reti kurš kukaiņēdājs - putns, riskējot saņet sāpīgu dzēlienu, meģinās notvert kukaini, kas izskatās kā lapsene. Taču patiesībā ziedmušas no lapsenēm un bitēm var atšķirt samērā viegli pēc to ķermeņu uzbūves. Uzmanīgi pavērojot, var redzēt, ka šiem kukaiņiem ir tikai divi spārni, nevis četri kā bitēm un lapsenēm. Ieskatoties tuvāk, pamanāmas arī citas atšķirības.
Daudzi tagad noteitki domā kāds gan labums varbūt no mušām? Divspārņi ir viena no visbagātākajām kukaiņu kārtām pasaulē, un starp divspārņiem ir daudz derīgu kukaiņu. Ziedmušas ir viens no dārza kaitēkļu dabiskajiem ienaidniekiem!
Ziedmušas līdzās bitēm un kamenēm ir svarīgas savvaļas augu un kultūraugu apputeksnētājas. Pieaugušo ziedmušu galvenā barība ir ziedu nektārs un ziedputekšņi, un, tos ēdot, tiek arī apputeksnēti augi. Ziedmušu kāpuri barības izvēlē nav tik vienoti kā pieaugušie indivīdi, Samnieciski svarīgākas ir ziedmušu sugas, kuru kāpuri ir plēsīgi, piemēram Latvijā ļoti bieži sastopamā Episyrphus Balteatus . Tā sāk lidot aprīli, kad gaiss jau ir iesilis un ur uzziedējuši pirmie augi, ar kuru putekšņiem un nektāru tā barojas. Pēc tam, matīte sameklē laputu kūniņas un to tuvumā dēj olas. Vienā dienā matīte var izdēt aptuveni 100 olu, bet visas dzīves laika vairakus simtus, pat līdz tūkstotim olu. Ziedmušu kāpuri pēc 3-4 dienām sāk mieloties ar laputīm. Tāpat kāpuri nesmadē arī tripšus un baltblusiņas un citus augu sūcejus. Pēc aptuveni 10 dienu ilgas intensīvas barošanās kāpurs piestiprinās pie auga lapas un iekuņojas un no kuniņas attītstās jauna ziedmuša.
Ziedmušas vasarā vislabāk var novērot uz čemurziežiem. Uz ziediem tās ir samērā mazkustīgi un nesteidzas pārlidot no zieda uz ziedu. Ziedmušas ietilpst divspārņu kārtā Insecta - Diptera - Syrphidae. Tātad tuvāki radinieki par bitēm un lapsenēm ir, piemēram, dunduri un laupītājmušas. Tās ir vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums 5 - 20 mm), galvenokārt dzeltenraibi melnas mušas. Parasti ziedmušas sastopamas uz dažādu augu, kā jau minēts, biežāk čemurziežu, ziediem. Pieaugušās ziedmušas barojas ar ziedputekšņiem un nektāru, tāpēc ir nozīmīgi ziedaugu apputeknētāji. Svarīgi ir tas, ka tās ir aktīvas arī samērā zemā temperatūrā un noēnotās vietās – apstākļos, kad citi apputeksnētāji sastopami reti. Dažu sugu ziedmušas pēc izskata ļoti atgādina lapsenes, noķertas tās arī ar uzvedību cenšas pārliecināt, ka tā tas patiešām arī ir – tās sīc līdzīgi lapsenēm un ar vēdera kustībām imitē dzelšanu. Tas palīdz nekļūt par laupījumu putniem, jo tikai dažu sugu putni ķer ar dzeloni apbruņotās bites un lapsenes. Un arī cilvēks nebūdams pārliecināts labprātāk, ja ne nu gluži apies ar līkumu, tad vismaz neaiztiks lapsenei līdzīgo radījumu. Tomēr visunikālākā ziedmušu īpašība ir to fantastiskā spēja lidot. Tās ne tikai spēj ļoti ātri lidot, bet var lidināties stāvot gaisā uz vietas un pat lidot atpakaļgaitā.
Ziedmušu kāpuriem raksturīga liela formu un dzīvesveida dažādība. Piemēram, samērā lielo ģints Volucella ziedmušu kāpuri dzīvo lapseņu un kameņu ligzdās un barojas ar bojāgājušajiem saimnieku kāpuriem un ligzdas atkritumiem. Vairāku sugu kāpuri dzīvo ūdenī, notekūdeņos, dūņās un pat vircā, kur barojas ar pūstošām organiskām atliekām. Dažu sugu kāpuri ir augēdāji. Piemēram, Latvijā bieži sastopamās sīpolu ziedmušas Eumerus strigatus kāpuri bojā sīpolus. Vairāku sugu kāpuri dzīvo zem kritušu koku mizas vai koksnē. Vēl dažu sugu kāpuri iecienījuši laputu kolonijas. Dienā viens tāds kāpurs var notiesāt 80 - 100 laputis.
Episyrphus Balteatus sugas ziedmušas pārziemo kā pieauguši indivīdi, jeb imago, Rudenī iestājoties vēsakam laikam , tās sameklē piemērotas paslēptuves-dažādas spraugas, nelielas aliņas augsnē utml., kur patverties no ziemas sala.
Galvenās atšķirības. Lapsenēm un bitēm vēders no krūtīm (ķermeņa daļa ar spārniem) ir atdalītsar acīm redzamu iežmaugu, radot iespaidu, ka kukainis gandrīz ir pārcirsts uz pusēm. Ziedmušām starp vēderu un krūtīm iežmaugas nav. Lapsenēm ir labi attīstīti divi spārnu pāri, bet ziedmušām - tikai priekšspārnu pāris, bet pakaļspārni ir vien mazas un šauras stērbelītes, protams, ziedmušām nav dzeloņa, tācu diezin vai kāds labprātīgi vēlēsies sākt kukaiņa atpazīšanu tieši pēc šīs pazīmes. Daļa ziedmušu var pazīt pēc savdabīga lidojuma. Tās gaisā apstājas un kādu laiku turas vienā noteiktā punktā, zibenīgi vicinot spārnus, kas, aplūkojot ziedmušu no priekšpuses, atgādina lidmašīnas propelleru. Lapsenes šādi nespēj lidot.
Dabīgie ienaidnieki. Ziedmušām ir arī konflikts ar skudrām, jo skudras nav ieinteresētas laputu iznīcināšanā tāpēc, ka tām garšo laputu izdalīta rasa un tieši tapēc tās mēdz aizsargāt laputu kolonijas. Ziedmušu kāpuri spēj izdalīt ķimiskas vielas, ar ko atbaidīt skudras un tādā veidā sanāk šo divu kukaiņu starpā bioloģiskais - ķimiskais karš.
Latvijā zināmas apmēram 290 ziedmušu sugas, bet pasaulē zināmas apmēram 6000 sugas.